Mācība par šaubām 20.05.2024

Katrs dzīvē kaut reizi ir par kaut ko šaubījies. Ir cilvēki, kuri šaubās ļoti bieži un tāpēc nepieņem svarīgus lēmumus. Pastāv teiciens: “Labāk norīt indi, nekā sirgst ar šaubām.” Kāpēc tik skarbi vārdi? Tāpēc, ka šaubas ir kā bacilis, kas inficē visu ķermeni. Interesanti, bet Lielie Skolotāji ir brīdinājuši, ka infekciju slimību izplatības pamatā ir šaubas – jo vairāk cilvēkos būs šaubas, jo vairāk izplatīsies infekcijas slimība.

Cilvēks, kas šaubās, agrāk vai vēlāk kļūs par nodevēju.  Nodevības epidēmija ir ļoti nopietna problēma un nelaime visā pasaulē. Tā no nenozīmīga tārpa (šaubām) izveidojas visbriesmīgākā čūska (nodevība).

Vēsturē ir zināmi daudzi piemēri, cik daudz visspīdošāko darbu nobālēja pēdējā brīdī radušos šaubu dēļ. Neaizmirsīsim, ka cilvēka zemākie spēki jeb tumsas spēki nīst jebkuru darbību, tādēļ vēl jo vairāk laba darbība vienmēr būs zem tumsas spēku trieciena. Tumsas spēki izvēlēsies pēdējo mirkli, lai apstādinātu drosmi.

Visiem jaunu ideju īstenotājiem ir jāsastopas ar pretestību. Cilvēki, kurus māks šaubas, atradīs daudz argumentus, lai pierādītu, ka ideju nav iespējams īstenot. Cilvēki ir gatavi trūdēt, bet nav gatavi mainīties. Tā, protams, ir katra izvēle, bet drosmīgajiem jauno ideju īstenotājiem nevajag neveiksmju priekšā nokārt galvu, bet ar līdzjūtību noraudzīties uz tiem, kas nav gatavi mainīties.

Lielie Skolotāji ir gatavi dot padomu un palīdzēt katram, kas grib izdarīt kaut ko labu cilvēces labā. Tomēr cilvēce neuzticas labajiem nodomiem un tur aizdomās katru, kas vēlas īstenot labo nodomu. Bez uzticības nav arī sadarbības. Neaizmirsīsim, ka neuzticēšanās ir nepilnības pazīme. Šaubu pilns cilvēks vispirms jau neticēs savam tuvākajam.

Ir divējāda veida šaubas. Vienas, kas sataisa midzeni tumsā, nekustīgas un dzēlīgas; otras – kas vienmēr lien, slīd un lokās. Pirmās parasti pieder jaunībai, otrās – vecumam. Pamats tām ne tik daudz bailes, cik melīgā daba. Diemžēl cilvēki nezina, ka tas, ko tu piedēvē citiem, attiecas uz tevi pašu. Lai gan cilvēkam netīk sevi novērot, tomēr viņš vienmēr spriež pēc sevis. Pamēģiniet notvert šaubu sākumu.

Šaubas, tās ir parādes durvis tumsas spēkiem. Kad šaubas sāk mosties, radošums saplok, un labās idejas tiek iznīcinātas.

Šaubas ir kvalitātes bojā eja. Šaubas ir sirds kaps. Šaubas ir nejēdzības sākums. Šaubas aprij psihisko enerģiju. Šaubas ir kā plaisa gaisa balonā. Tās ir kā cauras kabatas – dimantus tajās nesaglabāt.

Svārstīgais jeb cilvēks, kas šaubās, izšķiež ne vien savus dārgumus, bet apzog arī citus. Šausmas pārņem redzot, kā šaubas runā pretim visiem radīšanas pamatiem. Pie tam ievērojiet, ka svārstīgais nešaubās vis par sevi, bet tieši par citiem un tādējādi panāk attīstības apstāšanos.

Dzeniet prom visas šaubas, jo kur ir šaubas, tur nav iespējama apziņas augšana. Šaubīgais, neuzticīgais nevar cerēt uz Lielo Skolotāju uzticību, tātad arī garīgais attīstības augšupejas ceļš tam ir slēgts.

Šauboties mēs apstādinām savu garīgo attīstību. Tāpēc ir tik svarīgi atbrīvoties no jebkādiem ierobežojumiem, arī no personiskās pieredzes, jo tā var aizkavēt cilvēku doties uz priekšu.

Protams, pieredze ir vērtīga, ja to izmanto pareizi, t.i., lai kaut ko attīstītu nevis lai kaut ko apturētu. Tieši tāpēc Lielie Skolotāji māca mūs atbrīvoties no šaubām, uzskatot tās par tārpu, kurš vēlāk pārvēršas par žņaudzējčūsku, nožņaudzot gan šaubu mākto, gan arī tos, kuru virzienā tiek vērstas šaubas. Esiet modri un pavērojiet sevi  – vai graušanas darbu nav sācis šaubu tārps? Ja to pamanāt, tad ziniet, ka viņš jums nepalīdzēs, viņš tikai jūs apturēs no labu domu īstenošanas. Esiet drosmīgi savu labo ideju īstenošanā, nebaidieties no neveiksmēm, jo arī tās mums ir nepieciešamas, lai mēs augtu garā. Ja kaut kas neizdodas, mēģiniet citādā veidā, ja atkal neizdodas, tad mēģiniet darīt to vēl savādākā veidā. Mēģiniet tik ilgi kamēr sanāk. Esiet atjautīgi! Neaizmirstiet, ka nepārtraukti esam Augstāko Spēku acu priekšā, kas mūs nepārtraukti (24 h dienā) vēro.

Arī tad, ja kāds jūsu paveikto iznīcina, sāciet visu no sākuma, iespējams citā veidā, bet turpiniet īstenot labos nodomus. Pateicoties citu šaubām, mēģiniet labo nodomu īstenot tā, lai to būtu grūti apšaubīt. Tas savukārt palīdzēs jums attīstīties, jo jums būs jābūt ļoti radošiem, lai izdomātu kādā veidā apturēt šaubas.

Kāda ir mācība par šaubām?

Atbilde: “Ikviens cilvēks var nonākt dzīves krustcelēs, kad nav zināms, kurš ir pareizais ceļš, lai virzītos dzīvē uz priekšu. Svarīgi ir neapstāties krustcelēs, bet iet uz priekšu. Tas nekas, ja kļūdīsies un izvēlēsies nepareizo ceļu, jo tad tu vismaz uzzināsi, ka tas bija nepareizais ceļš un šī sapratne paplašinās tavu apziņu, kas ir galvenā dzīves jēga. Tev vienmēr būs iespēja atgriezties uz pareizā ceļa.

Ja tu stāvēsi krustcelēs, baidoties kļūdīties, tad tu kļūdu nepieļausi, bet arī tava attīstība nenotiks. Tāpēc pareizāk ir pieļaut kļūdu nekā stāvēt uz vietas.

Ja tu ieklausīsies savā sirdsbalsī, kas ir Dievs tevī, tad tu zināsi, kurš ir pareizais ceļš, jo Dievs vienmēr dod pareizus padomus.

Ja tu nedzirdi savu sirdsbalsi, tad tev nekas cits neatliek kā uzticēties tava prāta teiktajam, bet esi saprātīgs un samērīgs. Tieši no nesamērības ceļas trūdēšana, zaimošana, meli, nodevība un citas nejēdzīgas parādības. Lielo Skolotāju balsts – samērība. Nemitējieties prasīt samērības ievērošanu visās dzīves parādībās.

Sākumā centies atradināties no pazemināšanas. Skaties uz dzīvi plašāk, jo, patiesi, tikai ar zemes skatienu vien, mēs nevaram aptvert visa notiekošā, kā arī cilvēka īstās būtības nozīmi un dziļumu. Attīsti samērību – šo sadarbības pamatu.”

Autore: Elvita Rudzāte