Ādas strutainās slimības 05.10.2013

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Ādas strutainās slimības medicīnas skatījumā

Ādas strutainās slimības (Latīņu val.: pyodermia) ir grupa infekciozu ādas slimību, ko ierosina strutas radošie mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki).

Slimības rodas, mikrobiem iekļūstot dziļāk ādā, ja mazinās ādas un visa organisma aizsargspējas. Ādas strutainās slimības, piodermija veicina ādas traumas, netīrība, apsaldēšanās, pārkāršana, ādas macerācija, nepietiekama vai pārmērīga ādas dziedzeru darbība, vitamīnu trūkums, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un vielmaiņas slimības, lokālā infekcija, sirds un asinsvadu slimības ar sastrēguma parādībām, hroniskas aknu, kuņģa un zarnu slimības. Izsitumi var būt virspusēji (tikai ādas virskārtā) vai dziļi un izraisīt audu sabrukumu ādas dziļākajos slāņos, čūlu un rētu veidošanos.

Ādas strutainās slimības garīgajā skatījumā

Strutas simbolizē dusmu izpausmi bezpalīdzības, bezspēcības dēļ, proti, tās ir pazemojuma dusmas. Cilvēkam, kas pazemojuma dusmas sevī izaudzē līdz kritiskajai robežai, rodas strutojoši procesi. Ja cilvēks nevēlas samierināties ar pazemojošu situāciju, bet paust protestu, likt saprast, lai viņu vairs nepazemo vai grib paust savu attieksmi pret pazemojumiem vispār, ķermenis viņam nāk palīgā strutojošu piņņu veidā. Jo biežāk cilvēks nokļūst pazemojošās situācijās, jo vairāk strutojošu piņņu viņam ir.

Ja pinnes izsitas uz sejas, tas nozīmē, ka cilvēku pazemo viss, kas pret viņa gribu kļūst pamanāms un ko viņš nespēj noslēpt, bet beigu beigās noslēpt vairs nemaz nevēlas, jo grib, lai problēma atrisinātos.

Atcerieties, ka seja pauž attieksmi pret redzamo, sapņiem un ilūzijām. Šķietami labais, kas cilvēku pazemo tā, ka vairs nav spēka izturēt, izraisa strutojošus procesus sejā. Tādējādi seja pauž visas dzīves grūtības, kas koncentrējas slimībā, bet tās savukārt veido sejas formu un tās skaistumu vai neglītumu.

Ja strutojošas pinnes parādās uz krūtīm, tad pazemojumi saistīti ar mīlestības jūtām, kas kļūst neizturami. Tāda cilvēka mīlestība tiek noraidīta vai netiek pienācīgi novērtēta.

Ja strutojošas pinnes parādās padusēs, tad cilvēka vēlme slēpt savu mīlestību kļuvusi neizturami pazemojoša. Mīlestības jūtas un nepieciešamību pēc glāstiem un maiguma cilvēks slēpj aiz kauna, aiz bailēm sagrēkot pret novecojošām tradīcijām. Pinnes padusēs ir sevišķi mokošas, jo tām nepiekļūst gaiss. Tās it kā saka: „Ja netiks dota brīvība kaut kam īpaši labam, tiks pieļauta smaga kļūda.”

Ja strutojošas pinnes parādās uz muguras, jāatbrīvojas no neciešama pazemojuma, ko izraisījusi cilvēka nespēja realizēt savu vēlēšanos tā, kā gribētos, vai tā, kā to prasa citi, vai kā to prasa viņš pats. Lai gan strutas, kas izdalās no pinnēm, pazemotās dusmas atbrīvo, ar savu esamību tās cilvēku pazemo vēl  vairāk, it kā sakot: „Tā nav nekāda izeja. Atbrīvo savu pazemojumu.”

Ja strutojošas pinnes parādās uz gūžām, tas nozīmē, ka cilvēks jūt par neciešamiem kļuvušus pazemojumus, kas saistīti ar lielām saimnieciskām problēmām. Lielas saimnieciskas problēmas ir vīriešu problēmas, tādējādi, ja tēvs neprot saimniekot, un bērns tāpēc jūtas pazemots, viņam uz gūžām parādās strutojošas pinnes.

Ja pazemojums pastiprinās, strutu perēkļi pāraug augoņos. Ja augoņi veidojas padusēs, tas nozīmē, ka cilvēks vēlas, bet kaunas protestēt pret privātīpašniecisku un pazemojošu mīlestību. Jo spēcīgāk cilvēks vēlas paust protestu, jo vairāk vēlas to slēpt, tāpēc, ka uzskata: atklāts protests ir mīlestības izlūgšanās, un šādi negrib sevi pazemot. Cilvēks gribētu pielikt punktu pazemojošai situācijai, bet viņam nepietiek drosmes sasāpējušo izkliegt vai izšļakstīt kautiņā un nepietiek prāta domās atbrīvot savas pazemojuma dusmas, kas izraisa kauna jūtas.

Jebkura strutojoša pinne var kļūt par augoni, ja ar nagiem tajā iedzen dusmas. Patiesībā runa nav par nagiem, bet dusmām, kas izraisīja pinnes parādīšanos un pašas turpināja palielināties. Visi strutu perēkļi (augoņi) norāda uz verga enerģiju. Verga pazīme ir vēlēšanās pierādīt sev, ka esmu labāks nekā es esmu. Augoņi liecina par pašuzupurēšanos līdz pat zemākajam pazemojumam. Augoni pavada dusmas, kuras izsauc bezpalīdzība, tās ir pazemojuma dusmas. Augonis liecina, ka cilvēkam ir vēlme atriebties.

Seja pauž attieksmi pret redzamo, pret ilūzijām. Bailīgs cilvēks tiecas pēc ilūzijām, un tas virza dzīvi uz priekšu. Bet, kad viņš, noticējis skaistiem vārdiem, dzīvē viļas, tad uz ilūzijām sadusmojas, un uz viņa sejas parādās dažādas ādas slimības. Piemēram, slimība Demodex ir uz sejas strutojošs process, kas atstāj rētas. Tā izraisītāja ir sejas ādā mītoša un tur ejas veidojošā ērce, no kuras ar tradicionālajiem paņēmieniem gandrīz nekādi nav iespējams atbrīvoties. Ērce ādā un zem ādas izlauž dziļas ejas un laiku pa laikam izlien virspusē paelpot gaisu. Tajā vietā, kur šī pazemotā būtne atļauj sev mazliet atpūsties – dod sev mazliet brīvības – , rodas strutu vulkāns, pēc kura paliek neglīta rēta. Rēta liecina par atkarību no pagātnes, jo cilvēks nespēj aizmirst netaisnīgumu. Ja ērcei nebūtu iespējams tikt pie gaisa, tā aizietu bojā. Bet, tā kā tās izraktās ejas attīrošo un ārstniecisko procedūru laikā tiek atvērtas, un ļaudis redz apslēpto un pašiznīcinošo pazemojumu par nepiepildītām ilūzijām, tad nekas cits neatliek, kā atklāti paust savu neizturamo pazemojumu, atstājot pēc iespējas pretīgākas pēdas. Tādējādi ērce saka: „Neaiztiec mani! Ja jau atņēmi brīvību, vismaz nelien virsū. Nekaitini pazemojumu. Ilūziju kraha dēļ es esmu nokļuvusi bezizejā. Man nepieciešama nevis fiziska, bet gan garīga brīvība.” Ik reizi, kad jūs aktualizējat bezcerīgu vai nepiepildītu sapņu tematu un atklāti paužat pazemojuma bezspēcības dusmas domās, vārdos vai darbos, jūs bezcerībai dodat fizisku brīvību gluži kā gaisu ērcei. Ja no jūsu vārdiem cerība atgūtu spēku, ērce aizvāktos. Bet jūsu vārdi bezcerību vienīgi padziļina! Sāciet atbrīvot savu bezcerību, kas saistīta ar nepiepildītām ilūzijām, un lūdziet ērcei piedošanu, ka uzņēmāt to  sevī līdzīgi pazemotam karavīram un piespiedāt to rakt ierakumus. Atbrīvojiet arī savu augstprātību – tad atbrīvosies deguns, patmīlību – tad sakārtosies pazode, un dusmas uz nenozīmīgām lietām, kas pazemojoši jums traucē īstenot jūsu sapņus, – tad atveseļosies vaigi.

Ja vīrietim āda pārklājusies ar čūlām, tas nozīmē, ka vīrieti pārņēmusi kareivīga vēlme sagraut, nokārtot darīšanas, uzsitot dūri uz galda, demonstrējot savu vīrieša būtību un noliekot sievietes pie vietas.

Trofiskā čūla simboliski nozīmē dusmu rezervuāra notekcauruli. Caur ādas čūlām izplūst iznīcinošas dusmas, kas apdraud dzīvību. Ja dusmas neatbrīvo, čūla nesavelkas.

Roze simbolizē cietsirdību. Rozes izpausmes:

1)      Neprātīgas sāpes – neprātīgas, cietas dusmas, meklējot vainīgo;

2)      Violetīgs apsārtums – vainīgā atrašanas dusmas;

3)      40 grādu temperatūra – cietsirdīgas dusmas, nosodot atrasto vaininieku;

4)      Savilkta āda, ko izraisa pietūkums, līdz pat plīsumiem – Dvēseli plosošs izmisums no skumjām, kas uzkrātas ar uzviju;

5)      Mitrums – ciešanas aiz skumjām un nespēja ar laiku šīs ciešanas izturēt.

Šo pazīmju kopums ir iekaisums, t.i., krīzes stāvoklis, kad pazemojums kļūst neizturams.

Cilvēks no kaķa inficējas ar kaķu kašķi, ja ģimenē  ir kašķīgums jeb vēl precīzāk piekasīgi skrupuloza tīrības ievērošana, t.i., tīrība tīrības pēc.

Autore: Elvita Rudzāte