Evita jautā: Paldies par Jūsu atbildi. Par ģimenes dzīvi, tiešām tā bija, es tā atklausījos mātes noniecinājumus par tēvu, ka man pat mute vaļā neveras kādu noniecināt, sāpināt, bet domās sanāk citreiz. Es redzēju, kā tētis pārdzīvoja. Kā lai īsti izprot to robežu starp elastīgu un neelastīgu domāšanu, starp pārāk labo un normāli labo? Kā lai atbrīvojas no vēlmes visiem parādīt cik laba esmu un pārākuma? Es tiešām vēlos izprast šo
mācībstundu, jo ne tikai es krakšķu, bet arī mans topošais vīrs, pat kaķis.
Elvita Rudzāte atbild: Vispirms Evitai ir jāpiedod mātei visas situācijas, kuras palikušas atmiņā, kad viņa noniecināja tēvu. Jāpiedod tēvam, ka viņš pieļāva šādu sievas uzvedību un nebija pietiekami stingru mugurkaulu. Svarīgi padomāt, vai arī Evita neuzskatīja savu tēvu par niecību vai vājāku par māti. Ja tā tas bija, tad Evita nav pratusi ieraudzīt sava tēva pozitīvās īpašības un vērtējusi viņu tikai pēc viņa trūkumiem.
Cilvēka domāšana kļūst arvien elastīgāka, jo vairāk viņš studē un labāk izprot Dievišķos likumus un mācības. Par Dievišķajiem likumiem un mācībām runāju visos manis vadītājos e-semināros “Piedošanas mācība.”
Dievišķais likums nosaka, ka neviens cilvēks uz pasaules nav labāks vai sliktāks par tevi, ka katrs cilvēks ir unikāls un šī iemesla dēļ nav pareizi cilvēkus savstarpēji salīdzināt. Katram cilvēkam ir savas stiprās puses un trūkumi, bet atrast divus pilnīgi vienādus cilvēkus pasaulē nav iespējams, jo Dievs mūs visus ir radījis dažādus. Ja ir šāds likums, tad rodas jautājums, kāpēc mēģināt būt labākam par citiem, vai vispār ir vērts salīdzināt dažādus cilvēkus? Šāda vēlme attīstās no bailēm “mani nemīl”, tāpēc vispirms ir jāstrādā ar stresu “bailes, ka mani nemīlēs, ja es nebūšu gana labs”.
Otra īpašība, kas rada vēlmi būt pārākam par citiem, ir vēlēšanās saņemt uzslavas, kas arī ir saistītas ar bailēm “mani nemīl”, bet vēl papildus ir neizprasts Dievišķais Došanas-ņemšanas likums. Tie cilvēki, kas vēlas saņemt uzslavas, nav iemācījušies dot neko negaidot pretī, viņi nezina, cik brīnišķīga ir izjūta, ka esi no sirds devis, bet tev atpakaļ neko nevajag.
Iesaku Evitai atgriezties pašai pie sevis, un nemēģināt būt labākai, bet būt pašai. Nevajag baidīties, ka kāds aizrādīs, ka patiesā Evita kļuvusi savādāka. Tie, kuri aizrādīs, patiesībā viņu apskaudīs, ka viņi nespēj būt paši, ka cenšas izpatikt citu vēlmēm un uzskatiem.
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …