Ar Dievmāti saistītās sakrālās vietas – Monserata 11.10.2012

Vācu dzejnieks Johans Volfgangs Gēte ir teicis, ka cilvēks nekur nevar atrast mieru, tikai sevis paša Monseratā.

Monserata atrodas netālu no Barselonas, un tā ir uzskatāma gan par dabas,  gan  kristietības svētvietu. Pasakainā daba, klosteris augstu kalnā  noskaņo ceļotāju  brīnuma gaidīšanai.  Lai to izbaudītu, Monseratā ir jāpakavējas ilgāk par vienas dienas  ekskursiju. 

Monserata ir visā pasaulē unikāls kalns, kas veidojies no diviem dažādiem minerālu slāņiem pirms apmēram 60 miljoniem gadu. Laiku gaitā vējš, lietus, aukstums, migla, sniegs izveidojuši  kalna virsotnēm tādas formas, kurās cilvēki saskata  ziloņa snuķi, kaķa galvu,  zvanu, kapuci utt.  Augstākā virsotne  ir 1235 m augstā Sant Jeroni smaile. Leģenda stāsta, ka kalns kādreiz bijis tik stāvs, ka neviens nav varējis tajā uzrāpties. Eņģeli ar zāģīšiem esot  kalnu  apstrādājuši, lai rastos  pils, kas apgaismotu Katalonijas zemi.  Šādu zāģīti var redzēt Monseratas ģerbonī.

Apmēram  720 metru augstumā atrodas benediktīniešu klosteris ar vairāk nekā 1000 gadu senu vēsturi. Moseratas kalnam jau pirms klostera rašanās bijusi reliģioza nozīme, jo pirms Kristus dzimšanas tur atradies Venēras templis, kuru, kā stāsta leģenda, sagrāvis Ercenģelis Mihaēls. Tempļa vietā  ap 880. gadu ticis celts klosteris par godu brīnumdarošam Dievmātes attēlam.  Tas aprakstīts arī senā dokumentā.  Jau ap 8./9/gadsimtu šeit dzīvojuš i benediktīniešu  mūki vientuļnieki. 

Svētceļotāji no visas pasaules ierodas Monseratas klosterī, lai paklanītos Monseratas Melnajai Dievmātei,  statujai, kuru 880. gadā Monseratas kalnā Svētajā alā ( Santa Cova), atraduši ganu zēni.  Leģenda stāsta, ka kādu sestdienu ganiņi ieraudzījuši no alas nākošu gaismas staru un dzirdējuši no debesīm skanam brīnišķīgu dziesmu. Alā atradusies Dievmātes statuja. Kad nākošajā sestdienā  ganiņi ieradušies  kopā ar vecākiem, parādība atkārtojusies. Tā tas turpinājies vairākas sestdienas pēc kārtas. Kad par to izdzirdējis Manresas bīskaps, viņš ieradies ar savu svītu. Ieraudzījis  Dievmātes statuju, viņš gribējis to paņemt līdzi, bet nav varējuši statuju izkustināt no vietas. Tad bīskaps nolēmis, ka statujai jāpaliek  Monseratā  un jāuzceļ  kapela Dievmātes statujai. 12. gadsimtā tika uzcelta baznīca.  

Apmeklējot Monseratu, var apmeklēt Svēto alu, uz kuru ved rožu ceļš.  Šajā ceļā ir dažādas ar Kristus dzīvi un nāvi  saistītas pieturvietas. Viena no šādām pieturām ir veidota pēc slavenā spāņu arhitekta Antonio Gaudi  uzmetuma.

Melnās Madonnas, ko katalonieši, mīļi sauc par La Moreneta ( mazā brūnā), statuja ir 95 cm augsta,  veidota no papeles, klāta zeltā, izņemot seju un rokas. Pašreiz baznīcā atrodas 12. gadsimtā veidota statuja. Napoleona iebrukuma laikā klosteris tika nopostīts, bet statuju izdevās izglābt.  Par Moseratas Dievmātes brīnumu darbiem ziņas izplatījās ļoti ātri, un 13. gadsimtā jau tās  bija apstiprinātas arī rakstos.  Dievmātes statuju apmeklējuši gan karaļi, gan pāvesti, arī vēlāk svēto kārtā ieceltie.

Svētais  Ignācijs no Lojolas  1522. gadā kā bruņinieks ieradās klosterī, lai tiktu skaidrībā par savu turpmāko dzīvi. Viņš nolika savus ieročus  pie Dievmātes statujas, atdeva savu grezno tērpu, ietērpās skrandās  un devās projām  no klostera, lai kalpotu Dievam un cilvēkiem.  

Dievmātes statuja ir  ne tikai svētceļnieku apmeklējuma mērķis, bet  kļuvusi arī par Katalonijas simbolu. 1881. gada 11. septembrī, Katalonijas nacionālajā gadadienā, pāvests Leo pasludināja Monseratas dievmāti par Katalonijas patronesi. Monseratas Dievmātei ir arī privilēģija-  viņai ir veltīts savs dievkalpojums. Tajā katru dienu plkst. 13.00 atskan Marijas diesma ,,Virolai”, kuru dzied slavenais Monseratas zēnu koris, viens no vecākajiem zēnu koriem Eiropā.

Pašreiz Monseratas klosterī ir ap 80  mūku, kuri dienas pavada lūgšanās, palīdzot svētceļotājiem un strādājot.  Svētā Benedikta ordenis ir senākais katoļu mūku ordenis, dibināts VI gs. un tā devīze: “Lūdzies un strādā” (Ora et labora). Ordeni dibinājis  Svētais Benedikts no Nursijas ap 530. gadu. Viņš sarakstīja pirmo regulu,t.i. mūku kopienas dzīvesveida reglamentu (statūtus), kurus izmanto pat mūsdienās vadībzinībās ( Baldurs Kirchners ,,Benedikts menedžeriem).

Virtuālajā ceļojuma pa Monseratu  varat doties:: http://visita3d.com/vv/montserrat/index.php?ext=ing

Autore: Irēna Rudzāte