Ādas pigmentācijas slimības 28.09.2013

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Ādas pigmentācija medicīnas skatījumā

Ādas pigments (latīņu val. lat. Pigmentum) ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Cilvēka ādā atrodas 5 krāsvielas jeb pigmenti: karotīns, melanīns, melanoīds, oksihemoglobīns un reducētais hemoglobīns. Šo pigmentu daudzuma attiecība dažādās ādas vietās ir ļoti atšķirīga. Ādas (arī matu) pigmentācija parasti atkarīga galvenokārt no pigmenta melanīna — brūnganmelnas, sīkgraudainas organiskās vielas. Melanīns veidojas īpašās šūnās – melanocītos, kas atrodas ādas virsējā kārtā (epidermā). Tā veidošanās ir sarežģīts fermentatīvs process, ko regulē veģetatīvā nervu sistēma un iekšējā sekrēcijas dziedzeru darbība. Ādas pigmentācija ir arī organisma aizsargreakcija pret saules staru tiešu iedarbību. Ādas pigmentācijas traucējumi ir palielināts vai samazināts melanīna daudzums ādā. Ja melanīna daudzums ādā palielinās, veidojas pigmentplankumi. Melanīna samazināšanās ādā rada bezpigmenta plankumus.

Ādas pigmentācija garīgajā skatījumā

Ādas pigmentāciju nosaka temperaments. Pigments simbolizē dzīvības „uguntiņu”, temperamentu. Kas temperamentu nomāc, uzskata, ka to izpaust ir neinteliģenti un  neglīti, tam āda ir balta. Bet, ja šis izturētais cilvēks sāk piktoties, ka citam, mazāk izglītotam, veicas, pigments izlaužas kā vulkāns – rodas pārmērīgas pigmentācijas laukums tieši tajā vietā, kur iemājojusi problēma.

Pigmenta punkti vai pigmentēta papiloma uz ādas parādās, ja cilvēks, par spīti vēlmēm, neļauj vaļu savam temperamentam.

Pigmenta plankumi liecina, ka cilvēkam nepietiek atzinības, viņš nevar pašapliecināties, ir aizskarta viņa pašcieņa.

Pigmenta plankumi ir kauna traipi. Varbūt esat pieredzējuši, cik viegli ievainojamas ir  dzimumzīmes un cik ļoti tās asiņo. Tas rāda, cik ātri kauns var kļūt par atriebību. Īpaši svarīgi ir zināt, ka pigmenta plankumi necieš skrāpēšanu ar nagiem.

Ja cilvēkam uz ādas parādās sarkani plankumi, tad to izraisa uztraukums, un tie liecina, ka notiek cīņa starp bailēm un dusmām.

Iedzimti plankumi – dzimumzīmītes – rodas no analogiem mātes stresiem. Dzīves gaitā radušies lielāki vai mazāki pigmenta laukumi ir cilvēkā palielinājušos stresu izpausme.

Dzimumzīmītes uz ķermeņa simbolizē kādas cilvēka īpašības vai notikumus no iepriekšējām dzīvēm, kurus cilvēka Gars negrib aizmirst, tāpēc ņem līdzi uz nākamo dzīvi, t.i., uz šo dzīvi. Ņemot vērā ķermeņa filosofiju, var saprast dzimumzīmes nozīmi uz attiecīgās ķermeņa daļas. Piemēram, dzimumzīmītes uz sejas atgādina, ka iepriekšējā dzīvē cilvēks ir dzīvojis ilūzijā, īpaši saistībā ar racionāliem jautājumiem vai domās par vīriešiem.

Sarkanas dzimumzīmītes (hemangiomas) liecina, ka atriebība vairs cilvēkā nevar satilpt.

Bērnam, kurš piedzimis ar sarkanu dzimumzīmi, iepriekšējās dzīves beigās bijusi visai liela vēlme atriebties. Kauns, ka atriebība palikusi nerealizēta, nozīmē, ka vide, kurā viņš iepriekšējā dzīvē dzīvojis, uzskatījusi atriebību par svētu darbu, goda lietu. Lai saprastu šo kļūdu, bērns šajā dzīvē izvēlējies principiāli tādus pašus vecākus, t.i., vecāki uzskata par pareizu, ka par noziegumu jāsaņem sods. Ja vecāki atzīst savas kļūdas un sāk atbrīvot savu atriebību, tad zīdaiņa  hemangioma pamazām var izzust pilnībā.

Ja bērns ir raibs no dzimumzīmēm kā putna ola, tas nozīmē, ka viņš baidās nonākt kaunā un dara visu, lai būtu labāks. Viņš noteikti baidās no tumsas. Šādu bērnu pievelk vecāki, kas dzīvo bailēs no nokļūšanas kaunā. Lai izvairītos no kauna, viņi ir gudri, strādīgi, čakli un kārtīgi. Ja piedzimst bērns, viņi cenšas izaudzināt viņu labāku, lai bērns nenonāktu kaunā. Kauns ir tumsas un nāves enerģija. Tāpēc dzimumzīme, kas no ievainojuma kļuvusi tumšāka, jau pēc nākamā ievainojuma var sākt augt kā vēzis.

Depigmentēti plankumi rodas cilvēkam, kuram ir neapzināta vainas izjūta, kuras dēļ cilvēks neļauj sev pašapliecināties, kas tomēr ir ārkārtīgi nepieciešams. Cilvēks nomāc sevi, bīstoties sveša viedokļa. Bieži depigmentētie laukumi ir iepriekšējo mūžu karmiska parāda zīme.

Baltie depigmentācijas plankumi liecina, ka lepnība vairs nevar satilpt cilvēkā. Tumši depigmentācijas plankumi liecina, ka kauns vairs nevar satilpt cilvēkā.

Vitiligo (depigmentācija) rodas cilvēkiem, kuru galvenā dzīves jēga ir kļūt par inteliģentu, lai izjustu savu pārākumu un ar to lepotos. Šādam cilvēkam intermedina hormonu izstrāde samazinās un pazūd dabiskais ādas pigments. Ārstēt depigmentāciju ar domu spēku praktiski nav iespējams, jo cilvēkam, kurš sevi uzskata par inteliģentu, nekādi nevar ieskaidrot, ka viņam ir jābūt pašam. Viņš to nesaprot. Viņam šķiet, ka viņam grib atņemt inteliģentumu. Šādam cilvēkam ļoti svarīgi ir no citiem dzirdēt viņa darba atzinīgu novērtējumu, uzslavu. Ja viņš to nesaņem, tad viņš ir vīlies. Šāds cilvēks centīsies iztapt visiem – gan labajiem, gan sliktajiem, lai tikai saņemtu uzslavu par viņa gudrību un inteliģentumu. Patiesība par sevi šādu cilvēku var sadusmot.

Mediķi uzskata, ka  melanoma rodas no saules stariem, bet tā tas nav. Ja cilvēks nekaunas, ka viņš ir tāds, kāds ir, tad no saules stariem viņš nesaslimst, bet, ja sauļojas cilvēks, kurš cenšas novērst savu kaunu, tad saule tiešām viņa kaunu iznes dienas gaismā. Kurš kaunas pats no sevis, no sava temperamenta, ādas krāsas, rases vai nacionālās piederības, fiziskiem defektiem, tas nospiež savu temperamentu pašā iedīglī tā, ka no temperamenta nekas nepaliek pāri līdz dzīves beigām. Bailes no apkaunojuma problēmas, kuru slēpj no cilvēkiem, iedzen stresainās pigmentu šūnas zemādas audos, radot tur melonomai labvēlīgus veidošanās apstākļus.

Autore: Elvita Rudzāte