Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Par ko liecina pēkšņas žagas? 06.09.2024

Sintija jautā: Par ko liecina pēkšņas žagas?

 

Elvita Rudzāte atbild:  Žagošanās notiek brīdī, kad diafragma krampjveidīgi savelkas.

Dzīve ir kustība. Diafragma nodrošina kustību jeb dzīvi. Kad tā kustas lejup, notiek ieelpa, kad kustas augšup, notiek izelpa. Diafragma koordinē elpošanu. Bez tās gaiss neieplūst plaušās un neizplūst no tām. Bez tās dvēseles brīvība jeb kustība iekšā un ārā kļūst par nāvi. Taču tās darbs ir tiešā veidā atkarīgs no cilvēka uzskatiem.

Diafragmā atrodas svētuma enerģija. Mūsu diafragma kustas kā debesu kupols, bet, ja mēs neprotam saglabāt savu tīrību, tad rodas vainas izjūtas bagāža, kas kā liela kaudze gulstas uz diafragmas, un tad diafragma nes netaisnīguma enerģiju. Kupolam ir augšupcelšanās enerģija. Kupols ir tāda pati puslode kā debesu velve virs mums. Kupols ir svētums jeb gara gaisma, kura pretišķība ir kauns jeb tumsa, netīrība.

Deformējies kupols ir samudžināta zemuma enerģija. Pacilātības brīdī cilvēka plaušas ir nesaspringtas un tik plašas, ka plašākas nemaz nevajag. Svētuma izjūta pacilā.

Ja sirdi māc  vainas izjūta, diafragma nevar pacelties tik augstu, lai rastos pacilātības izjūta. Tas nozīmē, ka izelpu nevar pabeigt pilnībā un ķermenis nevar ar elpošanas palīdzību pilnībā attīrīties. Tā kā neattīrījies ķermenis nevar dzīvot, izelpai tiek ņemti palīgā citi muskuļi, un pie tā pierod. Viss, pie kā pierod, tiek uzskatīts par normālu un pašu par sevi saprotamu. Šādi normāla brīva elpošana bez trokšņiem kļūst par „normālu” spēcīgu un trokšņainu elpošanu. Pieaugot tā nelabojami kļūst par bezspēcīgu elpošanu – bezspēcīgu un trokšņainu mētāšanos starp dzīvi un nāvi, ko vairs nevar saukt par normālu. Cilvēkam var būt tik grūti, ka grūti ir pat elpot.

Ir zināms, ka diafragmas galvenā funkcija ir elpošanas funkcija, taču, ja kādam ir slimi elpošanas orgāni, tad diafragmas patoloģija parasti paliek nepamanīta. Tā kā šī pataloģija bieži ir tikai enerģētiska, saprotams, kāpēc tā netiek medicīniski konstatēta.

Jo stiprāk cilvēks liek sev celties jeb būt labākam, jo stiprāk viņš velk savu diafragmu uz augšu un var to saplēst. Jo stiprāk cilvēks liek sev kāda priekšā zemoties, lai izpatiktu, lai, nopelnot mīlestību, kļūtu labāks, jo spēcīgāk viņš spiež savu diafragmu uz leju.

Diafragmas augšpusē atrodas pāridarījuma enerģija. Diafragmas apakšdaļā atrodas netaisnības enerģija. Pāridarījums un netaisnība no galvas līdz kājām darbojas caur enerģētiskiem horizontāliem kanāliem. Cilvēkā, kurā burzguļo vēlme spriest tiesu, puto arī naids pret pāridarījumu tā, ka viņš visur saskata dzīves netaisnīgumu. Diafragma enerģētiski ir robeža, kas sadala ķermeni divās daļās: nākotnē un pagātnē, pati esot tagadne. Tam, kurš šodien izprot taisnības un patiesības filozofiju, vakardiena un rītdiena ir kļuvusi par vienu veselu. Vesela dzīve ir veselīga dzīve.

Bailes saspiež krūškurvi kopā. Drosme atspiež krūškurvi vaļā. Bailes savelk diafragmu krampī un horizontāli plakanu. Drosme spiež maksimāli augšup vai lejup. Augšā var rasties bīstama spriedze, kas spiež uz plaušām. Apakšā rodas sāpes radošs spiediens uz zemāk esošajiem orgāniem un audiem. Ja bailes saspiež krūškurvi kopā, saplacinot diafragmu, tad ieelpai nepietiek vietas. Tas nozīmē, ka ķermenis saņem maz svaiga gaisa. Jo lielāka vēlme dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo vairāk cilvēks vēlas iegūt labāko, jo vairāk diafragma ceļas augšup, izsakot cilvēka vēlmju līmeni. Vēlēšanās iegūt arvien vairāk kļūst par vēlmi iegūt arvien vairāk brīvības. Tas izpaužas, paplašinoties plaušām kā brīvības orgānam, taču krūškurvim ir robežas. Jebkura vēlme ir bailes, radot izjūtu, ka dzīve ir netaisnīga. Tas rada diafragmas saspringumu. Jo vairāk cilvēks tver gaisu, jo vairāk diafragmai jānoliecas lejup, bet aknas, kuņģis un viss gremošanas trakts neļauj. Pilnvērtīgums gan zemapziņā, gan apziņā nozīmē ideālo, kas rodas kaut kur debesīs. Vēlme dzīvot pilnvērtīgu dzīvi izraisa diafragmas novietošanos augšējā stāvoklī, kas ir kā diafragmas tiekšanās debesu virzienā. Augšējā stāvoklī diafragma vairs nevar pacelties augstāk, tāpēc cilvēks nevar arī izelpot. Ķermenī paliekošo atkritumu daudzums izsaka elpas trūkuma nopietnību vai bīstamību dzīvībai. Vienlaikus elpošanas procesa centrālais punkts ir nobīdījies uz augšu, kas rada plaušu galotnes pārslodzi un tās potenciālu saslimšanu.

Ar diafragmu ir saistītas ne vien vidukļa izmaiņas, bet arī krūškurvja lielums un forma. Bailes dzīvot pilnvērtīgu dzīvi jeb bailes elpot ar pilnu krūti padara krūškurvi mazu, ieelpu apgrūtinātu, bet izelpu vieglu. Izelpa izsaka šī cilvēka atbrīvošanos no materiālās dzīves liekajiem labumiem. Drosme dzīvot pilnvērtīgu dzīvi jeb drosme elpot ar pilnu krūti patiesībā ir baiļu nospiesta drosme. Tā padara cilvēku par tādu, kurš ņem no dzīves visu, kas no tās paņemams. Drosme dzīvot pilnvērtīgu dzīvi padara krūškurvi lielu, ieelpu vieglu, plaušas apbrīnojami ietilpīgas, bet izelpu maziņu un nemanāmu. Ja jūsu krūškurvis, salīdzinot ar ķermeņa apakšdaļu  vienmēr ir bijis vai gadu gaitā kļuvis proporcionāli lielāks nekā iepriekš, sāciet atbrīvot savu šķietamo drosmi dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Papildu dvēseles problēmām jūs apdraud arī plaušu slimības.

Ja cilvēka, kas vīlies dzīvē, iedzīvošanās kāre piepeši ielaužas nākotnē, tiek skarta diafragma. Vienkāršāk sakot, ja cilvēks nolēmis ieņemt nākotni ar dusmām „tik un tā man tas neizdosies”, tad ķermenis ierobežo elpošanu, lai cilvēks apstātos krasā gaisa trūkuma dēļ un nekļūdītos vēl pamatīgāk.

Diafragma cilvēkam, kurš ir nobijies, izsaka šķirošanas, netaisnības un pāridarījuma problēmas. Tam, kurš baidās no šķirošanas, diafragma ir saspringta un neļauj normāli elpot. Tas, kurš atbrīvo ieslodzīto taisnīguma, šķirošanas un pāridarījuma enerģiju, pats no sevis sāk elpot arvien pareizāk.

Ja cilvēks sāk domāt par viņa elpošanas orgānu saslimšanas iemesliem, no diafragmas automātiski sāk atbrīvoties netaisnības enerģija.

Diafragma simbolizē brīvības (plaušas), mīlestības (sirds) un varas (aknas) savstarpējo saistību. Ja jūs cenšaties turēties pretī cilvēkiem, no kuriem jūs baidāties, kam neuzticaties, jo zināt, ka viņi novēl jums labu vai vēl jums sliktu, cenšas padarīt par apsmieklu jūsu zināšanas un iemaņas, jo mazākas ir jūsu aknas un diafragma ir krampī, bet aknas spiež tālāk, jo jūs ar savām krampjainajām bailēm pievelkat uzbrucējus. Jo vairāk jūs cenšaties drosmīgi turēties pretī, jo lielākas vai blīvākas uzaudzējat aknas, jo noteiktāk jūs ienīstat arī savus apspiedējus. Vienalga, cik labs jūs esat pret visiem, ja viņi traucē jums darīt savus darbus jeb pildīt savu misiju, jums elpa jau lielākā vai mazākā mērā ir ciet. Jūs ar ieelpu  aknas iespiežat vietā atpakaļ lejā, kas pati par sevi ir pazemošanas enerģija. Tas ir tāpat, it kā jūs ar savu dvēseliskumu pazemotu materiālistus un viņiem būtu jāuzstāj, lai jūs izskaidrojat viņiem garīgās lietas, jo arī viņiem ir vajadzība garīgi attīstīties.

Ja nav apspiešanas, nerodas izmisums. Neviens necieš netaisnību vai pāridarījumus. Apspiešana satver IV čakru savā dzelžainajā tvērienā un liek cilvēkam cīnīties par savām tiesībām kā par gaisu, nesaprotot, ka neviens cits, izņemot viņu pašu, patiesībā viņu neapspiež. Cīņa pret apspiešanu vienmēr noved pie izmisuma, kas savā dzelžainajā tvērienā satver III čakru. Izmisums aptur dzīvības darbības, lai cilvēks sāktu pārdomāt savu dzīvi.

Apspiešanas otra puse ir pāridarītājs. Izmisuma otra puse ir netaisnīgums. Starp viņiem kā siena, pa kuru tiek šauti vērtējumi, ir diafragma. Virs diafragmas sakrājas pāridarījums, un zem tās sakrājas netaisnība.

Ja cilvēks jūt, ka tiek apspiests, tad viņš tiek apspiests pat tad, kad netiek apspiests. Izjūtas ir noteicošas, un apspiešanas sajutējs saskata apspiedēju pat tur, kur tā nav. Cīņa pret apspiedējiem notiek gan garīgi, gan fiziski. Apspiedēji krīt izmisumā un jūt, ka tiek apspiesti. Tātad diafragma aktīvi piedalās elpošanas procesā, un, ja pēkšņi rodas bailes no netaisnības un pāridarījuma, Dvēsele bailēs sastingst.

Skumjas, ka cilvēki tiek šķiroti, ka bagātie tiek uzskatīti par labākiem nekā nabagie, gudrs par labāku nekā muļķis, vecs par labāku nekā jauns, skaists par labāku nekā neglīts utt. rada diafragmas pacēlumu, kas var būt milzīgs un parasti tiek uzskatīts par lieko svaru. Tikai, ja cilvēks ir īpaši tievs, var būt aizdomas par apakšējo ribu līmenī  radušos gredzenveida sablīvējumu bez skaidras etioloģijas. Tātad skumjas rada diafragmas pacēlumu. Augstu novietotas diafragmas atveres ir sašaurinātas, tas nozīmē, ka barība pirms nonākšanas kuņģī aizķeras un tad iekrīt tajā. Tas ir neērti un rada paniku. Panika liek sisties sirdij, un iemesla vietā uzmanība tiek pievērsta sekām. Lielās artērijas nevar apgādāt ķermeņa apakšdaļu ar skābekli un uzturvielām tik labi, cik nepieciešams. Lielās vēnas nevar nogādāt no skābekļa atbrīvotās asinis atpakaļ sirdī tik labi, cik nepieciešams. Zem diafragmas rodas uztūkums. Vēl sliktāk ir tas, kaarī limfa nespēj izvadīt no ķermeņa vielmaiņas rezultātā radušos atkritumus. Limfmezgli ar saviem „ķekariem” var stimulēt audzējus, arī kļūt par audzējiem, ja uztūkums saglabājas ilgi. Jo ilgāk saglabājas skumjas, jo vairāk  krājas taukaudi. Tas nozīmē, ka laika gaitā skumdinošā situācija, kas netiek labota, sāk šo cilvēku apvainot, un cilvēka viduklis kļūst korpulents.

Diafragma sadala ķermeni uz pusēm. Tam, kurš dzīvi kā veselumu sadala pagātnē un nākotnē, laicīgajā un garīgajā, ir pastāvīgas problēmas ar diafragmu. Tas, kurš runā atsevišķi par pagātni un nākotni, neprot dzīvot tagadnē, tam diafragma ir lielākā vai mazākā mērā slima. Diafragma ir vesela tiem, kas bez lieliem vārdiem vienkārši dzīvo. Tie ir cilvēki, kuri var uzklausīt atšķirīgus viedokļus un nejusties pazemoti, viņi var atkāpties, ja tas ir nepieciešams, un tas viņu nepazemo.

Diafragmas pastāvīga atrašanās baiļu krampī piemīt cilvēkiem, kas kļūst arvien tievāki. Viņi baidās no šķirošanas, netaisnības un pāridarījuma, un viņi nedodas izskaidrot baidītājam savas vai citu morālās tiesības ar kliegšanu, dūrēm vai ieročiem.

Diafragmas krampjveida savilkšanās – žagošanās – izsaka ar zaudētu dzīves jēgu saistītas bailes.