Aklas ticības sekas 18.02.2015

Ticība ir ļoti svarīga cilvēciskā vērtība, kuru nepieciešams attīstīt. Tomēr ļoti daudzi cilvēki, kuri sevi uzskata par ticīgiem cilvēkiem, patiesībā ir akli ticīgi, kas ir bīstami pašam cilvēkam. Kāpēc?

Akla ticība ir savu domāšanas spēju neizmantošana un savu spriešanu spēju nodošana citiem.

Ja cilvēks ir atradis savu garīgo skolotāju un tam akli uzticas, t.i., tic visam tam, ko skolotājs saka, un dara visu, ko skolotājs liek, pats ar savu galvu nedomājot līdzi, tad šāds cilvēks ir pakļauts manipulācijas riskam. Es neapgalvoju, ka visi garīgie skolotāji manipulē ar saviem skolniekiem. Es ticu, ka īsti garīgie skolotāji to noteikti nedara, bet tā kā nevienam uz pieres nav rakstīts, kurš ir īsts un kurš nav īsts garīgais skolotājs, tad pastāv risks nonākt viltus garīgā skolotāja ietekmē. Tāpēc ļoti svarīgi ir domāt līdzi, ko saka garīgais skolotājs, vai tas saskan ar Dievišķajiem likumiem un cilvēciskajām vērtībām. Jebkura novirze liecina, ka garīgais skolotājs pieļauj kļūdu.

Es pati ieguvu šādu pieredzi, kad garīgais skolotājs, kuram es uzticējos un uzticos vēljoprojām, pieļāva kļūdu. Protams, es biju apjukusi un nevarēju saprast kā viņš varēja šādu kļūdu pieļaut, bet tad pats skolotājs atbildēja uz manu jautājumu un izskaidroja savas kļūdas rašanās cēloni un apstākļus. Viņa skaidrojums man bija pieņemams un saprotams, jo zinu, ka šobrīd iemiesojumā nav nevienas pilnīgas būtnes, tāpēc īsti garīgie skolotāji arī var pieļaut kļūdas. Tomēr bija cilvēki, kuri akli uzticoties šim garīgajam skolotājam, darīja to, ko skolotājs teica, neapzinoties kādas sekas viņu rīcība radīs. Kad iestājās negatīvās sekas, tad es redzēju, cik šie cilvēki bija apjukuši un nesaprata kāpēc viņu rīcība bija radījusi negatīvas sekas, jo viņi bija pārliecināti, ka visu bija izdarījuši pareizi, bet tā arī nesaprata, ka katram pašam ir jādomā līdzi ar savu galvu, ka nedrīkst neko darīt nedomājot līdzi. Šo cilvēku bīstamība ir tā, ka viņi ir akli ticīgi. Par laimi viņus vada īsts garīgais skolotājs, bet kā jau teicu, arī garīgajam skolotājam noteiktos apstākļos var rasties kļūdas, un ja viņa skolnieki akli viņam tic, tad viņi atkārto skolotāja pieļautās kļūdas.

Tas ir tāpat kā laicīgajā skolā skolnieks noraksta no cita skolnieka mājas darbu ar tām pašām kļūdām, jo nedomā līdzi, ko raksta. Ja viņš domātu līdzi, ko raksta, tad viņš atklātu kļūdu un varētu to norādīt tam skolniekam, no kura viņš noraksta mājas darbu. Ar šo piemēru es gribu teikt, ka skolnieka pienākums ir domāt līdzi jeb izlaist caur savu sirdi sava garīgā skolotāja sacīto, kā arī norādīt savam garīgajam skolotājam uz pieļauto kļūdu, pamatojot savu viedokli, jo citādi skolotājs var savu kļūdu nepamanīt un turpināt kļūdīties.

Lai mēs nenonāktu viltus garīgā skolotāja ietekmē, jo daži viltus skolotāji ir tik zinoši kā cilvēkus apmuļķot, radot par sevi īsta garīgā skolotāja iespaidu, ka mums nepieciešams attīstīt ticību, kas balstīta nevis uz ārējā Dieva pielūgšanu, bet uz iekšējo Dieva godāšanu, kas ir katrā cilvēkā. Gaismas Skolotājs Šiva māca: “Jebkurš ārējais Dievības tēls nepieciešams tikai kā atgādinājums jums pašiem par jūsu Dievišķo dabu un visu jūsu apkārtējo cilvēku Dievišķo dabu. Dieva godāšanai nav nekā kopīga ar reliģiju. Reliģija ir ārējais ceļš, kas nepieciešams noteiktā posmā, bet šim ceļam nedrīkst veltīt pārāk lielu uzmanību. Jūsu iekšējais darbs ar sevi vienmēr pēc būtības ir tikai šis viens – sevis kā Dievišķas izpausmes realizēšana un atteikšanās no visa sevī, kas nav Dievišķīgs.

Katru reizi, kad jūs mēģināt atrast sevī kaut ko, kas ir nereāls, un pacelt šo īpašību uz pjedestāla Dievības vietā, to sauc par novirzīšanos no Ceļa. Un jums ir uzmanīgi jākontrolē visi tādi momenti. Daudzi no jums joprojām meklē un atrod viltus dievus, viltus elkus. Kā jums neapmaldīties, kā atrast vienu īsto Dievu savā sirdī?

Patiesība ir tāda, ka jūs nevarēsiet atrast īsto Dievu līdz tam laikam, kamēr neatteiksieties no viltus dieviem un jebkurām piesaistēm jūsu pasaulei. Ja jūs mēģināt atrast Dievu, lai realizētu kādu savu tieksmi vai savu īpašību, tad jūs nevarēsiet atrast īsto Dievu. Ļoti daudzi cilvēki aizstāj patiesu ticību Dievam ar aklu dievības pielūgsmi. Ārēja Dieva godāšana ir pirmais, tikai pats pirmais solis ceļā pie īstās Dievības, kas svinīgi sēž tronī jūsu sirdī.”

Tātad mums ir jāmācās meklēt Dievu pašiem savā sirdī, saklausot savu sirdsbalsi un rīkojoties saskaņā ar mūsu sirdsapziņu, nevis akli klausot un izpildot kādas mūsu autoritātes teikto.

Autore: Elvita Rudzāte