Cilvēks spēj sev piedot, ja izprot, ka viņš nācis iemiesojumā, lai augtu garā. Nav iespējams dzīvi nodzīvot bez kļūdām. Visi cilvēki pieļauj kļūdas. Nepastāv ideālu cilvēku. Pastāv tikai atšķirība pieļauto kļūdu smaguma pakāpē.
Dievs mīl visus cilvēkus vienādi, Viņam nav kritēriju kurš cilvēks labāks vai sliktāks, kurš pieļāvis vairāk vai mazāk kļūdu. Vienīgais, ko Viņš sagaida no cilvēka, atgriešanos pie Viņa, bet lai atgrieztos pie Dieva, jāsāk iet apzināts garīgās izaugsmes ceļš. Dievs nevēlas, lai cilvēki sevi vainotu pagātnē pieļauto kļūdu dēļ. Dievs vēlas, lai cilvēki apzinātos savas pieļautās kļūdas, tās nožēlotu, lūgtu piedošanu tiem, kurus sāpinājuši, piedotu sev savas kļūdas un turpmāk tās neatkārtotu.
Dievs priecājas, ja cilvēks strādā ar sevi, izprot savas neapgūtās mācības, jo šie cilvēki straujāk virzās pie Dieva. Tāpēc ciešanas piemeklē cilvēci brīžos, kad tā ir ļoti novirzījusies no pareizā ceļa jeb ļoti attālinājusies no Dieva, un piedzīvotās ciešanas palīdz cilvēcei izprast vērtību sistēmu, izprotot, kas ir svarīgi un kas ir mazāk svarīgi.
Kad cilvēks izprot mācības, tad viņš atveras piedošanai gan citiem, gan sev. Tāpēc ļoti svarīgi ir studēt Dievišķo zinātni un nepārmest sev, ja kaut ko nesaproti, bet turpināt ceļu, jo pienāks brīdis šajā vai nākamajos iemiesojumos, kad izpratīsi to, ko neizproti pašlaik. Galvenais neapstājies, dodies tikai uz priekšu.
Piedošana sev ir vislabākais dvēseles dziedināšanas līdzeklis, jo tu vairs nevaino ne citus, ne sevi savās problēmās. Tu sāc izprast dzīvi un vieglāk pieņem dzīves priecīgos un grūtos brīžus, izprotot, ka viss, kas ar tevi dzīvē notiek, ir absolūti taisnīgi.
Patiess gadījums: Sieviete jaunībā izdarīja abortu. Sieviete man lūdza palīdzību, jo baidījās no šķīstītavas, kurai būs jāiziet cauri pēc nāves. Sieviete baidījās šķīstītavā ieraudzīt savas jaunības kļūdas sekas, kuras Dievs parāda cilvēkam, kad viņš pamet fizisko pasauli, kā arī baidījās ieraudzīt savu nedzimušo bērnu.
Sieviete nevar izmainīt pagātni, bet viņa var nožēlot savu kļūdu, lūgt piedošanu bērna garam, Dievam, bet pats svarīgākais sievietei ir jāpiedod pašai sev, jo tad viņai būs drosme iziet cauri šķīstītavai ar pazemību un stingru apņēmību turpmākajos mūžos šo kļūdu vairs neatkārtot.
Sievietei ir jāsaprot, ka bērna garu aborts nevar nogalināt un tas turpina dzīvi arī pēc aborta. Ja bērna garam svarīgi bija nākt iemiesojumā, tad visticamāk viņš sen atrada citus vecākus caur kuriem nāca iemiesojumā un iespējams tagad jau ir pieaudzis cilvēks un mācās izprast dzīvi tieši tāpat kā sieviete.
Ja sieviete vienalga nespēj piedot sev savu kļūdu, tad svarīgi sev pajautāt – kāpēc nespēju sev piedot, kas tieši mani nomāc? Atbilde būs sievietes neapgūtās mācības.
Tiklīdz neapgūtā mācība ir izprasta, tā cilvēka dvēseli pārņem miers. Ja dvēselē ir nemiers, tas nozīmē, ka mācība nav izprasta.
Iesaku visiem tiem cilvēkiem, kuri nespēj dvēselē rast mieru dažādu iemeslu dēļ, piedalīties sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, kur tiek skaidrotas neapgūtās mācības. Nodarbības notiek reizi nedēļā, septiņas nedēļas pēc kārtas un tad sākas jauns septiņu nedēļu nodarbību cikls. Kādam pietiek ar dalību vienā septiņu nodarbību ciklā, kādam nepieciešams ilgāks laiks, lai izprastu labāk dzīvi. Ar programmu var iepazīties un pieteikties dalībai sociālā uzņēmuma “DVĒSELES MIERS” mājas lapā: https://dveselesmiers.lv/
sending...
