Aizspriedumu kaitīgā ietekme uz dzīvi 17.03.2016

Mūsdienās eksistē ļoti daudz likumi. Pastāv valsts noteiktā likumdošana, kura katram tās pilsonim ir jāievēro. Pastāv Dievišķie likumi, kuri ir jāievēro pilnīgi visiem cilvēkiem. Pastāv nerakstītie likumi, kurus neievērojot, tu vari radīt sev problēmas, piemēram, šādi likumi pastāv biznesā, cietumā un citur.

Cilvēks, kas sāk ievērot visus likumus, brīžiem var justies kā važās, jo tik daudz ko nedrīkst, tik daudz ko viņš var pārkāpt pat pats nezinot, bet likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Sabiedrībā pastāv arī dažādi aizspriedumi, dogmatiski uzskati, kuri, manuprāt vēl vairāk cilvēku ierobežo un apstādina cilvēka garīgo attīstību. Minēšu piemēru no savas dzīves. Reiz man palīdzību lūdza kāda mana laba paziņa, kurai bija milzīgas veselības problēmas. Viņa bija izmantojusi visu, ko mūsdienu medicīna spēj dot, kā arī pievērsusies kristietībai un kļuvusi par pārliecinātu katoli, izmantojusi vairāku eksorcistu pakalpojumus, bet diemžēl neviens viņai nespēja palīdzēt. Sarunā ar viņu es apbrīnoju viņas dziļo ticību Dievam un mīlestību pret To, bet paziņa man atzina, ka viņa nedrīkst nevienam no draudzes teikt, ka lūgusi man palīdzību, jo es katoļu izpratnē esot ķeceris – ļoti bīstams cilvēks, kurš nodarbojas ar pesteļošanu. Protams, tā nav patiesība, jo es mācu cilvēkiem tikai izprast pašiem sevi un savā dzīvē piedzīvotos notikumus jeb citiem vārdiem sakot, dziedinu cilvēku dvēseles. Paziņas teiktais mani uzjautrināja, tomēr paziņa izlēma manu palīdzību neizmantot, lai negrēkotu Dieva priekšā. Es mierīgi akceptēju paziņas izvēli, jo neko nedrīkst darīt pret savu gribu, un viņa apgalvoja, ka sirds viņai pretojoties pieņemt manu palīdzību. Tanī pašā laikā viņa neredzēja gaismu tuneļa galā un tikai domā par to, lai Dievs viņu paņem pie sevis, bet Viņš neņem, jo vēlas, lai viņa beidzot tiek vaļā no saviem aizspriedumiem un sāk izprast savas neapgūtās mācības, kuras diemžēl kristietība neskaidro.

Dzīvajā Ētikā ir teikts: “Aizspriedumainība, kā negatīvā, tā pozitīvā, nav laba. Tā neatbilst nevienai Jogai, tā traucē augšupejas fenomenālo aspektu. Bieži sajauc aizspriedumainību ar jūtziņu, bet šīs divas kādības (īpašības) ir pilnīgi pretstati. Aizspriedumainība dzimst saprātā, bet jūtziņas mītne ir sirds. Tālab saprāta bērnus nevar pielīdzināt sirdij. Tāda iespējamība ne tikai kļūdaina, tā, kā sirds izpausmes noniecinājums, ir pat kaitīga. Var novērot, kā uzkrājas aizspriedumu slāņi, un visa dzīve sāk pārvērsties par pašceltu cietumu. Bet jūtziņa pieskaras kosmiskai patiesībai un tālab nesatur nekā noniecinoša. Jūtziņas pašattīstība nes sev līdzi izjūtu svētsvinību. Tā pa dažādiem vārtiem tuvojamies Svētsvinības Miteklim.

Daudz ko iespējams sasniegt, ja acis neaizsedz ar aizspriedumiem. Vienkāršs piemērs: cilvēks iet pa vējam vai pa plūsmai un ietaupa daudz enerģijas. Kad cilvēks pievienojas pareizai evolūcijas plūsmai, viņš brīnišķi viegli pārvar šķēršļus. Galvenais ir prast saprātīgi noteikt evolūcijas konstrukciju.

Iet evolūcijas virzienā nepavisam nenozīmē vilkties vairākuma astē. Visa cilvēces vēsture pierāda, ka evolūciju nojautis mazākums. Un šie nedaudzie tomēr no kaut kurienes smēlušies spēkus pārvarēt šķēršļus.”

Diemžēl tas tā tiešām ir, ka cilvēki, kas ir izpratuši evolūcijas virzienu patiešām ir ļoti maz, es domāja ka mazāk kā 1% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Tomēr šie cilvēki garā ir ļoti stipri un ikdienas viņiem izdodas atmodināt arvien jaunas dvēseles no dziļā miega, no aizspriedumu miega. Tomēr pastāv cilvēki, kas vārdu aizspriedums izmanto, lai pierādītu, ka Dievišķo likumu ievērošana ir aizspriedums. Tas ir tikai tāpēc, ka viņi neizprot Dievišķo likumu dziļāko būtību. Ja viņi tos izprastu, tad paši pirmie bļaudami ietu pa priekšu un aicinātu ievērot Dievišķos likumus.

Dzīvā Ētikā ir teikts: “Katrā aizspriedumā ietverti ļaunprātīgi nolūki pret cilvēcisku esību. Tā nav morāle, bet praktisks biedinājums. Kāds priekšstats par kopienu gan var izveidoties aizspriedumainiem ļaudīm! Ir aplam runāt ar tiem par apziņas brīvu paplašināšanos, tiem nav brīvības izpratnes, bet nebrīvībā nav atrodama laimīgas plūsmas gultne.

Vajag izvairīties no aizspriedumainības tiklab svarīgajās, kā arī sīkajās lietās. Aizspriedumu dēļ zudušas daudzas iespējas. Ugunīgā enerģija, patiešām, ļoti jūtīga pret aizspriedumiem. Bet pazīstot šādu enerģijas kādību (īpašību), iespējams darboties pretī ar suģestiju.

Cik greizi tiek iztulkoti pat lieli varoņdarbi. Vai gan daudzi darbības uztver bez aizspriedumiem? Ņemsim vecu, parastu ainu, –  negaisā, pa dziļiem dubļiem ar grūtībām iet ceļinieks.  No logiem viņā noskatās un smīn, – kādēļ viņš tādā vētrā nav palicis pajumtē? Salīdziniet, cik daudz būs smīnētāju un pēlēju un cik maz būs to, kuri padomās par ceļinieka mērķi. Varbūt viņš iet glābt savu tuvāko? Varbūt tas ir ārsts, kurš steidz palīdzēt? Varbūt tas ir vēstnesis, kurš nes glābiņu veselai tautai? Daudz labu mērķu var iztēloties cilvēks, kas kalpo labumam, bet dzīvē tas mēdz būt tik reti!

Cilvēki spriež tikai pēc sevis un ir vienmēr nelāgās aizdomās. Viņiem katrs ceļinieks ir tikai klaidonis un zaglis. Bet neviens nepadomās, ka aprunāt nevainīgu, ir visnenomazgājamākais noziegums.

Jau kopš seniem laikiem runā par nolādēšanu, bet ar šādām netaisnām aizdomām cilvēks nolād pats sevi. Izdariet eksperimentu, sūtiet labāko cilvēku uz varoņdarbu, uz grūtākajiem darbiem un palūkojieties, kā viņu nopulgos, nepadomājot par uzdevumu vairums izrādīsies nopēlējs, un tikai nedaudzi, kas paši vajāti, domās par varoņdarbu mērķi. Nopēlumu zākas ir galvenais kavēklis evolūcijas sekmēm. Un cilvēki pat nepadomās, kas sūtījis Vēstnesi? Nepadomās, kam viņi kaitē ar savām ļaunajām runām. Atradīsies arī tādi, kuri galvos, ka viņu paļas ir nekaitīgas. Bet viņiem jāzina, ka katrs gruzis grauj tīrību.

Visbīstamākā lieta ir tiekšanās tikai vienā virzienā. Var saglabāt kāju, bet zaudēt galvu. Tāpēc aizspriedumu ietekmēto apsvērumu izraisītā tiekšanās ir viskaitīgākā. Cilvēki viegli ļaujas vadīties no aizspriedumaina gadījuma un tādējādi sabojā labāko likteni.

Ja kādreiz izglītības trūkuma dēļ, vai aiz niknuma ir ieviesušās kļūdas, tad taču nedrīkst tajos pašos maldīgajos uzskatos audzināt veselas paaudzes. Daudz runā par aizspriedumiem, un tomēr ir gatavi nomākt jauno paaudzi ar prasībām, kam nav jēgas.”

Sokrata tautskola manā vadībā attīsta Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parku Siguldas pagastā. Sevis izzināšanas labirintā ir Brīvības dārzs, kas māca atbrīvoties no aizspriedumiem. Kad cilvēki nonāk šajā dārzā un izprot tā filozofisko jēgu, bieži atzīst, ka patiešām līdz šim viņi nebija aizdomājušies par nebrīvi, kuru paši sev ir radījuši ar saviem aizspriedumiem, tanī pat laikā atzīstot, ka ir pietiekami brīvi Dievišķo likumu pārkāpšanā. Kāds paradokss! Vairums cilvēku dzīvo aizspriedumos, kurus radījis cilvēks sava zemā apziņas dēļ, bet bez aizspriedumiem attiecībā uz seksuālo brīvību, apreibināšanos no dažādām vielām utt.

Tāda ir mūsdienu situācija, ļoti spēcīgas galējības, kas tieši tāpēc rada spriedzi sabiedrībā un 3. Pasaules kara draudus.

Ko mēs varam darīt, lai vērstu situāciju uz labo pusi? Sāksim ar to, ka padomāsim kā mēs dzīvojam, kas mūsu dzīvē varētu būt aizspriedums, un kas patiešām ir Dievišķā likuma pārkāpums. Sāksim par to padomāt, tas jau būs milzīgs solis uz priekšu mūsu garīgajā attīstībā. Kad mēs būsim sākuši domāt, tad Augstākie spēki mums pasniegs roku un iedos atbildes dažādos veidos – caur Skolotāju, grāmatām, rakstiem internetā u.tml. Arī es esmu tikai ceļiniece, kas mēģina izprast, kas ir aizspriedums, kas ir Dievišķais likums. Es nezinu vai esmu visu pareizi sapratusi, bet tas nav tas pats svarīgākais, svarīgākais ir tas, ka es cenšos izprast, un tieši tāpēc arī saņemu atbalstu no Augstākajiem spēkiem visneiedojamākos veidos. No sirds novēlu, lai arī jums izdodas atbrīvoties no aizspriedumu verdzības, attīstot jūtziņu jeb apziņas līmeni.

Autore: Elvita Rudzāte