Ar ko sākt? 07.04.2021
Amanda jautā: Rakstu Jums, jo man nepieciešams padoms. Šobrīd izskatās, ka esmu spiesta paskatīties acīs patiesībai un atzīt, ka dzīvoju kopā ar alkoholiķi. Esam kopā jau 15 gadus, mums ir mazi bērni. Jau izsenis esmu pamanījusi, ka manam mīļotajam vīrietim ir tieksme uz pārmērībām alkohola lietošanas ziņā, bet kopš pagājušā
gada marta, kad, jāteic, lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju dzīve sagriezās ar kājām gaisā, arī mūsu ģimenē šī problēma iznāca dienas gaismā.
Mēs abi esam sociāli aktīvi un laikam šis ir veids kā mans mīļotais vīrietis remdē visas savas skumjas. Sākot ar mīlestības trūkumu attiecībās ar mammu un attiecību neesamību ar savu tēvu, beidzot ar ikdienas ķibelēm darbā un ģimenē un, protams, mūsu savstarpējām attiecībām. Nelaimīgā kārtā tas viss saplusojās ar viņa vēlmi atmest smēķēšanu (kas viņam arī izdevās, tāpēc man IR cerība, ka arī alkoholisma lieta var mainīties).
Saskaņā ar visu šeit lasīto, protams, es varu pirmkārt savilkt paralēles ar sevi, jo mana atkarība, savukārt, materializējusies mežonīgā rijībā un gada laikā esmu uzaudzējusi tādu lieko svaru, kas ieiet jau aptaukošanās kategorijā (tik traki nekad nav bijis). Es nezinu, ko darīt ar savu rijību, jo šobrīd patiesi šķiet, ka tikai ēdiens spēj
mani iepriecināt (agrāk mēs ceļojām un pavadījām laiku aizraujošos pasākumos kopā ar citiem). Saprotu, ka nevarēšu palīdzēt otram, kamēr nespēšu palīdzēt sev (un otrādi-ceru, ka palīdzot sev, palīdzēšu arī viņam, jo domāju, ka arī viņam nav viegli skatīties kā mana miesa lēnā garā burtiski uzbriest). Šobrīd jūtos ļoti slikti savā ķermenī, jo tas ir smags, grūti vadāms un laisks. Jūtos tā, ka man vajadzētu visu laiku atgulties, atpūsties, gulēt. Tas ir pretēji tam, kā es iedomājos savu dzīvi ģimenē.
Otra lieta, ko, protams, esmu lasījusi tepat, ir tas, ka alkoholisms=mīlestības trūkums. Šim noteikti varu piekrist. Neieslīgstot pagātnes detaļās, arī mūsu attiecības nav mīlošas. Patiesību sakot, pirms neilga laika pār mani nāca milzīga apskaidrība par to, ko esam nodarījuši viens otram attiecību sākumā vairāku gadu garumā. Sajutu tik milzīgas bēdas, par kurām teicu arī savas vīrietim. Sajūta tāda, it kā mūsu attiecības būtu bijis šķīvis, kurš sašķīdis tūkstoš lauskās un mēs tagad sēžam pie tā trauka, līmējam un nevar saprast kā turpmāk ēst no tāda sašķīduša šķīvja.
Es vienmēr esmu zinājusi, ka mans vīrietis ir mans ĪSTAIS cilvēks, par to man nav šaubu ne tad, kad iepazināmies, ne tagad, bet vai es viņu mīlu, es nezinu. Nezinu, jo man šķiet, ka es pat nesaprotu šī vārda nozīmi. Esmu meklējusi
skaidrojumus, bet, spriežot pēc visiem mūsu šī brīža apstākļiem, neesmu sapratusi, kas tas ir, jo neprotu mīlēt ne sevi, ne cilvēku man līdzās. Ļoti gribu šo saprast, jo mums aug bērni, kuri arī šo visu redz un šī mīlestības neesamība var trūkt (un ticamākais, ka arī trūks) viņiem. Mums gan ir ļoti tuvas un foršas attiecības ar bērniem, bet ir sajūta, ka tās var kļūt citādas (labā nozīmē), ja es strādāšu ar sevi un iemācīšos mīlēt pa īstam.
Kāpēc šo visu rakstu? Atceros, ka rakstījāt par kādu sievieti, kam tas izdevās un viņa no alkoholisma atbrīvoja ne tikai vīru, bet visas dzimtas vīriešus. Lūdzu, uzrakstiet ar ko sākt? Varbūt ir kāda noteikta lūgsna, ko skaitīt, lai spējam atbrīvoties no atkarībām un atraisām sevī mīlestību?
Vēl atminos no te rakstītā, ka jaunas problēmas nozīmē, ka esam auguši garā. Ar šo mierinu sevi, kad viss šķiet galīgi smagi. Jau iepriekš sirsnīgi pateicos par Jūsu atbildi!
Elvita Rudzāte atbild: Jāsāk ar pazemību, pieņemot situāciju kā taisnīgu attiecībā pret sevi, izprotot, ka karmiskais rats ir iegriezts, kaut arī neredzi, ko esi darījusi nepareizi šajā dzīvē vai iepriekšējās dzīvēs. Kad jūti pazemību tā Augstākā priekšā, tad svarīgi nožēlot savas pieļautās kļūdas un vēl svarīgāk tās turpmāk neatkārtot.
Kļūdu nožēlošana ir kļūdu atzīšana un nožēla, ka esi tās pieļāvusi, bet ne sevis šaustīšana. Dievs nevēlas, lai tu sevi nosodītu, jo sevis nosodīšana ir kaitīga veselībai. Dievs vēlas, lai tu izproti savu kļūdu un nekad vairs to neatkārto. Katrā pieļautā kļūdā ir kāda neapgūta mācība. Tāpēc tik svarīgi vispirms ir izprast mācību un tikai tad apņemties kļūdu neatkārtot, jo pats svarīgākais dzīvē ir savā apziņā uzkrāt jaunus gudrības graudus.
Tālāk seko piedošanas lūgšana Dievam un tiem cilvēkiem, kurus esi sāpinājusi, neaizmirstot piedod arī pašai sev savas pieļautās kļūdas.
Sirds atvēršanu mīlestībai esmu aprakstījusi rakstā šeit. Vēl papildus rakstītajam vēlos uzsvērt, ka sirds neatveras mīlestībā, ja neizjūti pateicības jūtas par visu to, ko Dievs tev ir devis un devis Viņš ir ļoti daudz un katru dienu dod. Piemēram, vai tu ikdienas izjūti pateicību par to, ka vari dzīvot siltumā un tev netrūkst ēdiena? Pateicības jūtas ir vārti uz mīlestību. Ik dienas nepieciešams kultivēt mīlestības jūtas un to var izdarīt, iedomājoties kādu pret kuru tu jūti siltas jūtas, piemēram, bērns vai suns vai kāds tev mīļš augs.
Lai palīdzētu sev un tuviniekiem atbrīvoties no atkarības problēmām, ir katru dienu jālūdz palīdzība Dievam, no sirds skaitot lūgšanas, piemēram, 33 reizes Tēvreizi vai 150 reizes Esi sveicināta Marija. Tikai Viņam ir zināms, cik smagas ir tavas pieļautās kļūdas un cik ilgs laiks paies līdz Viņš apžēlosies un atbrīvos tevi un tavus tuviniekus no atkarības karmas.
Sieviete, kurai izdevās palīdzēt savas dzimtas vīriešiem, pirms sāka karmas dzēšanas darbu, uzņēmās uz sevis “krusta nešanu”, t.i., viņa apņēmās nešķirties no sava bērna tēva atkarības problēmu dēļ, bet apprecēt viņu (viņi dzīvoja kopā nereģistrētās attiecībās), pierādot vīrietim un Dievam, ka ir gatava paciest visas grūtības, lai tikai palīdzētu savam vīram, uzņemoties par savu vīru atbildību. Viņa apzinājās cik tas būs grūti, bet nebaidījās no grūtībām un tāpēc saņēma Dieva žēlastību. Sievietes vīrs beidzot noticēja, ka sieva viņu patiešām mīl, ja ir gatava uzupurēties un darīt visu, kas ir viņas spēkos, lai palīdzētu vīram atbrīvoties no atkarības valgiem. Tātad, lai vīrietim palīdzētu dzēst skumjas, kas radušās mīlestības trūkuma dēļ, sievietei vīrietis ir jāpiepilda ar mīlestību.
Ja cilvēks nemīl pats sevi, tad viņš nespēs mīlēt arī citus. Amandai Dievs devis iespēju iemīlēt pašai sevi, jo liekais svars ir tikai pārbaudījums, vai spēsi sevi mīlēt arī ar lieko svaru? Rijība ir no bailēm un ne vienmēr rijība rada lieko svaru. Tāpēc Amandai ir jācenšas izprast savu baiļu sniegtās mācības un jāiemīl pašai sevi bez nosacījumiem, strādājot ar saviem kompleksiem. Amandai ir ļoti liels darbs priekšā, jo jāmācās ir daudz un nezinu, vai viņai pietiek gudrības, lai pati varētu izprast savas neapgūtās mācības. Iesaku Amandai piedalīties dzīves izpratnes programmā “Prieks dzīvot!” (vairāk informācija šeit).