Apziņas līmenis – kā tas ietekmē mūsu dzīvi? 09.03.2021

Apziņas jēdzienu ir grūti izskaidrot, jo tā nav redzama, nav taustāma un neviens aparāts nespēs nomērīt apziņas līmeni, bet tieši no tā ir atkarīga cilvēka attieksme pret sevi, citiem un dzīvi kopumā. Apziņas līmeni varētu raksturot kā dzīves gudrības līmeni jeb dzīves gudrību uzkrājumu līmeni.

Citiem vārdiem sakot, iztēlosimies tukšu trauku, kurā birst graudi. Katrs grauds ir dzīves gudrība. Trauks pildās ar graudiem līdz trauka pirmā līmeņa iedaļai, tad tālāk līdz otrā līmeņa iedaļai utt. Dzīves gudrību kopums (graudu kopums) veido apziņas līmeni. Jo vairāk dzīves gudrību (jo vairāk traukā graudu), jo augstāks apziņas līmenis. Lielo Skolotāju Mācībā uzkrāto graudu daudzumu jeb uzkrātās gudrības daudzumu sauc par uzkrājumiem.

Jo augstāks apziņas līmenis, jo līdzsvarotāka attieksme pret dzīvē notiekošiem procesiem un cilvēka emocionalitāte samazinās, jo cilvēkam veidojas harmoniska attieksme gan pret labo, gan pret slikto.

Apziņa nav domāšana, nav intelekts un tā nav saistīta ar prāta spējām. Intelekta līmenis ir saistīts ar prāta spējām. Ja cilvēkā ir augsti attīstīts intelekts, bet nav attīstīts apziņas līmenis, tad cilvēks var radīt iekārtu, kas var iznīcināt cilvēci un planētu Zeme, jo intelektuāli attīstīts cilvēks, kuram zems apziņas līmenis, nedomā par citiem, viņš domā tikai par sevi un saviem sasniegumiem.

Ja cilvēkā ir augsts intelekts un augsts apziņas līmenis, tad cilvēks piekļūst Smalkās Pasaules augstākajiem plāniem un rada dižus zinātniskus atklājumus, kas palīdz cilvēcei. Piemēram, izcilajam zinātniekam Ņūtonam bija augsti attīstīts intelekts un apziņa.

Apziņas līmenis attīstās, ja cilvēks sāk apgūt Dievišķo zinātni jeb Dievišķos likumus un mācības. Jo labāk cilvēks izprot kā Dievišķie likumi un mācības darbojas laicīgajā dzīvē jeb ikdienas notikumos, jo vairāk attīstās viņa garīgums, kad viņš spēj redzēt to, ko citi neredz, sajūt to, ko citi nejūt un izprot to, ko citi nesaprot un spēj prognozēt notikumu gaitu.

Cilvēku ar augstu apziņas līmeni sauc par sirdsgudru cilvēku, bet šis cilvēks var neko nesaprast no tehnoloģijām. Tāpēc tik svarīgi ir attīstīt līdzsvaroti gan intelektu, gan apziņu. Cilvēks ar augstu apziņas līmeni pratīs tehnoloģijas pielietot tā, lai cilvēce kļūtu labāka. Cilvēks ar zemu apziņas līmeni tehnoloģijas sāk izmantot cilvēces iznīcināšanai. Citiem vārdiem sakot, labi pārvaldīt tehnoloģijas, neattīstot apziņas līmeni, ir bīstami. Cilvēks pārtop par bezjūtīgu robotu jeb kļūst par dzīvo mironi.

Šobrīd pasaulē sāk parādīties jauna problēma, kura agrāk nebija tik izteikti novērota, ka gudri cilvēki spēj izdarīt prātam neaptveramus noziegumus. Rodas jautājums, vai tie intelektuāli attīstītie cilvēki, kuri nogalina citus cilvēkus, visi to izdara prāta aptumsuma brīdī? Mēs zinām, ka tā tas nav. Bieži motīvs slepkavībai ir manta, nauda, vara, greizsirdība utt.

Izglītības sistēmā liels uzsvars tiek likts uz skolēnu intelektuālo attīstību, bet apziņas attīstība jeb garīgā attīstība  ir atstāta novārtā. Skolēni neizprot vai tiešām Dievs pastāv, vai pastāv Smalkais plāns utt. Dieva noliegšana novedusi pie tā, ka intelektuāli attīstīts cilvēks kļūst cietsirdīgs.

Diemžēl arī humānā pedagoģija, kas šobrīd tiek ieviesta izglītības sistēmā, neglābs situāciju, ja sabiedrība neticēs Dievam, neticēs Smalkās Pasaules eksistencei, neticēs Augstāko Spēku eksistencei, nesāks apgūt Dievišķos likumus un mācības.

Kāds rīdzinieks bija nosūtījis plašsaziņas līdzekļiem fotogrāfiju, kur redzams, ka Rīgā Vērmaņa dārzā kāds/i bija salauzuši solu, tā vienkārši salauzuši bez iemesla, kas liecina, ka viņos ir bijušas lielas dusmas. Kāpēc demolētājos radušās dusmas? Kas viņus neapmierina dzīvē? Vai kādam ir atbildes uz šiem jautājumiem?

Es varu pateikt tikai to, ka cilvēki, kas patiesi tic Dievam, sevī izjūt mīlestību un nespēs neko tādu izdarīt. To māca arī Dievišķā zinātne, ka cilvēks, kas ir patiess, dzīvo tikumīgu dzīvi, izjūt iekšēju mieru un mīlestību, nespēj būt vardarbīgs ne emocionāli, ne fiziski ne pret vienu dzīvu būtni un visu, ko radījis cilvēks un Dievs.

Jo tālāk cilvēki attālināsies no Dieva, jo skarbāki laiki gaidāmi. Dievs atļauj no sevis attālināties tikai līdz noteiktai robežai.

Mūsdienās maz ir vecāku, kas vēlas, lai skolās attīstītu garīgumu. Mīļie vecāki, vai jūs esat gatavi atkāpties no saviem uzskatiem tikai tad, kad arī jūsu bērns cietsirdībā izdarīs noziegumu? Tad jau būs par vēlu, un jūs neizpratnē domāsiet, kā tas tā varēja notikt?

Kāpēc Latvijā ir tik daudz cilvēku, kam nekas neinteresē, kas veģetē uz pārējās sabiedrības rēķina? Kāpēc tik daudz negodīgu cilvēku, kas ļaunprātīgi nemaksā nodokļus, nevis tāpēc, ka nevarētu tos samaksāt? Kāpēc tik daudz cilvēku, kas izdomā krāpnieciskas shēmas, lai no valsts izkrāptu naudu? Tas viss ir tikai tāpēc, ka sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis ir pārāk zems. Tas tāpēc, ka izglītības iestādēs audzināšanas darbs ir zem katras kritikas, jeb var pat teikt, ka tā praktiski nepastāv. Tās visas ir tikai sekas.

Mums visiem ir izvēles, un mēs visi par savām izvēlēm uzņemamies atbildību. Šobrīd valstiski ir svarīgi uzņemties atbildību par sabiedrības tikumisko audzināšanu jeb sabiedrības apziņas līmeņa paplašināšanu.

COVID-19 ir tikai pirmais brīdinājums, kas var notikt ar cilvēci, ja tā neattīstīs apziņas līmeni. Pieņemsim, ka vakcīnas palīdzēs apturēt pandēmijas COVID-19 izplatību, bet, ja pēc piedzīvotā sabiedrības apziņas līmenis nebūs audzis, tad nāks citi pārbaudījumi, kuri būs smagāki par COVID-19 radītajām sekām.

Cilvēce var izvairīties no smagākiem pārbaudījumiem, ja tikai sāktu kaut vai domāt par to, kas ir apziņas līmenis un kāpēc nepieciešams to paplašināt. Tas jau būtu pirmais solis pareizā virzienā, tālāk sekotu nākamie soļi, kas cilvēci tuvinātu Dievam.

Mīļie ierēdņi un politiķi, kurš no jums būs drosmīgs to pateikt publiski un piedāvāt valstiskus risinājumus Latvijas sabiedrības garīguma jeb apziņas līmeņa attīstībā?

Autore: Elvita Rudzāte