Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Vai materiālajai labklājībai vajadzētu būt mērķim? 14.06.2024

Cik sevi atceros, gandrīz visās valsts vadītāju uzrunās vecgada vakarā ir bijis materiālās labklājības vēlējums. Tā kā esmu piedzimusi un labu laiku arī dzīvojusi Padomju Latvijas laikā, tad ļoti labi atceros savus sapņus par labāku materiālo dzīvi. Sapņi patiešām ir piepildījušies, bet dīvainā kārtā, tad kad tie piepildījās, tie nespēja dot tādu prieku kādu biju iztēlojusies, ka tie sniegs brīdī, kad par to sapņoju. Toreiz tas man šķita dīvaini, bet man tam nebija izskaidrojuma.

Ejot garīgās attīstības ceļu, lēnām sāku izprast materiālisma mācību un biju pārsteigta par Lielo Skolotāju teikto par materiālo labklājību. Dzīvajā Ētikas Mācībā ir teikts: “Mēs esam ļoti labvēlīgi pret vārdiem, kuros ietverts labā jēdziens. Bet viens no tiem runā pilnīgi pretī Mūsu paradumiem – tas ir labklājība. Tiešām, izpētiet cilvēces vēsturi un jūs pārliecināsities, ka labklājībā nekad nekas dižens nav radīts.”

Ja mēs atceramies nabadzīgos Padomju Latvijas gadus, tad visi atzina, ka tajā laikā Latvijā bija izcili inženieri. Arī man laimējās augt izcila inženiera  ģimenē. Manu tēvu visi bija iesaukuši par lielmeistaru un nāca pie viņa konsultēties vissarežģītākajos sakaru inženierjautājumos, kā arī viņu piecēla pat nakts laikā, ja valsts nozīmes sakaru objektos bija notikusi avārija. Pats dīvainākais bija tas, ka viņam nebija augstākās izglītības inženierzinātnēs, viņš vienkārši bija dzimis talants, beidzis tehnikumu un inženierzinātnes apguva pašmācības ceļā, lasot tehnisko literatūru.

Manā atmiņā viņš ir saglabājies ar tehniskās literatūras grāmatu rokās. Tehnisko literatūru viņš studēja katru vakaru. Kad viņam bija tikai 6 gadi, viņš pats radīja radio ierīci, kas uztvēra signālu. Man patiešām nav ne jausmas kā tas bija iespējams, jo viņš vēl nebija gājis skolā, bet viņš zināja kā to izdarīt. Lūk, tas ir pierādījums, ka informācija glabājas Smalkā plāna līmeņos un garīgi augsti attīstīti gari spēj tai piekļūt. Mans tēvs auga ļoti nabadzīgā ģimenē, bet visi ģimenes locekļi bija ļoti radoši, katrs savā jomā. Tagad man ir skaidrs, ka ģimenē bija iemiesojušies garīgi augsti attīstīti gari, un esmu priecīga un pateicīga, ka arī man bija iespēja iemiesoties un piedzimt šajā ģimenē. Bet tā kā mēs zinām, ka visi iemiesojumā nāk, lai kaut ko mācītos, tad arī manai ģimenei bija jāapgūst savas mācības un pati svarīgākā bija materiālisma mācība un materiālās labklājības izpratne.

Paldies, Dievam, ka Viņš man deva iespēju labi iepazīt šo mācību caur grūtībām un vecāku pieļautām kļūdām. Kā man būtu gribējies par to tagad padiskutēt ar savu tēvu laicīgā dzīvē, bet tā Dievs nebija lēmis. Tas, ko esmu sapratusi, ka materiālā labklājība nav laimes atslēga, un jo ātrāk cilvēki to sapratīs, jo labākas iespējas viņiem kļūt laimīgiem.

Lielie Skolotāji māca: “Sastingusī labklājība un bezmērķīga uzdzīvošana ir rīcība, kas ir pretēja dabai… Vēl pie jums griezīsies ar šaubām par karmas likumu – “kā gan iespējams, ka nelietīgie bauda labklājību, kur pretī ievērības cienīgie cieš mokas?” Sakiet – “Smaga ir to karma, kas nespēj atraisīties no zemes labklājības, jo ir sacīts: “labklājība ir gara kapsēta”. Pie tam zemes labklājība, kā jūs būsit ievērojuši aizbāž garīgās ausis. Bet daudzi zem labklājības maskas slēpj vislielākās likstas. Tālab neviens no zinošajiem nepielietos zemes labklājības mēru. Vajag mērīt ar virsotņu mēriem, nevis vadoties no apakšzemes straumēm… Ar nožēlu raugāmies uz vispārpieņemto labklājību – tajā slēpjas trulums un domu stingums.”

Par šo vārdu patiesumu nākas pārliecināties ikdienā, kad dzirdi plašsaziņas līdzekļos bagātu cilvēku komentārus par garīgumu un materiālo labklājību. Vairākus gadus atpakaļ, kad bija organizēts nomelnojošs uzbrukums Sokrata tautskolai, ar interesi skatījos, kuri būs tie, kas pateiks, ka Sokrata tautskolas aktivitātes ir cilvēkiem nevajadzīgas un, ka lieki tiek šķērdēta struktūrfondu nauda. Īpaši biju pārsteigta par viena finansista komentāru, jo uzskatīju viņu par gudru cilvēku, bet šādas situācijas parasti atklāj cilvēka patieso dabu.

Daudzus gadus atpakaļ, strādājot kā biznesa konsultantei, man bija iespēja tikties ar organizācijas vadītāju (dzimumu neminēšu), kas gāja garīgās attīstības ceļu, bet kļuva bagāts pateicoties valsts krāpšanai. Šis cilvēks teica: “Es esmu pelnījis dzīvot spoži.” Viņš patiešām dzīvoja materiālā labklājībā, bet viņš bija ļoti nelaimīgs, jo visi draugi no viņa vēlējās tikai palīdzību, lai arī viņi varētu kļūt materiāli bagātāki, tā nebija sirds draudzība, tā bija izdevīguma draudzība. Tikai tagad es saprotu, ka šis cilvēks bija izvēlējies garīgos skolotājus, kurus es tagad saucu par viltus skolotājiem, kuri paši bija iekrituši mantkārības valgos, un spēja dot tikai padomus kā labāk nopelnīt, bet neizprata labklājības dziļāko būtību. Diemžēl šis cilvēks ir miris, jo pat viņa nauda nespēja viņu izārstēt no smagas slimības, kā arī viltus skolotāji bija bezspēcīgi. Man atmiņā vienmēr ir palikuši tieši viņa vārdi: ”Es esmu pelnījis dzīvot spoži”, bet viņš spoži dzīvoja ne pārāk ilgu laiku, jo Dievs viņu pāragri paņēma pie sevis. Tikai lasot Dzīvās Ētikas Mācību es izpratu kā mēs cilvēki pārprotam šos vārdus.

Lielo Skolotāju Mācībā ir teikts: “Ir sacīts – greznībai jāizzūd no cilvēces. Ne velti cilvēki paši šo jēdzienu tik ļoti norobežojuši. To ne ar ko nevar aizvietot. Greznība nav daiļums, nav garīgums, nav pilnveidošanās, nav jaunrade, nav labums, nav līdzjūtība, – neviens labā jēdziens nav ar to aizvietots. Greznība ir līdzekļu un iespējamību izšķērdēšana. Greznība ir pagrimums, jo visi neritmiskie veidojumi ir tikai pagrimums. Jau pietiekoši redzams, ka pasaulīgā greznība satricināta, bet vajag rast saskaņotu sadarbību, lai izārstētu no greznības sāgas. Patība cels ierunas, ka greznība ir pelnīta pārpilnība. Sacīs arī, ka greznība ir karaliska. Tā būs neslavas celšana. Greznība ir bijusi gara pagrimuma un aptumsuma pazīme. Arī attiecībā uz Smalko Pasauli greznības važas ir visbriesmīgākās. Tur nepieciešama augšupeja un nemitīga domas pilnveidošanās. Pieblīvējumi nenovedīs pie nākošajiem Vārtiem.”

Ņemot vērā Skolotāju doto mācību, rodas jautājums, bet kā tad ir jādzīvo? Tas nav slikti, ja tu dzīvo labos materiālos apstākļos, bet svarīgi, lai tu neapstātos savā attīstībā un izmantotu Dieva dotos labos apstākļus, lai darītu labu arī citiem. Ja labumu gūsti tikai tu un tava ģimene, tad jūs materiālos labumus tikai baudāt, kas tiek uzskatīta par līdzekļu un iespējamību izšķērdēšanu. Ja pateicoties tavai materiālajai labklājībai tu apzināti domā un dari visu, kas ir tavos spēkos, lai palīdzētu citiem, tad tu garīgi attīsties un arī tavs materiālais ieguldījums nes cilvēcei svētību.

Tikai es vēlos vērst uzmanību, ka labdarība un mecenātisms, kas ir veikts savtīgos nolūkos, lai iegūtu varu, ietekmi un vēl vairāk materiālos labumus, Dieva acīs var būt liels pārkāpums. Mēs nezinām ko labdari domā savā sirdīs, bet to zina Dievs, jo Viņu nav iespējams apmānīt. Tāpēc mans no sirds ieteikums ir visiem – necentieties apmānīt Dievu. Labāk esiet tādi kādi jūs esiet ar savu neslēpto slikto, nekā cenšaties sevi parādīt par labākiem nekā patiesībā esat. Savā pieredzē esmu sastapusi divkošus un zinu cik smagi Dievs viņus soda.

Ja dzīvo nabadzīgi, tad koncentrējies uz saviem talantiem, to praktisku pielietošanu un attīstību. Bagāts iespējams tu nekad nekļūsi, bet tev būs iespēja nopelnīt tik cik nepieciešams, lai dzīvotu, un galvenais tu jutīsies laimīgs, jo realizēsi savu radošo potenciālu.

Ja tev materiāli Dievs ir devis tik cik nepieciešams, bet ne vairāk, tad priecājies par savu labo karmu un ar sirdi sajūti, kāda ir tava šīs dzīves misija, kā vari kalpot cilvēcei un Dievam.

Vai materiālajai labklājībai vajadzētu būt mērķim? Materiālā labklājība var būt mērķis tikai tādā gadījumā, ja esi gatavs ar materiālo labklājību dalīties un ieguldīt to cilvēces attīstībā. Ja materiālā labklājība tiek izmantota tikai baudām, tad tās izmantošana ir nelietderīga un nesaprātīga.

Svarīgi atcerēties, ka materiālā labklājība ir laicīga vērtība, tā ir pārejoša un pat visbagātākais cilvēks pasaulē nevar zināt, vai viņš nezaudēs savu bagātību kaut kādu viņam nepārvaramu apstākļu dēļ.

Naudu un materiālo bagātību mums dod Dievs, lai pārbaudītu mūsu dzīves gudrību un prasmi pareizi rīkoties ar iegūto bagātību. Ja Dievs redz, ka neko neesi mācījies, tad Viņš var tev atņemt materiālās vērtības, lai tu aizdomātos, kas patiesi ir mūžīgās un paliekošās vērtības un kas ir laicīgās, pārejošās vērtības.

Tāpēc, ja tavs mērķis ir materiālā labklājība, tad padomā, ko tu darīsi brīdī, kad būsi sasniedzis mērķi? Atceries pasaku par zelta zivtiņu vai pasaku par vērdiņu – cik ātri alkatība ņēma virsroku un visas labās domas palīdzēt citiem izgaisa. Kārdinājums pelnīt vairāk un dzīvot labāk ir grūti pārvarams ikvienam. Tāpēc tikai garīgā izaugsme palīdz uzvarēt kārdinājumus un stiprināt gribas spēku. Tāpēc garīgā izaugsme ir galvenais dzīves mērķis nevis materiālā labklājība.

Tad, kad valsts vadītāja uzrunā izdzirdēsim novēlējumu augt garā, tad tas būs signāls, ka mūsu valsts patiešām ir pavirzījusies attīstībā soli uz priekšu…

 

Autore: Elvita Rudzāte