Lai ietu iekšējo ceļu, vajag, lai sabiedrība būtu tam gatava. Bet pašlaik sabiedrība ir uz tik zema līmeņa, ka mēs varam tikai ar tādām vienkāršām lietām – lekcijām, video, grāmatām, internetu, sarunām, vēl ar kaut ko uzrunāt sabiedrību, bet tas viss ir ārējais. Taču, lai atklātos iekšējais ceļš, sabiedrībai ir tam jānobriest, jo ne visi var iet iekšējo ceļu. Lai ietu iekšējo ceļu, nepieciešams, lai sabiedrībā izveidotos noteikta gaisotne, lai ļaudis saprastu, ka tiem cilvēkiem, kas ir gatavi iet iekšējo ceļu, vajag radīt noteiktus apstākļus, par viņiem vajag rūpēties, jo ar to enerģiju, ko viņi saņem savu meditāciju laikā, pietiek, lai simtiem kilometru apkārtnē viss notiktu labvēlīgi. Bet šie cilvēki, ja viņi iet iekšējo ceļu, paši nav spējīgi par sevi rūpēties.
Tātad ir jābūt kādam, kas uzņemtos nodrošināt viņiem visu dzīvei vajadzīgo un rūpētos arī par drošību. Tātad sabiedrībā ir jābūt radītiem noteiktiem apstākļiem, lai pati sabiedrība ļautu cilvēkiem iet šo iekšējo ceļu, – tiem cilvēkiem, kas ir tam gatavi.
Bet pašlaik sabiedrība ir uz ļoti zema līmeņa, un ļaudis to pat nesaprot. Lai cik daudz cilvēkiem neskaidrotu, kā darbojas čakras, – ja viņiem čakras nestrādā, viņi to nesapratīs.
Sabiedrībā jātiek atjaunotai īstajai, Dievišķajai hierarhijai, – kad līmenis, kādu cilvēks ieņem sabiedrībā, viņa amats ir tieši atkarīgs no viņa garīgā līmeņa, no viņa garīgo sasniegumu līmeņa. Bet pašlaik mums sabiedrībā viss ir apvērsts ar kājām gaisā, un vispārējais līmenis sabiedrībā ir ļoti zems, un attiecīgi tie cilvēki, kas pārvalda šo sabiedrību, arī ir ļoti zemā līmenī. Tāpēc pats pirmais uzdevums ir paaugstināt iedzīvotāju vairuma apziņas līmeni ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Ja mēs nesasniegsim noteiktu līmeni, tad turpmākā evolūcija gluži vienkārši nebūs iespējama.
Mēs ļoti daudz laika esam zaudējuši veltīgi, un tagad vajag ļoti ātri skriet, lai tikai ielēktu pēdējā vagonā… ļoti ātri skriet…
Varbūt šī ir, es nezinu, varbūt jau bija pēdējā iespēja, bet šī ir pavisam pēdējā… Iespējams, ka vairs nekā jau nebūs…
Kad mēs neatdodam to, ko saņemam, mēs kļūstam tādi kā vēža šūnas… mēs izkrītam no šī Visuma dzīvības lauka – atkritumos. Un tagad it kā ir tā, kā kad cilvēkam piespriež nāves sodu, – tiek izpildīta viņa pēdējā vēlēšanās: nezinu – uzsmēķēt, iedzert vai vēl kaut ko.
Lūk, cilvēce pašlaik ir šajā stadijā, kad visiem ir iespēja apmierināt savas pēdējās vēlēšanās… un tikai Dievišķais brīnums spēj glābt mūs visus. Bet, lai Dievs gribētu parādīt brīnumu, mums ir jāpieliek visas savas pūles. Lūk, saprotams?
Sokrata tautskola aicina piedalīties Artas Skudras-Štarkas vadītajā atbalsta grupā “Attiecību uzlabošana ģimenē un Dzīves mācības” (vakara grupa) – 14., 21., 28.maijs, 04., 11., 18.un 25.jūnijs, no plkst.19.00 – 21.00, Zoom platformā Mēs visi esam dažāda veida attiecībās Lasīt vairāk …
sending...
