Vai sievietei labāk dzīvot vienai, bez vīrieša un bērniem? 09.04.2024

Keitija jautā: Šodien uzskrēju vienas sievietes domu izklāstam, kas bija publicēts publiski viņas Facebook profilā.. ahh.. žēl, ja tiešām sievietes dzīvo ar šādu pārliecību. Sieviete taču ir mīlestība.

Vai Elvitai ir kas svarīgs piebilstams?

Citēju:

“Mīlestība ir vissvarīgākais ❤️

Jau no 2019. gada Dienvidkorejā ir uzņēmusi pamatīgu jaudu 4 B kustība, kas varētu būt kā viens no feminisma kustības atzariem. Sievietes ir tik ļoti nogurušas no destruktīvajām attiecībām, ka ir vienojušās par to, ka vairs neiestāsies laulību savienībās, nebūs attiecībās  un nedzemdēs bērnus, jo dāmas aiz vien vairāk var nodrošināt savu dzīvi pašas un viņām nav jāpielāgojas ģimenes attiecību modelim ar partneri, kas nespēj izpildīt savu sadarbības daļu. Kustība ir nonākusi līdz tam, ka skolās vairs nav pirmo klašu, jo bērnu dzimstība ir krasi samazinājusies. Valdība pat mēģina par katra bērna dzimšanu piesolīt milzīgas summas, bet tas nestrādā.

Pēdējos desmit-piecpadsmit gadus ļoti daudz sievietes ir veltījušas savam iekšējam darbam ar sevi, pametot upura pozīcijas un uzņemoties atbildību par savu dzīvi un laimi, saprotot, ka piepildījumu un mīlestību var iegūt ne tikai romantisko attiecību ietvarā. Aiz vien vairāk dāmām izvēloties apzināties sevi, savu spēku un potenciālu, aiza starp kungu un dāmu spēju sadarboties, aug ģeometriskajā progresijā. Gadu simtiem sievietes ir bijušas apspiestas un tagad ir beidzot pienācis laiks, kad sieviete tiešām var būt brīva, viņa nav īpašums un var izvēlēties kā apieties ar savu ķermeni un dzīvi.

Mēs viens otru vairs nesaprotam. Sievietes nesaprot, kāpēc viņām jāpielāgojas, ja pasaule dod iespēju mācīties, strādāt, nodrošināt sevi pašai, atrast piepildījumu, atbalstu un trūkstošo mīlestību draugu lokā, kamēr vīrieši nesaprot, kāpēc sievietes vairs nepielāgojas. Sieviete ir palikusi gudra, viņai ir izvēle. Atdot savu dzīvi neauglīgām partnerattiecībām, cīnoties ar vējdzirnavām, vai iet brīvības ceļu un iegūt mieru – iekšēju, ārēju, bez ģimenes. Trakākais jau arī ir tas, ka sabiedrības acīs sievietes lielākais svētums – nav vērtība – bērnu audzināšana, dzemdēšana, mājas solis. Kāpēc lai sieviete ziedotu savu dzīvi, ķermeni arī ģimenei, ja pašiem kungiem tā vairs nav vērtība, bet gan pašsaprotama ērtība? Mammas, aukles, šefpavāra, apkopējas lomā? Nē. Un šeit nav runa par feminismu, šeit ir runa par cilvēcību.

Viss, kas ir mainījies – ir tikai tas, ka sievietes sāk uzvesties kā vīrieši un domāt par sevi. Ja sievietes dziļā kalpošana nav vajadzīga, tad viņai ir laiks to ieraudzīt un pārstāt būt par upuri.

Protams, šī ir plaša tēma, kurā paaudžu paaudzes arī sievietes ir nodarījušas pāri vīriešiem. Protams, ka tā. Par to nav runa. Bet tas, ko sievietes gadiem ir gaidījušas – ir vietu un vēlmi sarunai, darbam ar vīrieti, kas jādara, lai savus iekšējos tarakānus izgaismotu un sadziedētu un tie vairs nebūtu iemesls destruktivitātei.

Es šo ļoti labi saprotu, jo savu meitu esmu uzaudzinājusi viena un attiecību pieredze manas pašas zināšanu un pieredzes trūkumu dēļ ir likusi ļoti stingri paskatīties uz attiecībām no malas. Partnerattiecības ir svarīgākā cilvēku dzīves izvēle. No tām atkarīgs, kāds būs Tavs emocionālais stāvoklis, izaugsme, spēja sevi nodrošināt, vai tas būs komandas darbs vai izdzīvošana.

Šī 4 B kustība nav par naidu pret vīriešiem, būtībā, tā ir izvēle mīlestībai, kas katra indivīda dzīvē ir vissvarīgākā sastāvdaļa laimei. Mēs ļoti labi saprotam un mācam savus bērnus, ka, ja smilšu kastē Tev kāds zvetē ar spainīti, ir laiks piecelties un iet prom. Tieši tā pat ir ar attiecībām, tikai starpība ir tāda, ka mūsdienās sievietei liek justies vainīgai par to, ka viņa iet prom un – vēl vairāk – ka pati jau bija pelnījusi ar to spainīti.

Es neesmu par feminismu, es, patiesībā, esmu par ģimeni. Bet ģimene ir opcija tikai tad, kad pie tās jēgpilnas notikšanas strādā divi. Un tas nav viegli. Laikmetā, kad visu var dabūt te, tūlīt, uzreiz, kad attiecības nomaina virtuālie vīri un sievas aplikācijās, pornosaiti, seksa roboti, pielikt piepūli ir aizvien grūtāk. Un piemirstās, ka tikai caur konsekventu un bieži – garlaicīgi atkārtotu kustību rodas rezultāti. Un šo es vēroju kā sportā, tā darbā. Ir jāpieliek pūles, lai kaut kas taptu. Un attiecības nav izņēmums.

Ko es ar šo rakstu gribu teikt? Pašlaik, globāli, sievietes iet skumju un samierināšanās periodam cauri. Viņas ir izaugušas, emocionāli, finansiāli, garīgi, saprotot, ka visai iespējams, tas nozīmē, ka augstās prasības liegs viņām izveidot savienību. Jo samierināties, pievērt acis vairs nav opcija. Un sievietes mostas atkal vēlmei atgriezties pie savas cilts sajūtas, kur viņa vairs nav izolēta viensētā, dzemdēt un kārtot, bet gan viņai ir cilts, kas veidojas no draudzenēm un saviem tuvajiem, tai skaitā vīriešiem, kas nav partneri, bet ir cilts biedri. Jau tagad ASV ir jaunas nekustamo īpašumu aģentūras, kas palīdz iegādāties īpašumus draugiem, kopdzīvei.

Vēlreiz, ko es vēlos ar šo rakstu teikt – sieviete vienmēr tecēs uz mīlestību. Tāpēc viņa izdzīvos pat pēc vīriešu varas kara spēlītēm, kad būs iznīcināta daba un ekosistēma, dzenoties pēc… pēc kā? Vairāk naudas, lai būtu vairāk iznīcības? Nē.

Sieviete atgriežas vienmēr pie saknēm, jo viņā ir spēks dzemdēt un radīt dzīvo, tāpēc viņa zina, cik svēti tas ir. Un ka šis svētums ir jāaizsargā.

Un tas ir – vīrieša uzdevums.

Un ja to nepilda vīrietis, tad to sāk darīt sieviete pati. Un vispirms, apzinoties, ka viņa vīrietim neko nav parādā – nedz savu miesu, nedz rūpes.

Jo sieviete vienmēr ies tur, kur ir mīlestība.

Un dodies prom no turienes, kur tās nav.”

Elvita Rudzāte atbild: Izlasot Keitas atsūtīto rakstu, es saņēmu tikai apliecinājumu tam, ja sabiedrībā nekas netiks darīts, lai paplašinātu sabiedrības apziņas līmeni, tad sabiedrība kļūs arvien egoistiskāka, atrodot ļoti labus argumentus, kāpēc egoisms nav nekas slikts.

Sekas egoisma pieaugumam būs ģimenes vērtības iznīcināšana, bērnu dzimstības strauja samazināšanās un sabiedrības novecošanās. Kas palīdzēs vecajiem cilvēkiem, ja jauno cilvēku nebūs? Vai cerība ir uz robotu atbalstu?

Iespējams 4 B kustība plāno bērnu dzimstību nodrošināt ar mākslīgo apaugļošanu, bet arī tam būs nepieciešama vīrieša sperma un bērniem tik svarīgi just līdzās abus vecākus – gan sievieti, gan vīrieti. Pats galvenais, ko 4 B kustība neņem vērā ir tas, kāpēc vispār cilvēki nāk iemiesojumā. Dzīve nevar un nedrīkst būt viegla, jo vieglu dzīvi dzīvojot, nenotiek cilvēka garīgā un profesionālā izaugsme.

Pastāv Dievišķais Polaritātes likums, kas nosaka, ka pretējie poli pievelkas, lai savstarpējā mijiedarbībā attīstītos. Ja sievietes veidos kopienu, kas sastāvēs tikai no sievietēm, tad nebūs ilgi jāgaida, kad kopienā ļoti skaidri iezīmēsies sievišķīgās un vīrišķīgās sievietes, kas savstarpēji sāks pāroties.

Vīrieša un sievietes savstarpējās attiecības ir ļoti svarīgas abu dzimumu evolūcijai. Ja mijiedarbība notiks tikai viena dzimuma ietvaros un pretējais dzimums būs tikai draugi ar kuriem kopā netiks pārvarētas grūtības, tad cilvēces attīstība aizies greizā virzienā. Iespējams cilvēcei ir jāiegūst šī aplamā pieredze, lai uz visiem laikiem aizdomātos par vīrieša un sievietes sūtību un lomu iemiesojuma laikā.

Jau šobrīd attīstītās Eiropas valstīs parādās problēma, ka ne sievietes, ne vīrieši nevēlas veidot ģimenes, jo spēj ļoti labi sevi nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo. Tiek veidotas seksuālas attiecības ar vienu vai vairākiem partneriem bez jūtām un pienākumiem. Egoisms plaukst un zeļ. Eiropā dzimstība samazinās un sabiedrība noveco. Tās ir egoisma sekas.

Es nepiekrītu viedoklim, ka vīrieši kaut kādā veidā ierobežo sievietes būt laimīgai, attīstīties profesionāli un garīgi. Sievietes pašas izvēlas partneri, kāpēc tad viņas izvēlas tādu partneri, kurš ir egoists, domājot tikai par sevi? Es arī esmu sieviete, kas jaunībā izveidoja ģimeni, dzemdēja divus dēlus un kopš jaunības aktīvi strādāju dažādos projektos un paralēli tam kopš 2000. gada eju garīgās attīstības ceļu. Man ir mīlošs un vīrišķīgs vīrs, kas nekad nav mani ierobežojis, bet vienmēr ir atbalstījis visās manās aktivitātēs, neskatoties uz to, ka mūsu viedokļi daudzos jautājumos ir radikāli atšķirīgi. Es cienu viņa pārliecību, paliekot pie savas pārliecības, un viņš ciena manu pārliecību, paliekot pie savas pārliecības. Esmu ļoti pateicīga Dievam, ka viņš mums dāvāja divus dēlus, kas ir pieauguši un arī katrs savā jomā cenšas izdarīt ko labu sabiedrības labā. Mēs kopā esam pārvarējuši dažādas grūtības, arī attiecību krīzes, un šī pieredze ir tikai vairojusi labizjūtu un mūsu garīgo izaugsmi.

Man patiešām ir žēl šo sieviešu, kas izdarīs izvēli dzīvot tikai sev. Acīmredzot viņām ir jāiegūst tāda pieredze, lai izprastu Dievišķo Polaritātes likumu, kāpēc Dievs tādu ir noteicis.

Atceros savu tanti, kas bija vecmeita, nodzīvoja materiālā ziņā labu dzīvi, kas vecumdienās atzina, ka, ja viņa dzīvotu otrreiz, viņa būtu veidojusi ģimeni ar vīrieti un dzemdējusi bērnus. Jaunībā viņa bija skaista sieviete un izbrāķēja visus savus pielūdzējus, jo tie, kas viņai patika, tie bija aizņemti. Viņa nolēma labāk dzīvot vienai nekā ar vīrieti, kurš nespēja izpildīt viņas prasības. Viņa dzīvoja viena un nekas viņai netrūka, viņai pat bija iespēja audzināt māsas bērnus, tomēr mūža nogalē viņa atzina, ka viņas izvēle bija liela kļūda un darīja visu, lai brīdinātu par šo kļūdu gan mani, gan citas jaunās radinieces. Es viņā ieklausījos un varu atzīt, ka ģimenes veidošana bija pareiza izvēle. Neviens nav ideāls, bet visiem ir iespējas mainīties, ja tikai ir vēlēšanās…