Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Ādas apdegumi medicīnas skatījumā
Apdegums (Latīņu val.: combustio) ir audu bojājums, kas rodas, iedarbojoties augstai temperatūrai, ķīmiskām vielām, starojumam. Visbiežākie ir termiskie apdegumi, kurus izraisa liesma, karsts ūdens, gaiss, nokaitēts metāls, tvaiks u.c. Ķīmiskie apdegumi rodas, iedarbojoties skābēm, sārmiem, dažādiem kodīgiem sāļiem u.c. vielām. Starojuma apdegumus izraisa ilgstošs, intensīvs saules starojums, ultravioletais, kā arī jonizējošais starojums.
Pēc apdeguma dziļuma izšķir 4 pakāpes. I pakāpes apdegums – ādas apsārtums: ādas kapilāri paplašinās, un audos izplūst plazma, āda kļūst sārta un pietūkst. II pakāpes apdegums – pūšļu veidošanās: plazma atslāņo ādas raga kārtu, un rodas pūšļi. Dažu dienu laikā tie vai nu uzsūcas, vai plīst, reizēm sastruto. Pēc pūšļa pārplīšanas paliek jēlums, kas, ja nesākas strutošana, sadzīst. III pakāpes apdegums – brūču veidošanās: sākumā var būt līdzīgs II pakāpes apdegumam. 3.—5. dienā pēc apdegumakļūst redzams, vai iespējama ādas pašatjaunošanās vai bojā gājuši visi tās elementi. IV pakāpes apdegums – audu pārogļošanās: bojātā āda sākumā bieži vien ir nespodri bālganpelēka, līdzīga pergamentam, un tikai vēlāk kļūst brūna vai pat melna. Audi cieti, no ievainojuma neasiņo.
Jonizējošā starojuma radītie apdegumi stipri atšķiras no pārējiem. Pārmaiņas audos rodas vēlāk. Brūces ļoti slikti dzīst, bieži izveidojas nedzīstošas čūlas.
Ādas apdegumi garīgajā skatījumā
Ādas apdeguma gadījumi rodas, ja cilvēks domās kaļ atriebības plānus. Apdedzinoši atriebīgas dusmas rada applaucējumus un apdeguma brūces. Zinot ķermeņa filozofiju, apdeguma vieta liecina par apdeguma domām, piemēram, ja apdeguma brūces vieta ir uz labās rokas, tas nozīmē, ka atriebīgie plāni jeb atriebīgās dusmas ir saistītas ar darbu vai darīšanām (tie var būt arī mājas saimnieciskie pienākumi). Ja cietēja ir sieviešu dzimuma pārstāve, tad problēma var būt saistīta ar viņu pašu vai citu sieviešu dzimuma pārstāvi, uz kuru dusmojās cietēja. Ja applaucējums ir neliels, tad dusmas nav bijušas pārāk lielas. Dievs brīdina cietēju, ka nedrīkst domāt sliktas domas, īpaši gatavojot ēdienu, jo tādā veidā negatīvi domājošais negatīvo enerģiju nodod tālāk tiem, kas ēdienu ēdīs.
Patiess gadījums
Man piezvanīja paziņa un jautāja, ko nozīmē, ja cepot plātsmaizi, uz kārstās pannas applaucē abām rokām otro, trešo un ceturto pirkstu. Es paskaidroju, ka tas nozīmē, ka plātsmaizes cepējs maizes cepšanas laikā ir plānojis atriebīgas domas (applaucējums), kuras ir saistītas ar viņu (3.pirksts), viņa māsu vai brāli (4.pirksts) un māti (2.pirksts), ka kaut kas netiek darīts tā, kā vajag (rokas). Paziņa mani nosauca par raganu, jo kā gan es varēju zināt, ka viņa tiešām šādas atriebīgas domas bija perinājusi pret savu māsu, kura pietiekami nerūpējās par māti.
Īpaši ugunsdzēsējiem ir jāveic savi pienākumi, esot pilnīgā harmonijā, jo, kaut arī dzēšot ugunsgrēku, pastāv augsts risks gūt apdegumus, un tās ir profesionālas traumas glābšanas darbu laikā, tomēr ugunsdzēsējs, kurš šo darbu veiks ar mīlestību un kalpošanas apziņu, vairāk tiks pasargāts no nelaimes gadījuma nekā ugunsdzēsējs, kurš pirms tam ir bijis dusmīgs un domās kalis atriebības plānus.
sending...
