Ticība Dievam 06.08.2024
Ticība Dievam nav nekas cits kā pozitīvs noskaņojums, optimistiska ticība sev, saviem spēkiem, pasaules saprātīgumam, ticība labajam un laimei. Augstākie Spēki ir nevis soda instance, bet labi draugi.
Ir cilvēki, kuri uzskata – ja es eju uz baznīcu, tad es ticu Dievam. Diemžēl iešana uz baznīcu vēl nenozīmē ticību Dievam. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri iet uz baznīcu tāpēc, ka baidās aizkapa dzīvē nonākt ellē. Ir daudz cilvēku, kas iet uz baznīcu, jo tā dara citi, vai vēlas sevi parādīt no labās puses sabiedrības acīs. Padomā – kā ir ar tevi?
Atcerieties, ka Dieva dzirksts ir katrā no mums, arī noziedzniekā. Diemžēl cilvēks nespēj izzināt kosmosa noslēpumus. Ir pat ļoti bagāti cilvēki, kuri ir samaksājuši milzīgu naudu, lai varētu aizlidot kosmosā un ieraudzīt Dievu. Protams, viņi tur Dievu cilvēka veidolā neatrod, jo viņi nesaprot Dieva būtību – ka arī viņi un kosmosa kuģis ir daļa no Dieva.
Lai mēs labāk izprastu Dievu, mums ir jāsaprot atšķirība starp saprātu un intelektu. Saprāts ir harmonijas apzināšanās. Intelekts ir loģiski spriedumi, kas var ne tikai radīt, bet arī graut. Dabā viss ir saprātīgs. Piemēram, pavērosim meža dzīvnieku pasauli. Kas notiktu, ja cilvēki pieņemtu lēmumu, ka mušmires ir jāiznīcina, jo tās ir indīgas un narkomāni no tām gatavo narkotikas? Dzīvnieki, kas saslimtu ar trakumsērgu, paši nespētu izārstēties, jo slimie dzīvnieki, lietojot mušmires, var izveseļoties. Tātad, ja daba ir radījusi mušmiri, tad tā ir kādam nepieciešama.
Ļoti bieži intelektuālais ir pretrunā ar saprātīgo. Vēl viens piemērs – intelekts izdomāja, ka būtu labi, ja nosusinātu purvus, bet tas bija nesaprātīgi. Bojā aizgāja vairākas dzīvnieku un augu sugas, kā arī cilvēce ir pakļauta lielākam plūdu riskam.
Kā var zināt – kas ir vai nav saprātīgi? Atbilde ir vienkārša – saprātīgais nekad nebojā mūsu pasaules Dievišķo dabu.
Ir cilvēki, kuri uzskata – ja es Dieviņam šad un tad kaut ko palūdzu, tad es esmu ticīgs. Tā tas gluži nav. Ticība Dievam nozīmē ticību tam, ka mūsu pasaules uzbūve ir saprātīga, ka tas viss, kas dabā eksistē, ir kādam nepieciešams un to nedrīkst vienkārši iznīcināt.
Svarīgi ir apzināties atšķirību starp ticību Dievam un reliģisko fanātismu, kā arī uzticību Baznīcai. Reliģiskais fanātisms ir tad, ja cilvēks pārstāj pats domāt, bet dara tikai to, ko viņam kāds liek. Dzīvē dažkārt ir situācijas, kad nav laika padomāt, jo jārīkojas nekavējoši, un tad ir patīkami, ja kāds var ieteikt, ko darīt, bet šajās situācijās mēs varam kļūdīties, tāpēc svarīgi ir iemācīties domāt pašam ar savu galvu, ko mūsdienās moderni sauc par kritisko domāšanu.
Atskatoties vēsturē, Baznīcas ir daudz laba izdarījušas, lai savaldītu neprātīgos karus, lai iemācītu cilvēcei ētiku un citas labas lietas, taču Baznīcas ir nodarījušas arī daudz ļauna, uzspiežot reliģiskas dogmas, sodot citādi domājošos.
Šķiet, ka reliģisko konfesiju pārstāvji beidzot ir sapratuši, ka Baznīcām ir jāmainās laikam līdzi, ka viena reliģija nevar nosodīt otru reliģiju, ka dažādas reliģijas var savstarpēji sadarboties.
Garīdznieki ir tikai cilvēki, bet jebkura reliģija ir saistīta ar politiku. Kā jums šķiet, kāpēc ir radušās vairākas atšķirīgas reliģijas? Tāpēc, ka cilvēki ir tik dažādi, un visiem neder Kristus vai Budas mācība. Tieši tāpēc ir radušās dažādās reliģijas, kuras nevajag noniecināt. Katrai lietai ir sava pozitīvā un negatīvā puse, arī reliģijai. Svarīgi cilvēkiem ir nemānīt sevi un redzēt abas puses. Mums tik ļoti patīk redzēt tikai vienu pusi.
Jebkura reliģija ir tikai viens no variantiem tam, kā cilvēki izprot Dievu.
Dievu nevar iespiest reliģisko rituālu ietvaros, lai gan reliģiski rituāli, neapšaubāmi, ietver Dievišķās enerģijas. Ar to es gribu teikt, ka jums nepieciešams nopietni padomāt par reliģiskiem rituāliem, kuros piedalāties. Jums jāizprot rituāla nozīme. Piemēram, ja reliģiskais rituāls prasītu upurēt dzīvību, lai sabiedrībai būtu pietiekami daudz naudas, – vai šis rituāls būtu nepieciešams? Protams, nē, naudu var nopelnīt, arī neveicot šādu rituālu. Es nezinu visus reliģiskos rituālus, bet es zinu, ka daļa no šiem rituāliem ir kaitīga, jo rituāla laikā izplūst negatīvā enerģija. Tāpēc, pirms piedalāties kādā no reliģiskiem rituāliem, nopietni padomājiet par rituāla iespējamo enerģiju.
Galvenais ir saprast, ka ticība Dievam, Augstākiem spēkiem, Pasaules saprātīgam iekārtojumam ir spēcīgs garīgās enerģijas avots. Šī ticība spēj cilvēkiem dot spēku jebkuros, pat neiedomājamākos dzīves pārbaudījumos. Mums ir ļoti svarīgi izzināt sevi, jo, iepazīstot sevi, mēs iepazīstam Dievu, jo mēs taču esam Viņa daļa.
Autore: Elvita Rudzāte