Līga jautā: Jau gadus iepriekš biju vērsusies pie Jums ar šo situāciju. Esmu kopā ar vīru 20 gadus, dzimuši 3 bērni. Kaut vienmēr ir bijusi sajūta, ka viņš nav mans cilvēks, grūti būt kopā utt.-to saka jūtas, vienmēr ar prātu mēģināju kaut kā nosvērties uz pozitīvo. Kļūstot apzinātākai, saprotu, ka esmu viņā meklējusi tēvu, ne vīru. Šobrīd ir ļoti plosoša dvēseles sajūta. Mana vienīgā vēlme ir mīlēt savu vīru no visas sirds. Un, lai bērni piedzīvo laimīgu, pilnu ģimeni. Lai mana sirds beidzot ir mierā….Kaut šķita, ka nu jau šis stāvoklis bija sasniegts. Bet atkal esmu iekritusi bedrē. Dievam ticu un lūdzos. Tagad apzinos, ka kādu laiku biju atstājusi Dievu novārtā. Kad esmu sāpēs, saucu uz Viņu stiprāk.
Vai ir kādi praktiski soļi, kā es varu visu šo risināt? Vai tomēr-sirdij nepavēlēsi?
Haoss sirdī rodas no tā, ka sevi piespiežu mīlēt un redzēt labo. Sajūta, ka mānu sevi, smaga nasta, mokas.
Noklausoties Jūsu semināru par laulību, domāju
1. Izvēlējos vīru slimīgi-bija riebums, nepatika, bet kaut kāda pieķeršanās, jo mani ļoti mīlēja. Tā kā nekad tādas rūpes nebiju izjutusi, ar prātu meklēju viņā labas kvalitātes. Ar sirdi – smagums, mocības. Un tā ir visus 20 gadus – man sāp, nesu smagumu. Iestāstu sev. Un redzu pārus- man tik ļoti smagi.
Kad iedomājos-izšķirtos-beidzot būtu brīva no nastas-beidzot būtu es pati.
Varbūt mācība ir atzīt – uzņemties atbildību, ka nedrīkst šādi- apspiest un noliegt sevi? Vai tomēr, nē? Es to redzu un jūtu katru dienu, ja kāds no bērniem apslimst, tad, protams, ir milzu vainas izjūta, jo tajās reizēs-vēl spilgtāk uzlūkoju šo nastu.
2. Es redzu, ka joprojām neesmu pieaugusi. Neprotu laulībā par sevi pastāvēt. Vīrs bērnus ļoti kontrolē. Nu jau sāku kaut ko arī teikt, bet vienmēr paliek tā kā viņš grib. Es esmu mazs bērns. Šo mācību gan es izprotu-man jāpastāv par bērniem, kur redzu neadekvātu rīcību-sodus nevietā. Tālāk jau-ja nemainīsies uzskatos, es neko nevaru padarīt.
Elvita Rudzāte atbild: No Līgas vēstules grūti izprast, kas tieši viņai vīrā nepatīk un kaitina? Ja Līgu kaitina tas, ka vīrs bērnus kontrolē, tad iesaku Līgai paskatīties pašai uz sevi – ko viņa vēlas kontrolēt?
No vēstules nav skaidrs, kas plosa Līgas dvēseli?
Cilvēka iekšējās izjūtas veido cilvēka attieksme pret dzīvi. Ja Līgai ir negatīva attieksme pret vīru, tad, protams, viņa nevarēs vīru iemīlēt. Tāpēc tik svarīgi Līgai izprast, kas tieši viņai nepatīk vīrā un meklēt šīs īpašības sevī, jo līdzīgs piesaista līdzīgu. Galvenais ir strādāt ar sevi nevis mēģināt partneri mainīt.
Es domāju, ka Līga dzīvo gaidās, kuras vīrs nespēj piepildīt, un viņai ir daudz vēlmju, kuras vīrs nespēj apmierināt, tāpēc viņa ir neapmierināta ar sevi un vīru.
Ja Līgai izdotos atbrīvoties no savām vēlmēm un gaidām, tad viņa vīru ieraudzītu pavisam citām acīm un atbrīvotos no smagās nastas.
Līga raksta par sevis apspiešanu. Ko tad viņa sevī apspiež? Ļoti svarīgi to godīgi atbildēt pašai sev, tad arī varēs izprast savas neapgūtās mācības. Ja Līga apspiež savas vēlmes, tad viņa maldās, ka viņa tās apspiež, jo vēlmes nevar apspiest un tieši tāpēc neapmierinātās vēlmes rada neapmierinātību ar sevi un citiem. Kādā ziņā Līga noliedz sevi? Arī uz šo jautājumu svarīgi atbildēt pašai sev, tad arī Līga nonāks pie savas neapgūtās mācības.
Ja Līgu ir pārņēmušas depresīvas izjūtas, iesaku Līgai piedalīties sociālā uzņēmuma “Dvēseles miers” programmā “Pretī Gaismai” (vairāk par programmu lasīt šeit), kur viņa saņems atbildes uz saviem jautājumiem un izpratīs savas pašsajūtas cēloņus, mācoties iegūt dvēselē mieru un piepildījuma izjūtu. Visu ir iespējams mainīt pozitīvā virzienā, ja tikai ir vēlēšanās un pacietība ar sevi strādāt.