Ar ko atšķiras sirdsbalss no sirdsapziņas un prāta teiktā? 09.08.2021
Ne visi cilvēki dzird savu sirdsbalsi. Pat, ja dzird, tad neuztver to kā sirdsbalsi, bet vairāk kā domu. Sirdsbalsi sāk sadzirdēt arvien labāk, kad sāk iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, ievērojot Dievišķos likumus ikdienas dzīves situācijās.
Kā atšķirt sirdsbalsi no prāta teiktā? Prāts runā skaļi, gari un analītiski, izsverot visus par un pret, ieguvumus un zaudējumus. Sirdsbalss runā klusi, īsi, noteikti un ļoti skaidri, bez analīzes. Piemēram, sirdsbalss īsi pateiks attīstīt attiecības ar vīrieti vai nē, neveicot nekādas analīzes. Prāts to pašu izdarīs analītiskā veidā, izsverot vīrieša pozitīvo un negatīvo utt.
Sirdsbalss pateiks cilvēkam, ar ko viņam jānodarbojas, nosaucot to vienā vai dažos vārdos, piemēram, pasakot, ka jāizveido skola. Cilvēkam, kas par to nekad nav domājis, sirdsbalss teiktais būs pārsteigums un viņš skaidri zinās, ka to viņam nav pateicis prāts, jo prāts iespējams domā, ka cilvēks ar savu raksturu nemaz nav piemērots darbam ar bērniem. Sirdsbalss nepaskaidros cilvēkam, kāpēc viņam jāveido skola, vienkārši dos uzdevumu un viss. Prāts sāks domāt, vai es to spēšu izdarīt, vai man tam būs pietiekami resursi, zināšanas un atbalsts.
Sirdsbalss neveic analīzi. Prāts veic analīzi. Sirdsbalss norāda ceļu, kur doties vai vienkārši uzdod uzdevumu, nepaskaidrojot kāpēc. Prāts izsvērs no visām pusēm, vai būtu pareizi vai nepareizi doties šajā virzienā vai pildīt uzdevumu.
Cilvēks, kas sadzirdējis savu sirdsbalsi, nebaidīsies pildīt uzdevumu, jo zina, ka uzdevumu devis Dievs, kas mājo cilvēka sirdī. Dievs nevienam neuztic uzdevumus, kurus cilvēks nespēj izpildīt, Dievs uztic tikai uzdevumus, kuri cilvēkam ir pa spēkam, bet tas nenozīmē, ka to izpilde ir viegla. Daudz grūtību ir jāpārvar, lai izpildītu Dieva dotos uzdevumus.
Cilvēks, kas seko sava prāta teiktajam, var sasniegt labus rezultātus darbā, kļūt bagāts, bet viņam visu laiku kaut kas pietrūks un tā būs mīlestība un piepildījuma izjūta, kuru viņš centīsies nopirkt, izmantojot savu varu, naudu un materiālos labumus, bet mīlestību un piepildījuma izjūtu nevar nopirkt tieši tāpat kā nevar nopirkt veselību. Cilvēks, kas seko savai sirdsbalsij, izjūt piepildījuma izjūtu un viņu nespēj iepriecināt lielas bagātības un baudu iespējas.
Sirdsapziņa nav sirdsbalss, kas pasaka ko darīt. Sirdsapziņa ir cenzors, kas nesaka kurā virzienā doties vai kādu uzdevumu veikt, bet tā kļūst ļoti nemierīga, ja izvēlētais virziens ir nepareizs vai ja cilvēks pieļauj kļūdu. Sirdsapziņa ir iekšējā balss, kas mēģina atturēt cilvēku no kļūdas pieļaušanas. Diemžēl daudzi cilvēki ir pieļāvuši tik daudz kļūdu, ka viņi vairs nespēj sadzirdēt ne sirdsbalsi, ne sirdsapziņu. Viņi spēj dzirdēt tikai prātu, kas cilvēku attālina no Dieva un laimes izjūtas piedzīvošanas.
Dzīvot pēc sirdsapziņas nozīmē dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, kurus noteicis Dievs un nodevis cilvēcei caur Svētiem cilvēkiem. Piemēram, Mozus 10 baušļi. Ja cilvēce ievērotu tikai šos 10 baušļus, dzīve būtu vienkārša, patīkama, skaista un radoša. Tiesībsargājošām institūcijām nebūtu ko darīt, kā arī daudzām citām institūcijām, kas mēģina valstī nodrošināt kārtību, darba būtu ļoti maz. Valsts institūcijas būtu nelielas. Jo lielāka birokrātija, jo vairāk likumu un noteikumu, jo dzīve kļūst arvien sarežģītāka un cilvēki arvien vairāk attālinās no patiesajām vērtībām.
Kāpēc cilvēce atsakās ievērot Dievišķos likumus? Tāpēc, ka liela daļa cilvēces nemaz tos nezina, īpaši jaunā paaudze maz par tiem ir dzirdējusi, jo skolā un augstskolā tos nemāca, tāpēc visatļautība, anarhija un protesti zeļ un plaukst. Cilvēki uzzina par Dievišķajiem likumiem tikai tad, kad viņus piemeklē liela nelaime vai ļoti grūta dzīves situācija. Kamēr cilvēkam viss ir labi, viņš nedomā par pasaules kārtību. Vai tiešām mums ir jāpiedzīvo ciešanas, lai mēs sāktu labprātīgi garīgi attīstīties, apgūstot Dievišķos likumus?
Padomā, ko tu ikdienas situācijās uzklausi – sirdsbalsi vai prātu? Vai spēj sadzirdēt savu sirdsapziņu? Ja nē, tad pienācis laiks apstāties un padomāt ar prātu, ko tu domā, runā vai dari nepareizi? Nekad nav par vēlu atgriezties pie sevis, tikai jāsāk…
Autore: Elvita Rudzāte