Kādas sekas var piemeklēt melīgu ticīgo? 15.01.2016

Ieva jautā: Vispirms gribu jautāt par kādiem mūsu ģimenei tuviem cilvēkiem. Manas krustmātes mazmeita šogad gatavojas laulāties ar sava bērniņa tēvu. Uzzināju, ka tas notiks baznīcā. Vislielākais šoks man bija par to, kad uzzināju, ka iesvētību apliecība ir nopirkta! Ja uz topošo
pāri vēl varētu attiecināt, ka viņi nesaprot, ko dara, tad pilnīgi neizprotama man ir baznīcas pārstāvju rīcība. Es tiešām biju pārliecināta, ka nevar uzpirkt atbildīgas baznīcas amatpersonas. Kā  šāda rīcība var vēlāk atsauksies garīgajā skatījumā gan vienai, gan otrai pusei?

Vēl ir interesants fakts, ka topošais vīrs mēdzot iet uz spēļu zāli, kad ir iedzēris. Viņš gan alkaholu lietojot ļoti reti. Un šajā reizē viņš ir laimējis 10 000eur. Par laimi, tā nav tālāk nospēlēta. Manā skatījumā, šī arī ir kāda Dieva dota zīme, bet to saprast droši vien varētu tikai vīrietis pats.

Un vēl viens jautājums, kas skar tieši mani. Viena mana kolēģe pēkšņi piedāvāja manā vietā segt mēneša maksu dejošanas kolektīvā, kur abas dejojam. Kad jautāju, kāpēc viņa to grib darīt, viņa sacīja, ka vēloties atbalstīt, jo viņai ir vīrs un labāka materiālā situācija. Summa nav liela, bet tas galīgi nav būtiski. Mani ļoti samulsināja pats fakts kā tāds. Interesanti, ka tad, kad šī meitene atnāca dejot pirms vairākiem gadiem, man
viņa ļoti nepatika. Es pat nepratu izskaidrot kāpēc. Un tad es apzināti centos savas domas par viņu mainīt un viņu pieņemt tādu, kā viņa ir. Un man tas izdevās! Mana sākotnējā nepatika ir pilnībā izzudusi un patreiz ir pat neizprotama par ko tā bija. Neesam nekādas labākās draudzenes, bet labas paziņas gan. Vai arī šo varētu uzskatīt par kaut kādu mācību, kas man bija jāapgūst?

Vēl tajā pašā dienā mana dēla klasesbiedrenes mamma uzstāja, ka grib iedot man naudu par to, ka vedu arī viņas meitu uz mūzikas skolu un katru reizi pa ceļam bērniem kaut ko nopērku ēdamu. Gada sākumā, kad vienojāmies, ka man ir vieglāk paņemt abus bērnus, jo es varu izbrīvēt laiku, man nekādā gadījumā nebija domas par to prasīt kādu samaksu. Daru to no tīrākiem sirds nodomiem. Arī šajā gadījumā piedāvātā nauda nebija liela un es to ar pateicību pieņēmu, jo jutu, ka meitenes mamma tā jutīsies labāk. Kāds varētu būt garīgais skaidrojums tam, ka cilvēki pēkšņi piedāvā kaut kāda veida materiālo atbalstu?

Pirms dažiem gadiem es kādu brīdi biju bez darba un iztikšana bija ļoti grūta. Bet tad es reāli sajutu palīdzību no citu puses. Ar savu patreizējo sapratni es to varu izskaidrot ar zināmo teicienu- dots devējam atdodas. Jo toreiz tiešām bija sajūta, ka nāk atpakaļ tas, ko paši kādreiz esam palīdzējuši citiem. Kad šis periods beidzās, pateicos Dievam, ka man bija iespēja to piedzīvot. Es tiešām varu justies laimīga arī par šādu mācību stundu, jo zinu kā ir tad, kad apstākļi nav tik labi.

Elvita Rudzāte atbild: Tas, ka cilvēks baznīcas hierarhijā ir sasniedzis kaut kādu līmeni vēl nenozīmē, ka šis cilvēks patiešām ir izpratis Dievišķos likumus un patiesi tic Dievam. Arī baznīcā tāpat kā ikvienā citā sfērā ir cilvēki, kas izmanto baznīcu savtīgos nolūkos, bet tas nenozīmē, ka baznīcā visi mācītāji vai priesteri vai to pārstāvji ir savtīgi. Līdzīgs piesaista līdzīgu un šādu baznīcas pārstāvi atrod cilvēki, kuri vēlas Dieva svētību, bet nesaprot, ko nozīmē patiesa ticība Dievam.

Ja jūs būsiet patiesi ticīgs, tad jūs ar sirdi jutīsiet, kuram garīdzniekam drīkst uzticēties un no kura labāk turēties pa gabalu. Mūsdienās visiem cilvēkiem ir jāapgūst Izšķirtspējas mācība, jo pilnīgi visās jomās būs gan patiesi un uzticami cilvēki, gan arī nepatiesi un savtīgi cilvēki. Piemēram, valsts pārvaldē strādā cilvēki, kas patiesi kalpo iedzīvotājiem, bet tur, protams, ir iefiltrējušies arī cilvēki ar savtīgiem mērķiem. Tāpat ir politikā, tāpat ir starp cilvēkiem, kas sludina gaismu. Kā jau teicu šāda situācija ir pilnīgi visās jomās un tāpēc ir tik svarīgi attīstīt izšķirtspēju.

Ieva jautāja kā vīrieša un baznīcas pārstāvja rīcība var vēlāk atsauksies garīgajā skatījumā gan vienai, gan otrai pusei? To, protams, es nevaru zināt, jo to lems Dievs. Ievas rakstītais liecina, ka vīrietis jau ir iekritis tumsas spēku lamatās un es neticu, ka pēc tāda laimējuma viņš vairs nekad nedosies uz spēļu zāli. Es domāju, ka viņš to sāks apmeklēt arvien biežāk, ja pats neizpratīs, ka lielais laimests bija lielas tumsas spēku lamatas. Dievs neglābs viņu no tumsas spēku lamatām, ja viņš nesāks iet garīgās attīstības ceļu un neizpratīs savas pieļautās kļūdas.

Tāpat man nav ne jausmas kādu lomu lielajā dzīves spēlē minētais baznīcas pārstāvis. Varbūt viņš ir tikai Dieva izvēlēts instruments, lai pievērstu sabiedrības uzmanību melīgumam? Ja tomēr tas tā nav, tad visus meļus agrāk vai vēlāk sagaida patiesība, un tālākie notikumi ir ļoti sāpīgi.

Ieva raksta par palīdzību, ko negaidīti saņēmusi no apkārtējiem. Ja cilvēks ir nesavtīgs, tad Dievs viņu sargā arī grūtos dzīves brīžos. Ja cilvēks Dievam iedod vienu pirkstiņu, Dievs pretī dod 10 pirkstus. Dievs ir nesalīdzināmi dāsnāks par mums, tāpēc nevajag brīnīties, ka kādreiz mūsu it kā neliela svētīga rīcība vēlāk tiek ļoti dāsni atalgota. Tomēr pareiza attieksme pret dzīvi ir tāda, ka tu aizmirsti visu labo, ko esi darījis citu labā, bet vienmēr atceries visu labo, ko citi darījuši ir tavā labā.