Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kas ir Dievs? 05.08.2024

Šis jautājums man vienmēr ir sagādājis grūtības, jo zinu, ka sabiedrībā valda ļoti atšķirīgi uzskati un skaidrojumi par Dievu, un tāpēc šo jautājumu uzskatu par ļoti delikātu. Es centīšos paskaidrot, kā es saprotu Dievu, bet es neuzstāju, ka jums būtu jāpiekrīt tieši manam skaidrojumam.

Pirms runāšu par Dievu, jums droši vien būs interesanti uzzināt, kāda ir mana attieksme pret Dievu un reliģijām. Es esmu ļoti ticīga, es ticu Dievam un Augstāko Spēku eksistencei, bet es neesmu pievienojusies nevienai no reliģijām. Es atceros, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvijā daudzi cilvēki pievērsās Dievam, jo aizliegums beidzot bija noņemts. Arī mans tēvs un brālis sāka apmeklēt luterāņu baznīcu un aicināja mani līdzi, bet es izjutu iekšēju, sev neizprotamu pretestību pret baznīcu. Man patika ieiet baznīcās, es vienmēr to darīju gan ārvalstīs, gan Latvijā.

Es vienmēr esmu izturējusies ar cieņu pret jebkuras reliģijas pārstāvi, taču pati nepievienojos nevienai no reliģijām. Kāpēc? Sākumā es ļoti pārdzīvoju savu iekšējo pretestību. Man pat bija bail nonākt ellē, bet es sev neko nevarēju izdarīt. Es meklēju atbildi uz šo jautājumu, un tad – 2002.gada janvārī – , kad piedalījos Vilmas Lūles pēdējā seminārā, es saņēmu atbildi uz šo jautājumu. Es beidzot sapratu, kas ir Dievs; es sapratu to, ka neesmu ateiste, kā līdz šim biju domājusi par sevi, bet gan – ka esmu ticīga; sapratu, ka pievienošanās kādai no reliģijām nav obligāta, lai cilvēks būtu ticīgs un Dieva svētīts. Es sapratu, ka pat būdama nekristīta, arī es saņemu palīdzību no Dieva un Augstākiem Spēkiem.

Ja jūs šajā brīdī sadzirdējāt, ka es aicinu jūs atteikties no reliģijas, tad jūs pārpratāt mani. Katrs cilvēks ir brīvs savā izvēlē.

Viens no jautājumiem, kurus zinātnieki mēģina noskaidrot, ir – kā tad radās zeme un dzīvība uz tās. Arī man skolā mācīja šos jautājumus un zinātniskos izskaidrojumus, bet diemžēl neviens no zinātniekiem nevar pateikt, ka bija tieši tā un ne citādi.

Ne zinātne, ne reliģija, ne ezoterika nespēj cilvēkam dot tiešus taustāmus pierādījumus par Visuma dievišķo izcelsmi. Cilvēka attīstības līmenis vēl nav tik augsts, lai izprastu Dievu. Taču ikviens no mums dzīvē ir sajutis situācijas, kad cilvēks ir pilnīgi bezspēcīgs un palīdzība ir jāgaida no augstākas, mums nezināmas varas. Es Augstāko Varu sajutu pavisam tuvu tad, kad mans dēls bija smagi slims, kad redzēju ārstu izmisumu un sapratu, ka man var palīdzēt tikai kaut kas, kam līdz tam brīdim nebiju ticējusi. Tagad es diezgan bieži dažādās savas dzīves situācijās sajūtu Augstāko Varu un esmu iemācījusies ar to sarunāties un noskaidrot man nesaprotamos jautājumus.

Patiess gadījums

Piedošanas mācības lekciju cikla izveides laikā bija brīdis, kad sapratu, ka man ir nepieciešama Augstākās Varas palīdzība. Man bija problemātiski izprast atšķirību starp Dvēseli un Garu, jo literatūrā biju lasījusi dažādus skaidrojumus. Domās vērsos pie Augstākās Varas ar lūgumu, lai man labāk izskaidro šo atšķirību. Es sēdēju mājās savā darbistabā pie datora, blakus istabā rotaļājās mans jaunākais dēls, skaļi skanēja TV, tātad – apkārtējā vide bija pavisam ikdienišķa. Es domās vienkārši uzdevu jautājumu un sev par pārsteigumu tāpat domās saņēmu uz savu jautājumu atbildi. Sajūta bija tāda, it kā es pati būtu izdomājusi atbildi, bet tā tas gluži nebija, jo biju nomocījusies ar šo jautājumu un pat runājusi par to ar vairākiem cilvēkiem, kuri uzskatīja, ka izprot atšķirību starp Dvēseli un Garu. Interesanti ir tas, ka es saņēmu skaidrojumu atbilstoši manam attīstības līmenim, t.i., man saprotamā valodā. Cits cilvēks ar citu attīstības līmeni šo pašu skaidrojumu būtu saņēmis ar citiem vārdiem.

Es mēģināšu jums izskaidrot to, kas manā izpratnē ir Dievs.

Viss esošais ir Dievs. Gan tu, gan es, gan krūzīte, gan zieds, gan plastmasas maisiņš, gan koks, utt. ir Dieva maza daļiņa. Visas šīs daļiņas kopā veido Dievu. Tātad – katrā no mums ir dievišķais. Dievs nav kaut kāds ārpus no mums pastāvošs spēks, kas vada mūsu dzīvi. Visa dzīve ir vienots veselums, un tāpēc dzīvē ir nepieciešams gan labais, gan sliktais, jo citādi nebūtu attīstības. Vizuāli tas ir līdzīgi atomiem, kas savstarpēji iedarbojas viens uz otru. Piemēram, es nejauši pagrūžu blakussēdētāju, kurš no šī grūdiena tikpat nejauši nogāž no galda krūzīti, kas, savukārt, aplej citu cilvēku, kurš dusmīgs sāk kliegt, radot baiļu sajūtu istabā esošam bērnam, kurš no uztraukuma piečurā bikses, radot dusmas savai mātei, kura, nespēdama nomierināties, vakarā sakliedz uz savu vīru, atsakot tuvības brīdi, savukārt, vīrs no rīta dusmīgs aiziet uz darbu, sakliedz uz saviem kolēģiem, kuri, savukārt, neapmierināti atnāk mājās, utt. Ar šo piemēru es centos parādīt mūsu savstarpējo mijiedarbību.

Mums jāsaprot, ka ikvienā no mums ir dievišķais un ka mēs visi esam unikāli. Nav otra tieši tāda paša cilvēka pasaulē. Ja mēs sevī atzīsim dievišķo sākotni, tad arī mūsu fiziskais stāvoklis sāks mainīties.

Satja Sai Baba, kuru Indijā uzskata par Avatāru, ir teicis, ka atšķirība starp Viņu un citiem cilvēkiem ir tikai tā, ka Viņš saprot to, ka ir Dievs, bet citi cilvēki nesaprotot to, ka arī viņi ir Dievs. Dievs ir realitāte tam, kurš viņu saprot un jūt. Cilvēks, kurš ir aizvēries, apgalvojot, ka nav tādas Augstākās Varas vai Dieva, mēģina sevi pasargāt no nezināmā, viņam neizprotamā. Arī šis cilvēks saņem palīdzību no Dieva, kaut arī viņš nevēlas to atzīt.

Visa vienotības izzināšana ir bezgalīgs process. Tas nozīmē, ka neviens nekad to līdz galam neizzinās. Pat viszinošākajam ir daudz, ko mācīties. Ne velti slavenais filosofs Sokrats ir teicis: „Es zinu tikai to, ka nezinu neko”.

Arī mani ir pārņēmušas līdzīgas izjūtas – jo vairāk es garīgi attīstos, jo vairāk es saprotu, ka es vēl tik maz zinu. Taču tas nav tik būtiski, ka pēc desmit gadiem es būšu gudrāka un man būs vairāk zināšanu, kurās ar jums dalīties. Šobrīd es nododu jums tās zināšanas, kuras esmu uzkrājusi līdz šim brīdim.

Cilvēki, kuri attīsta sevi garīgi, tic neredzamajai pasaulei, jo viņi to jūt un redz.

Arī es esmu redzējusi vīzijas, kuras sākumā mani ļoti izbrīnīja.

Patiess gadījums

Tas bija 2003.gada vasarā, kad Latvijā notika Dziesmu svētki. Biju mājās, kopā ar vīru pie televizora klausījos svētku koncertu, taču pēkšņi novērsos no ekrāna un sāku skatīties laukā pa savu viesistabas logu. Es dzīvoju Siguldā – ļoti skaistā vietā pie ezera, un pa viesistabas logu paveras jauka ainava – ezers un koki pretējā krastā. Pēkšņi es ievēroju, ka kokos iezīmējas viena veca vīrieša galva, pēc tam – otra veca vīrieša galva, pēc tam – trešā, utt., līdz es ieraudzīju lielu vecu vīriešu kori. Es vēl sevī nosmaidīju – nav neviena jauna vīrieša, visi tādi veci ar bārdām un gariem matiem. Es nevienu no viņiem nepazinu, bet man bija sajūta, ka tie ir kādi īpaši cilvēki. Es vēlējos pajautāt vīram, vai arī viņš redz šo veco vīriešu kori, bet, zinot viņa attieksmi pret neredzamo pasauli, tomēr viņam neko nejautāju, jo baidījos, ka viņš nodomās, ka sāku „jukt prātā”.

Pēc šā notikuma es sāku domāt – kas tas bija, ko es redzēju? Es sapratu, ka tā bija vīzija, bet nebija skaidrs, ko šī vīzija gribēja man pateikt. Devos uz grāmatnīcu un internetā meklēju informāciju, bet šīs aktivitātes man nepalīdzēja saprast, kādus vīriešus es redzēju. Pēc tam nomierinājos un centos aizmirst vīziju. Pēc 2 gadiem – augusta pēdējā nedēļā – mani pēkšņi pārņēma vēlme apgūt otro augstāko izglītību. Man paveicās, jo vēl bija uzņemšana psiholoģijā neklātienes nodaļā, kur es nekavējoties pieteicos.  Pirmā kursā psihologiem viens no mācību priekšmetiem ir filosofija. Es pirmo reizi mācījos filosofiju, jo padomju laikā inženier-ekonomistiem filosofiju nemācīja. Manās rokās nonāca Filosofijas mācību grāmata. Grāmatā es ieraudzīju filosofu fotogrāfijas un man šķita, ka daļu no viņiem es esmu redzējusi savā vīzijā. Man likās, ka es redzēju Sokratu, Platonu, Aristoteli u.c., bet es par to vairs nebiju absolūti pārliecināta, jo tomēr pēc vīzijas bija pagājuši divi gadi. Tobrīd šķita, ka esmu atradusi vīzijas izskaidrojumu – vīzija gribēja mani virzīt pa garīgās attīstības ceļu, un tāpēc es iestājos psihologos. Taču tikai 2008.gadā es uzzināju daudz vairāk par to, ko vīzija centās man pateikt. 2007.gadā es kopā ar partneriem nodibināju Sokrata tautskolu, kas savu darbību uzsāka Rīgā, taču mums bija sajūta, ka nepieciešams izveidot Sokrata tautskolai bāzes vietu ainaviski skaistā vidē, pie ūdens. Es Latvijā izbraukāju vairākas vietas, meklējot īsto, un man šķita, ka pat esmu to atradusi Cēsu rajonā, bet diemžēl man neizdevās pārdot daļu no sava īpašuma, lai iegādātos zemi Cēsu rajonā. Biju neizpratnē, kāpēc Augstākie Spēki nepalīdz man zemes pārdošanā, jo es taču tik nesavtīgi vēlējos naudu ieguldīt Sokrata tautskolas attīstībā. Sajūta man teica, ka kaut ko es daru nepareizi, tāpēc darījums nevarēja notikt. 2008.gada februārī es iepazinos ar Vilmas Lūles draudzeni un garīgā ceļa meklējumu līdzgaitnieci Sirje Uusbek, kas pie manis ieradās ciemos tā paša gada maijā. Sirje ir dziedniece ar īpašām spējām, un viņa man parādīja īsto vietu, kur būtu jābūvē Sokrata tautskolas bāzes vieta. Biju ļoti pārsteigta, jo norādītā vieta bija tur, kur es redzēju vīziju – veco vīriešu kori. Tā nu es tikai pēc pieciem gadiem biju pilnībā sapratusi redzētās vīzijas jēgu.

Šis ir tikai viens piemērs no manas dzīves, kas lika man vēlreiz pārliecināties par neredzamās pasaules eksistēšanu. Kas tad mums traucē saskatīt neredzamo – garīgo pasauli? Tie ir mūsu stresi, kas neļauj mūsu garam atbrīvoties.

Ir cilvēki, kuri uzskata, ka Dievs ir kaut kur augstāk – sēž uz mākoņa maliņas un ir pārāks par ļaudīm un visām citām dzīves izpausmēm. Tādā gadījumā cilvēks aizmirst, ka arī viņš ir viena maza daļiņa no Dieva. Šādi cilvēki mīl Dievu kā ideālu, bet Dieva radības nemīl. Tādā gadījumā dzīve kā vienība tiek varmācīgi pāršķelta divās daļās – garīgajā un fiziskajā. Turpmāk neizbēgami seko naids pret visu fizisko kā sliktā iemiesojumu. Tā veidojas reliģiozs priekšstats par dzīvi, kas piespiež mīlēt Dievu, bet cilvēku uzskatīt par mūžīgu grēcinieku.

Autore: Elvita Rudzāte