Tievās zarnas slimību cēloņi 03.11.2012
Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Tievā zarna medicīnas skatījumā
Tievā zarna (latīņu val. – intesfinum tenue) ir gremošanas trakta posms no kuņģa līdz resnajai zarnai. Tievajai zarnai ir 3 daļas: divpadsmitpirkstu zarna, aiz tās tukšā zarna, kas bez krasas robežas pāriet līkumainajā zarnā. Atšķirībā no divpadsmitpirkstu zarnas tukšā un līkumainā zarna ir stipri kustīgas. Tās veido daudzus izliekumus — zarnu cilpas. Augšējās zarnu cilpas atrodas zem aknām un kuņģa, bet apakšējās ieslīd mazajā iegurnī.
Tievajai zarnai ir 3 galvenās funkcijas: 1) uzņemto barības vielu šķelšana, kas jau sākusies mutes dobumā un kuņģī; 2) olbaltumvielu, ogļhidr’tu un tauku skaldproduktu uzsūkšana asinīs un limfā; 3) zarnu satura pārvietošana.
Tievā zarna garīgajā skatījumā
Zarnās barības pārstrāde turpinās, un sākas barības vielu uzsūkšanās jeb simboliski dzīves gudrību apgūšana. Tievā zarna simboliski ir zarnu trakta sievišķā puse, un tā simbolizē ikdienas darbu, ko, kā visiem zināms, veido sīkumi.
Barības pārstrādes process zarnās vispirms notiek tievajā zarnā. Tas nozīmē, ka dzīves gudrību apgūšana sākas ar sīkumu izpratni, ar kuriem savukārt sākas lielā dzīves izpratne.
Visa tievā zarna raksturo dzīves un darba vidus periodu. Kas mīļuprāt nododas dzīves sīkumiem un nepurpina darbiņu dēļ, tam tievā zarna ir vesela. Cilvēkiem, kurus sīkās lietas jeb ikdienas sīkumi satrauc un tracina, tiem var saslimt tievā zarna. Kas steidzas, tam uzrodas tievajai zarnai raksturīgā caureja – tikko paēdis, jau skrien uz tualeti. Kas neieredz dzīves sīkumus, it īpaši, ja tā ir sieviete, bet arī atbrīvoties no tiem nevēlas, tas nabas apvidū jūt sāpes un smagumu, jo ar sīkumiem drīzāk aicināta noņemties sieviete, nevis vīrietis. Vīrietis, kas dusmojas uz sieviešu darbu, tiek pie tādas pašas kaites. Vīrieša iejaukšanās sievišķīgajos dzīves sīkumos var būt nenozīmīga, bet tievā zarna jau dod zīmi, ka vīrietis nonievā vīrieša lomu, darot sievišķīgus darbus.
Tievā zarna rāda, kā cilvēks attiecas pret mātes, sievas un sievišķīgajiem darbiem. Sievišķīgie darbi tiek uzskatīti par materiālās pasaules sīkumiem. Sievišķīgo darbu noliegšana, padarīšana par apsmieklu, uzskatīšana par nevajadzīgiem ir tas pats, kas tievās zarnas noliegšana, padarīšana par apsmieklu, uzskatīšana par nevajadzīgu. Radušās slimības tievajā zarnā izsaka šādu domāšanas veidu.
No tievās zarnas būtu jāsākas uzsūkšanai jeb visa vajadzīgā uzņemšanai. Cilvēkam, kurā mīt īpaši liela vēlme izdarīt kaut ko lielu, spēcīgu, mūžīgu, sīkumus vispār nevēloties redzēt, gremošanas smaguma punkts uzkrājas tievajā zarnā. Šī nevēlēšanās jeb vēlme atbrīvoties no sīkajiem, traucējošajiem apstākļiem var visskaistākajā lielā darba aizrautības brīdī radīt tievās zarnas saslimšanai raksturīgu caureju. Ja nevēlēšanās redzēt nesvarīgus darbus ir atturīga, tad caureja nerodas. Rodas šādas attieksmes slēptāks rezultāts – pasliktinās redze tuvumā. Tātad – ja cilvēks vēlas tikai lielo un skaisto, viņa tievā zarna nepieņem no ēdiena tās vielas, kuras nepieciešamas acīm redzēšanai tuvumā. Viņš apbrīnojami labi var saskatīt tālumā esošas un lielas lietas.
Sievietei, kura necieš vājumu un sevis apbrīnošanu, saslimst tievā zarna. Tas nozīmē, ja sieviete meklē laimi tikai materiālā līmenī, viņai jāmeklē darbība, pat ja tā ir nodarbošanās ar sevi.
Sievietei, kura neieredz sieviešu darbus, saslimst tievā zarna, kā arī sievietei, kura dara vīriešu darbus, jo neuzticas vīriešiem.
Ja cilvēkā mīt bailes no tālākas dzīvošanas un vēlme atgriezt vakardienu, tievās zarnas dzīvības funkciju īslaicīga apstāšanās rada nelabumu un vemšanu.
Divpadsmitpirkstu zarna
Divpadsmit pirkstu zarna atrodas tūlīt aiz kuņģa, tievās zarnas sākumā. Divpadsmit pirkstu zarna ir gremošanas trakta centrālais orgāns. Prasme strādāt kolektīvā liela mērķa sasniegšanai ir garantija veselai divpadsmitpirkstu zarnai. Tiem, kuri neprot sadarboties ar citiem, tiem var sākties problēmas ar divpadsmitpirkstu zarnu.
Divpadsmit pirkstu zarna simboliski līdzīga apjomīga darba sākumam, kurā iesaistās visas piederošās personas. Tās stāvoklis liecina, kā cilvēks izturas pret dzīves sīkumiem un sieviešu dzimumu. Tā rāda, kā cilvēks prot mobilizēt spēkus darba veikšanai.
Ja vīrietis vīriešu varonību saskata vienīgi darba sākšanā, bet turpinājumu dusmās uzkrauj citiem, piemēram, sievai, viņam sākas divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums vai rodas čūla. Slimība cilvēkam stāsta, ka ar sīkumiem ņemties nav nekas peļams, sīkumi arī vīrietim var attīstīt prātu. Savukārt sievietēm vairāk pie sirds iet darba turpināšana un pabeigšana, tāpēc viņām retāk saslimst divpadsmitpirkstu zarna. Ja sieviete necieš noņemšanos ar dzīves sīkumiem, rodas čūla, lai viņai iedvestu nepieciešamību atgriezties pie sievišķā domāšanas veida.
Divpadsmitpirkstu zarna saslimst cilvēkam, kuram mērķis svarīgāks par cilvēkiem, tādējādi dzenot komandu uz priekšu. Ja cilvēks sāk vainot citus neveiksmēs, dusmojoties par to neizdarību, mīņāšanās uz vietas izved to no pacietības, tad viņam saslimst divpadsmitpirkstu zarna. Viņa cietsirdība rada čūlu. Ja vadītājam ir čūla, tad kolektīvā, kurā ļaudis ir ar mieru visu paciest, lai tikai nezaudētu darbu, daudziem arī rodas čūla.
Ja sevi upurē vienīgi mērķa vārdā, ķirurgiem nākas izoperēt daļu divpadsmitpirkstu zarnas. Tiešie cēloņi ir dažādi:
1) Nemitīgas sāpes nozīmē, ka cilvēkā ir nemitīgas dusmas uz kolektīvu;
2) Čūlas asiņošana nozīmē, ka cilvēks ir noskaņots kolektīvam atriebties;
3) Divpadsmitpirkstu zarnas plīsums čūlas vietā nozīmē, ka dusmas uz kolektīvu pārvērtušās cietsirdībā un cilvēks no savas cietsirdības plīst pušu.
Draudzīga attieksme ļauj sniegt citiem labāko, nenoliedzot savas vājības. Tikpat draudzīgi strādā divpadsmitpirkstu zarna. Spriedze kolektīvā rada spriedzi divpadsmitpirkstu zarnā.
Pats pirmais kolektīvs ir ģimene, no kuras sākas attieksme pret jebkuru kolektīvu. Jo mazāk cilvēkam ir laika pašam sev, jo naidīgāk viņš attiecas pret kolektīvu, un jo slimāka ir divpadsmitpirkstu zarna. Spriedze jeb bailes neļauj risināt nevienu problēmu, jo tā neļauj saskatīt problēmas iemeslu jeb būtību. Jo lielāka spriedze, jo lielāka neapmierinātība, un jo lielāka ir slimība. Divpadsmitpirkstu zarna cenšas līdzsvarot maldīgu, nelīdzsvarotu jeb vērtējošu attieksmi. Divpadsmitpirkstu zarna māca saprast, cik nepieciešama ir vienota sabiedrība, ar kuras palīdzību cilvēks attīstās tālāk. Attīstība vispirms ir dzīves kvalitātes maiņa. Kamēr mēs visu un visus vērtējam, mēs dzīvojam materiālajā līmenī un attīstāmies tikai kvantitatīvi. Kā cilvēks vērtē kolektīvu, tā viņš vērtē arī ēdienu. Kā kolektīvs spēj mainīt cilvēka maldīgo uzskatu, tā arī cilvēka divpadsmitpirkstu zarna spēj padarīt ēdiena īpašības ķermenim pieņemamas. Kā mēs padarām citus cilvēkus par sev pieņemamiem, tā to dara arī divpadsmitpirkstu zarna.
Tā kā tas ir kolektīva orgāns, tas neko nedara vienatnē, bet ar žults un aizkuņģa dziedzera palīdzību. Žults ir rupjais smalcinātājs. Aizkuņģa dziedzera gremošanas fermenti ir smalkie smalcinātāji. Žultspūslī sakrājas vīrišķās dusmas. Dusmas uzliesmo no bezcerības, ka es nevaru darīt tā, kā gribu, ko gribu un kad gribu. Cilvēks, kas cenšas dzīvot pēc citu vēlmēm, aizver savu dabīgo kustīgumu, un šādi arī rodas žults, kurai būtu jāizdalās ēšanas laikā, bet tā neizdalās vai neizdalās tā, kā vajag. Gaiši izkārnījumi izsaka šādu pārdomu stāvokli. Žults nāk no aknām. Ja aknās mīt vēlme sašķelt un iznīcināt visu slikto, tad mana žults sašķeļ un iznīcina ēdienu. Ķermenim būtu nepieciešama saudzīga šķirošana: olbaltumvielas uz vienu vietu, tauki uz otru vietu, ogļūdeņraži uz trešo vietu. Tādējādi gremošana būtu mērķtiecīga un vienkārša. Naida dēļ ķermenim nepieciešamais jāmeklē netīrumu kaudzē.
Atmiņas par pagātnē notikušo piešķir dzīvei rūgtumu. Žultsvads atveras divpadsmitpirkstu zarnā, un pārlieka žults izdalīšanās pastiprina divpadsmitpirkstu zarnas saslimšanu, ja cilvēks nododas sliktām atmiņām. Turpat atveras arī aizkuņģa dziedzera vads. Žulti var salīdzināt ar sievietes izlēmību un prasīgumu, kuras pārmērības sagādā sāpes, bet aizkuņģa dziedzera gremošanas fermenti ir līdzīgi vīrieša glāstiem un maigumam – ja to nav, tiek traucēta gremošana jeb dzīves gudrību smalkuma apgūšana. Ja sieviete nepavisam nav prasīga, mazinās žults izdalīšanās. Ja vīrietis darbā ir pārmēru jūtīgs, sievišķīgi elastīgs un pakļaujas sievietes ietekmei, viņam par daudz izdalās aizkuņģa sula un papildus gremošanas traucējumiem mazinās cukura līmenis asinīs. Barības vielu uzsūkšanās jeb dzīves gudrību apgūšana krasi palēninās.
Autore: Elvita Rudzāte