Kritizēšanas mācība 24.05.2024

Citu cilvēku vai notikumu kritizēšana ir attīstījusies no cilvēku vēlmes, lai viss notiktu un cilvēki uzvestos tā, ka viņi domā, kā ir pareizi. Diemžēl viņi neizprot, cik attīstībai svarīga ir dažādība un, cik svarīgi ir mācīties no kļūdām.

Vēlme uzspiest savu viedokli, veicina kritizēšanas attīstību visās dzīves jomās, tāpēc mūsdienās grūti atrast plašsaziņas līdzekļos kaut ko pozitīvu. Pārsvarā viss tiek kritizēts, pamatoti vai nepamatoti, tas jau ir cits jautājums.

Tieši nespēja iedziļināties citā viedoklī, izprast kāpēc šāds atšķirīgs uzskats ir izveidojies, rada vēlmi kritizēt visu, kas nesakrīt ar personīgo viedokli.

Otrs kritizēšanas aspekts ir vēlmju piepildīšana. Ja cilvēks nepiepilda kritizētāja izvirzītās vēlmes, tad viņš tiek kritizēts neatkarīgi no tā vai kritizētāja izvirzītās vēlmes bija pareizas vai nepareizas – viņu kritizē par to, ka viņš nav apmierinājis kritizētāja izvirzītās vēlmes.

Kad cilvēks neapmierina kādu savu vēlmi, viņš kļūst neapmierināts ar dzīvi un šo neapmierinātību atbrīvo, kritizējot to, kas nav varējis apmierināt viņa vēlmi, neapzinoties, ka kritizēšanas brīdī kritizētājs rada negatīvo enerģiju, kas ietekmē ne tikai kritizējamo objektu, bet arī visu Visumu.

Kā kritizēšana ietekmē to, kuru kritizē?

Ja bērnu kritizē no bērnības par dažādiem sīkumiem, kad viņš kaut ko pasaka vai izdara nepareizi, tad viņā attīstās nereāla pašizpratne, t.i., šajā gadījumā pašizpratne ir pazemināta, jo bērns par sevi ir sliktākās domās nekā patiesībā ir.

Tieši tas pats notiek, ja bērns tiek nepamatoti slavēts, tad bērnā izveidojas nereāla pašizpratne, kas ir paaugstināta, jo bērns par sevi ir augstākās domās nekā patiesībā ir. Abos gadījumos bērns piedzīvo vilšanos, jo bērniem, kam ir paaugstināta pašizpratne nāksies saskarties ar kritiku no sabiedrības un viņš tai pilnībā nebūs gatavs.

Spilgti piemēri ir dažādi TV talantu šovi, kad konkursā piesakās cilvēki, kas par sevi augstākās domās nekā ir realitāte. Piemēram, cilvēks uzskata, ka viņš skaisti dzied, kaut arī viņš neprot noturēt pareizu melodiju.

Tātad gan kritizēšana, gan slavēšana ietekmē cilvēka pašizpratni, radot nepareizu iespaidu par cilvēka spējām, bet tas vēl ir mazākais ļaunums no citiem ļaunumiem, kas piemeklē to, kas tiek kritizēts – viņā attīstās bailes “mani nemīl” un milzīga vainas izjūta. Šie divi stresi pavada cilvēku visu dzīvi, un ja viņam neizdodas šos stresus izprast un atbrīvot, tad cilvēkam ir grūtības izveidot visa veida attiecības, kā arī attīstās dažādi kompleksi, kas aptur cilvēka attīstību.

Kā pašu kritizētāju ietekmē citu kritizēšana?

Atcerēsimies teicienu: “Ko sēsi, to pļausi.” Tieši tā dzīvē notiek, ja esi kādu kritizējis, tad arī tevi noteikti kāds kritizēs un tev tas ļoti nepatiks, jo kritizētāji paši ļoti cieš no lielām bailēm “mani nemīl” un vainas izjūtas, kas rada ciešanas, ja kāds atļaujas viņu kritizēt.

Kritizētājam nākas būt dubultā neapmierinātam, jo viņš ir neapmierināts ar citiem, kas rada viņā negatīvas emocijas, un viņš ir īpaši neapmierināts uz tiem, kas viņu kritizē. Tāpēc bieži kritizētājus piemeklē dažādas garīga rakstura veselības problēmas, kā piemēram, depresija un veģetatīvā distonija.

Kāda ir kritizēšanas mācība?

Kritizēšanas mācības uzdevums ir veicināt izpratni,  ka ikviena kritika ir tikai skatījums no viena skata punkta. Diemžēl mums nav iespējas redzēt visu kopumā, tāpēc dažkārt tas, kas mums liekas acīmredzami slikts, Dieva acīs var nebūt slikts, un otrādi, tas kas mums var šķist ļoti labs, Dieva acīs var būt slikts, jo Karmas likums ir ļoti sarežģīts. Tāpēc Bībelē ir teikts – netiesā, un pats netiksi tiesāts.

Dzīvē nekas nav perfekts. Perfektivitāti nevar mērīt noteiktā laika momentā. Nav pareizā un nepareizā. Viss ir relatīvi, skatoties no noteikta skatu punkta. Tas, kas kādam ir pareizi, citam var būt pilnīgi nepareizi un otrādi. Svarīgs progress, attīstība pareizajā evolūcijas virzienā. 

Pat, ja cilvēks neprogresē, arī tad viņu nedrīkst kritizēt, jo tam ir savi iemesli. Iespējams viņš Dieva rokās ir instruments, lai mācītu tev pacietību un iecietību. Galvenais ir atcerēties, ka viss, kas notiek, notiek ar Dieva atļauju. Ja Viņš pieļauj problēmas darbā kāda neizdarības dēļ, tad tās kādam ir nepieciešamas, kādam no tām ir kaut kas jāmācās.

Lai atbrīvotos no vēlmes kritizēt, jāierauga pasaules dažādība un skaistais dažādajā. Piemēram, pieneņu pļavā visas pienenes mums šķiet skaistas, bet, ja mēs tās apskatām tuvāk, tad redzam, ka tās nebūt nav vienādas, dažas ir šķības utt. Mums patīk pieneņu pļava kopumā, mēs nepievēršam uzmanību šķībajām pienenēm un arī tās mums šķiet skaistas, bet kāpēc mēs nepieņemam cilvēkus visus tādus, kādi viņi ir?

Kritizētājam ir jāsaprot, ka tas, kas kaut kādā mērā šķiet slikti, skatoties no citas puses, varētu būt labi, un otrādi, ne vienmēr viss, kas izskatās labs, rada sabiedrībai labumu. Bieži tas rada ļaunumu.

Piemēram, internetā var atrast daudz vērtīgas informācijas, kā arī daudz informācijas, kas grauj cilvēku psihi. Vai sliktās informācijas dēļ būtu jāaizliedz internets?

Kritizētājam ir jāsaprot, ka dažkārt sliktais ir labā sākums.

Piemēram, jaunietis izkrīt iestājeksāmenos augstskolā, kas it kā ir slikti, bet viņš iestājas citā augstskolā, kur satiek savu nākamo sievu, kas ir labi. Ja viņš nebūtu izkritis iestājeksāmenos, tad viņš nebūtu saticis savu sievu.

Cits piemērs, komersants uzstājās konferencē ar runu, kas radīja nievājošu attieksmi konferences apmeklētāju lielākajā daļā, kas pilnībā nepiekrita runātājam, bet tanī pašā laikā šī runa radīja sajūsmu citos klausītājos, kas starpbrīdī uzrunāja runātāju, iepazīstoties un apmainoties ar kontaktiem, kas vēlāk attīstījās kā ļoti veiksmīgs biznesa projekts. Ja cilvēks nebūtu uzdrošinājies paust vairākumam nepieņemamu viedokli konferencē, viņam nebūtu bijusi iespēja iepazīties ar līdzīgi domājošiem.

Drosme runāt par jautājumiem, kas vairākumam nav pieņemami, ir tikai cilvēkam, kas nebaidās no kritiskām piezīmēm, un parasti šādi cilvēki citus nekritizē, jo vēlme kritizēt citus ir tikai tiem, kas cieš no mazvērtības kompleksa, kauna un lepnības. Atbrīvojiet savu vēlmi lepoties ar saviem vai citu sasniegumiem, tad jūs maz uztrauks citu izteiktās kritiskās piezīmes un pazudīs kauna izjūta par piedzīvotām neveiksmēm. Atcerieties, ka katra neveiksme ir jaunas iespējas sākums! Katra kritiska piezīme ir drosmes eksāmens. Nākotne pieder drosmīgiem un brīviem cilvēkiem!

Autore: Elvita Rudzāte