Gars, Dvēsele un Ķermenis 08.08.2024

Lai labāk izprastu katra jēdziena būtību, simboliski iztēlosimies, ka Gars ir sēkla, Dvēsele ir augsne, kurā iesēj sēklu, un Ķermenis ir augs, kas izaug no sēklas.

Ja sēkla ir vesela un augsne ir auglīga, tad izaugs skaists un veselīgs augs. Tātad – Gars ir sēkla, ko mēs iesējam zemē. Ja sēklu aprūpēsim ar mīlestību, izveidosies spēcīgs augs – spēcīgs ķermenis.

Gars ir ideja, radošais, saprātīgais, virzošais spēks. Ja mēs vēlam labu, mēs ātri virzāmies uz priekšu. Ja mēs esam nelabvēlības pilni, mēs stāvam vai riņķojam uz vietas, lai atrastu pareizo ceļu.

Lai Gars varētu virzīties uz priekšu, viņam nepieciešama Dvēsele. Ja Dvēsele ir pozitīva, tad tā paskubina no aizmugures, nedod miera, liek iet uz priekšu.

Dvēsele ir izziņa, kas strādā ar ideju. Dvēsele ir kā augsne, kurā lemts veidoties augam. Ķermenis ir šis augs.

Vēl, aplūkojot Garu, Dvēseli un Ķermeni no cita aspekta, var teikt, ka:

• Gars – tas ir tēvs, kam simboliski atbilst skelets, galva, prāts, apdomība, panākumi, spēks, ienākumi.

• Dvēsele – tā ir cilvēka māte, kurai simboliski atbilst mīkstie audi, kakls, emocijas, jūtīgums, sirsnība, elastīgums, raksturs.

• Ķermenis ir tēva un mātes summa, kas sev piesaista jau tajā esošo, piemēram, piesaista līdzīgu stresu.

Kad es vērsos pie Augstākiem Spēkiem ar jautājumu, kāda ir atšķirība starp Dvēseli un Garu, tad saņēmu atbildi, ka tas esot līdzīgi kā vīrieša un sievietes lomu sadalījumā. Lai vīrietis būtu veiksmīgs darbā, viņam nepieciešama blakus mīloša sieva. Ļoti bieži saka, ka sieviete ir kakls, kas groza galvu uz to pusi, kur viņai labpatīk, bet vīrietis domā, ka pats ir izdomājis šo virzienu. Tieši tāpat var teikt par Garu un Dvēseli – Gars ir galva, bet Dvēsele ir kakls, kas groza galvu. Gars ir vienots ar Dvēseli. Gars izvēlas mācību stundas, kas cilvēkam dzīvē uz zemes būs jāapgūst, bet Dvēsele izvēlas instrumentus, kā labāk cilvēks varētu apgūt Gara izvēlēto mācību stundu. Gars izvēlas mācību stundas, pirms iemiesošanās ķermenī. Dvēsele izvēlas instrumentus dzīves laikā.

Mēs visi saprotam, ka ķermenis ir fiziskais līmenis, jo ķermeni mēs varam aptaustīt. Savukārt, Gars un Dvēsele ir jūtu līmenis, jo mēs tos nevaram aptaustīt. Tieši tāpēc Gars ir ideāls, un Ķermenis ir materiāls. Gars ir jūtas, Dvēsele ir sajūtas, un Ķermenis ir domas. Ja mēs domājam nepareizi, tad mūsu ķermenī veidojas slimības, jo ar sliktām vai nepareizām domām mēs radām stresus, kas ietekmē veselību.

Domāju, ka arī jūs esat pamanījuši, ka sāp daudz vairāk, ja mēs aizskaram jūtas. Tās nav redzamas, tās var pat sākumā neizpausties fiziskā slimībā, bet sāpes ir ļoti dziļas.

Gars izvēlas mācību stundu norises vietu, t.i., valsti, kurā piedzimstam. Dvēsele izvēlas mācību līdzekļus, t.i., dažādus pārbaudījumus, kas mūs piemeklē dzīves laikā. Kad mēs izprotam kādu no savām problēmām, mēs attīstāmies Garā. Ikreiz, kad esam apguvuši kādu dzīvē nozīmīgu mācību stundu, mūsu jūtas uz zināmu laiku nomierinās, jo Gars ir kļuvis gudrāks.

Psiholoģijā pēta cilvēka zemapziņu – tā ir Dvēsele. Tātad psiholoģija ir zinātne, kas pēta arī Dvēseli. Tomēr ir daudz dažādu psihologu ar dažādiem uzskatiem. Ir psihologi, kas noliegs visu, ko es rakstu šajā grāmatā, un ir psihologi, kas man piekritīs pilnībā vai daļēji. Arī es apgūstu psiholoģiju, lai saprastu, kā zinātnē skaidro parādības, kuras esmu izpratusi no ezoteriskās puses.  Es necenšos nevienu psihologu pārliecināt, ka man ir taisnība, es vienkārši iepazīstos ar citu viedokli un, ja man jautā, paužu savu viedokli. Satja Sai Baba teic, ka drīzumā psiholoģija radikāli mainīšoties, jo Dievs neesot apmierināts ar to, kā šobrīd psiholoģija tiekot pasniegta. Pirmie Dieva sūtītie vēstneši, kam bija uzdevums attīstīt psiholoģiju, esot bijuši Zigmunds Freids un Karls Gustavs Jungs. Diemžēl Zigmunds Freids esot novirzījies no Dieva dotā uzdevuma, tieši tāpēc viņa aiziešana no dzīves esot bijusi ļoti smaga, t.i., viņš nomira ar vēzi. Iespējams, ka psihologi, kas pārstāv humānistisko psiholoģiju un attīsta transpersonālo psiholoģiju, ir tas jaunais Dieva izvēlētais virziens, bet to es pagaidām nezinu. Tā ir tikai mana hipotēze.

Garam jāapgūst sirdsgudrība, tāpēc tam jāiemiesojas fiziskajā ķermenī, lai iemācītos vēl neapgūto. Jo gudrāks kļūst Gars, jo sarežģītāki kļūst viņa mācību uzdevumi. Tas nozīmē, ka mēs nevaram apstāties savā attīstībā. Ja esam iemācījušies burtus, tad tālāk jāiemācās lasīt, un pēc tam –  rakstīt, utt. Jo vairāk mēs apgūstam, jo kļūstam sirdsgudrāki. Tikai ir viena atšķirība –  vai mēs mācāmies augstskolas gudrības, vai dzīves gudrību. Ar sirdsgudrību mēs saprotam to, ka esam apguvuši dzīves gudrību. Diemžēl augstskolas tām pievēršas ļoti maz vai nemaz.

Dvēseles miers iestājas tad, kad esam atkal apguvuši kādu jaunu sirdsgudrību. Ja mēs nemācāmies, tad Dvēsele ir nemierīga, tai  kaut kā pietrūkst. Tie, kas cenšas apgūt dažādas mācības, tās līdz galam neizprotot, bet vienkārši pieņemot tās kā dogmas, tiem Dvēsele ir nemiera pilna. No tā mēs secinām, ka apgūt mācību stundu varam tikai tad, ja esam to izpratuši. Svešu gudrību vienkārša pieņemšana neradīs Dvēseles mieru, t.i., sirdsgudrību.

Cilvēks ir Gars, kas caur Dvēseli valda pār savu Ķermeni. Dvēsele saista Garu ar Ķermeni. Gars ir mūžīgs, Ķermenis – laicīga parādība. Tātad cilvēka dzīve nebeidzas ar to, ka ķermenis nomirst. Cilvēka dzīve turpinās Garu pasaulē.

Miega laikā Gars atdalās no ķermeņa. Kamēr Ķermenis atpūšas no fiziskā noguruma, Gars ceļo pagātnē, nākotnē, kā arī tagadnē, un sagādā jums nepieciešamo informāciju simbolisku sapņu veidolā. Tas parāda jums tās sejas un ainas, kas citādi paietu garām nepamanītas. Miegs ir minināve, kas mums māca izturēties pret nāvi pareizi. Tāpēc pievērsiet uzmanību saviem sapņiem. Sapņi ir jūsu gaišreģi, kas jūs brīdina par gaidāmiem gan pozitīviem, gan negatīviem notikumiem. Tieši sapņos jūs esat kontaktā ar neredzamo pasauli, ar Augstākiem Spēkiem.

Patiess gadījums

2008.gada janvārī, kad biju izveidojusi Piedošanas mācības lekcijām nepieciešamos slaidus, es sapnī redzēju Vīlmu Lūli. Viņa it kā bija atnākusi uz manu Piedošanas mācības lekciju (pirmā lekcija notika 2008.g. februārī), lai paklausītos, kā man ies. Vīlmu Lūli pavadīja trīs citas sievietes, un tas mani ļoti izbrīnīja un pat uzjautrināja, jo starp viņām nebija neviena vīrieša . Es neatceros, ko mēs ar Vīlmu Lūli runājām, jo pamostoties tas pagaisa no manas atmiņas, taču pēc pamošanās es sāku domāt, kas tās bija par sievietēm, kas pavadīja Vīlmu Lūli uz manu lekciju? Es izdomāju, ka tās droši vien ir viņas mācības turpinātājas, tāpēc sāku Igaunijā meklēt Vīlmas Lūles mācības sekotājus. Es atradu Vīlmas Lūles draudzeni un garīgā ceļa līdzgaitnieci dziednieci Sirje Uusbek, kas tagad ir kļuvusi par manu garīgā ceļa līdzgaitnieci. Tikai vēlāk es saprotu, ka faktiski Vīlma Lūle caur sapni mani saveda kopā ar Sirje, jo, ja es nebūtu redzējusi šo sapni, es nebūtu meklējusi Vīlmas Lūles mācības sekotājus.

Ir izdotas vairākas grāmatas ar sapņu tulkojumiem, bet ņemiet vērā, ka ikvienam cilvēkam sapņu nozīme var būt atšķirīga. Var būt sapņu simboli, kas sakrīt, bet var būt arī atšķirības. Tāpēc pierakstiet savus sapņus un tiem sekojošos notikumus, un jūs radīsiet paši savu sapņu grāmatu.

Autore: Elvita Rudzāte