Kā definēt godīguma robežu? 08.10.2015

Sieviete jautā: Pēdējā laikā ir aktualizējusies tēma par godīgumu. Esmu lasījusi jūsu domas, kā arī uztvērusi informāciju no citiem avotiem.
Mans jautājums būtu: Man pašai personīgi ir ļoti izteikta prasība pret godīgumu un ievēroju principu – godīgi maksāt nodokļus. Bet… ir sācies/ iesāksies jaunais laikmets, kad viss brūk, tajā skaitā arī valsts kā institūcija. Vai ir jāpalīdz valstij sabrukt, nemaksājot nodokļus? Man vēl ir skaidrots, ka man ir problēma ar māti/ piesaiste/ atkabināšanās.  ( Nauda=māte). Līdz ar to Rīga ir pilna ar tipa garīgo semināru vadītājiem, kuri nedod čekus vai rēķinus. Tā ir viņu atbildība, par to man nav jautājumu. Es zinu, ka es sekošu savai sirdsapziņai, bet labprāt dzirdētu vēl kādu viedokli šajā sakarā, jo es līdz šim godīgumu esmu uzskatījusi kā savu vērtību. Kā definēt godīguma robežu? Jo ja pat man ir atkarība no
mātes un man ir no tās jātiek vaļā, man tas neiet kopā ar sev definētu dzīves moto, ka es vados un rīkojos saskaņā ar sirdsapziņu/mīlestību.

Elvita Rudzāte atbild: Manuprāt godīgumam nav robežas. Varbūt kaut kādā mērā par robežām var uzskatīt Dievišķos likumus, bet man šķiet, ka arī Tie mums neuzliek nekādas robežas. Mēs varam dzīvot tā kā vēlamies, tikai mums par savu rīcību ir jāuzņemas atbildība.

Ja mēs kaut kādā brīdī neesam bijuši godīgi vai patiesi, tad agrāk vai vēlāk šī kļūda pie mums atgriezīsies, tāds ir Dievišķais Karmas likums. Savukārt Sirdsapziņā mājo Dievs, tā vienmēr zina kā konkrētā situācijā būtu pareizi jārīkojas. Protams, tas ir milzīgs izaicinājums dzīvot pēc Sirdsapziņas, jo vieglāk ir dzīvot saskaņā ar prātu. Tajā brīdī, kad cilvēks sāk sekot savai Sirdsapziņai, viņu piemeklē pārbaudījumi tādā līmenī, ka prāts saka: “Tagad tu vari klausīties manī, citādi būs jāpiedzīvo grūti brīži.” Tikai prāts nesaka, ka tev būs tik un tā jāpiedzīvo vēl grūtāki brīži vēlāk, kad tavs apziņas līmenis būs spējīgs izprast pieļauto kļūdu.

Kad es biju Indijā pie sava Skolotāja Avatāra Šri Satja Sai Babas, tad es redzēju, kādu sistēmu Viņš bija ieviesis Ašramā, lai nekādā veidā nebūtu iespējams būt negodīgam. Mani redzētais pārsteidza un pirmā atbilde bija, ka Latvijā tas nav iespējams, bet pēc tam padomāju, ka viss ir iespējams, ja tikai ir vēlēšanās un nav bailes palikt bez iztikas līdzekļiem. Tāpēc tas ir visiem tik grūts pārbaudījums, jo zem tā apakšā slēpjas ne tikai vēlme pēc baudām, bet arī bailes no nabadzības, kuru mēs visi kaut reizi esam piedzīvojuši iepriekšējo dzīvju laikā, un kas ir saglabājušās mūsu zemapziņā.

Lai cik sarežģīta būtu situācija, ja cilvēks dzīvo pēc Sirdsapziņas, tad viņam grūtos brīžos Dievs vienmēr dod padomu kā rīkoties, jo Viņš nevēlas zaudēt savu pielūdzēju. To es varu teikt no savas pieredzes, arī mani ir piemeklējuši grūti pārbaudījumi, kad prāts ir teicis, dari citādi, tad tev nebūs problēmas. Cilvēkam ir jābūt DROSMĪGAM, lai viņš spētu dzīvot pēc Sirdsapziņas, bet drosme vienmēr tiek novērtēta. Agrāk vai vēlāk to novērtē gan laicīgā dzīvē, gan Smalkajā plānā. Dievs ļoti mīl drosmīgus cilvēkus.