Dievs mīl mūs visus tādus kādi esam, tomēr tas nenozīmē, ka Viņš atbalsta mūsu pieļautās kļūdas. Par kļūdām mēs maksājam atbilstoši nodarījumam un par to lemj Dievs, jo tikai Viņš redz, cik lielā mērā mēs nožēlojam pagātnē pieļautās kļūdas.
Dievs gaida, lai mēs tiecamies uz priekšu jeb attīstāmies un kļūstam dzīves gudrāki. Ja mēs ieslīgstam laicīgās dzīves labumu baudīšanā, tad agrāk vai vēlāk Dievs mūs aptur, un dažiem šis brīdis ir ļoti sāpīgs, bet tas ir saistīts tikai ar to, ka cilvēks pats labprātīgi neattīstās.
Prasīgums un tiekšanās uz priekšu ir divi dažādi jēdzieni. Prasīgums pieprasa. Tiekšanās aicina. Ja prasība netiek ievērota, tad pieprasītājs sadusmojas. Ja aicinājums netiek ievērots, tad aicinātājs izjūt nožēlu, ka viņa aicinājums palicis nesadzirdēts, bet viņā nav dusmas.
Lai labāk izprastu šos jēdzienus, apskatīsim piemērus. Mēs redzam, ka pasaulē ir daudz blēžu. Ja mēs kādam blēdim pieprasītu, lai tas kļūst godīgs, tad visticamāk blēdis par mums pasmiesies vai sadusmosies. Bet, ja mēs ar mīlestību aicināsim dzīvot pēc sirdsapziņas, izskaidrojot šādas dzīves guvumus un zaudējumus, tad blēdis padomās kā dzīvot tālāk. Kāds turpinās ierasto dzīvi, bet kāds izlems sākt jaunu dzīvi, pievēršoties Dievam – ikdienas situācijās klausot savu sirdsapziņu.
Dzīvojot dusmās, cilvēks kultivē negatīvo enerģiju un pasaulē negatīvie procesi attīstās ne tikai tāpēc, ka citi ir negatīvi un pārkāpj Dievišķos likumus, bet arī tāpēc, ka tu uz pasauli raugies ar nosodījumu. Ja cilvēki zinātu, cik lielā mērā viņi ietekmē notikumus pasaulē ar savām domām, viņus pārņemtu šausmas par savām domām, kuras ir nodotas pasaulei.
Dzīvojot mīlestībā, cilvēks kultivē pozitīvo enerģiju un pasaulē negatīvie procesi mazinās tieši tāpēc, ka tu uz pasauli raugies ar mīlestību. Pie tam dzīvot dusmās ir ļoti grūti, cilvēks izjūt nospiestības izjūtu, bet dzīvot mīlestībā, ir ļoti viegli, jo cilvēks jūtas brīvs, nekas viņu nenospiež, viņš lido kā putns, brīvs, un tikai šādi cilvēki spēj piekļūt Smalkā plāna augstākajām oktāvām, kur smelties idejas, kas vēlāk kā unikāls atklājums vai mākslas darbs vai ideja iepriecina cilvēci.
Man reiz bija iespēja lasīt lekciju vīriešiem Rīgas centrālcietumā. Kad es viņiem vizuāli parādīju, kāpēc viņi ir nonākuši cietumā, kādas mācības viņi pirms tam nebija sapratuši un, ka arī viņiem ir iespēja sākt jaunu dzīvi, tad es redzēju viņu acīs cerību. Jā, liela daļa no viņiem cerību bija zaudējuši, bet kad viņi uzzināja, kāpēc tā ir noticis, un kā viņi paši ietekmē savu likteni, viņi jutās iepriecināti un es no viņiem jutu pozitīvu enerģiju. Es redzēju nelaimīgas un ļoti ievainotas dvēseles, kuras var glābt, ja tikai ar viņām pareizi strādā – strādā ar mīlestību. Nekas cits šīm dvēselēm nav nepieciešams, tikai mīlestība, tikai piedošana un iespēja sākt jaunu dzīvi.
Tas pats attiecas uz pārējo sabiedrības daļu – visiem ir nepieciešama mīlestība, piedošana un iespēja sākt jaunu dzīvi. Un es jūtos ļoti iepriecināta, kad dzirdu, kad kādam portālā domātājs.lv izlasītā informācija vai manis vadītie semināri ir palīdzējuši mainīt domāšanu no negatīvā uz pozitīvo, kad kādam ir izdevies atbrīvoties no atkarības problēmas vai glābt laulību. Es redzu sava darba augļus, un tas norāda, ka esmu uz pareizā ceļa, un man nav bažas par tiem, kas man seko, lai arī ir jāsastopas ar dažādām dzīves grūtībām. Man ir bažas par tiem, kas atrisinot savu problēmu vai, meklējot medus podu citur, pārstāj tiekties uz priekšu, neapzinoties aptur savu garīgo izaugsmi, bet tāda ir viņu brīvā izvēle, man nav tiesības to ierobežot. Es tikai saku, ka vienmēr būsi gaidīts atpakaļ, garīgās izaugsmes ceļš ir atvērts vienmēr. Žēl tikai, ka nespēsi panākt līdzgaitniekus, kas jau tālu aizgājuši uz priekšu…
sending...
