Ārstēšanas veidi – kurš veids visefektīvākais? 30.03.2021

Sākumā ir jāizprot dažādu ārstēšanās veidu būtība. Visiem mums pazīstama ir tradicionālā medicīna. Nekas nav iebilstams pret tradicionālo medicīnu, tieši otrādi, nākotnē bez tradicionālās medicīnas neiztikt, tomēr mums ir jāsaprot, ka tradicionālā medicīna skar parādības vai sekas, kuras izpaužas fiziskajā ķermenī. Tradicionālā medicīna likvidē sekas.

Zāles, kuras pielieto tradicionālā medicīnā, faktiski nomērdē sāpes, neatrodot patieso slimības cēloni. Tāpēc slimība atkārtojas vai rodas cita slimība, daudz smagākā pakāpē. Parasta ārstēšana ar zālēm simboliski ir līdzīga “zālēm –karavīram”, kas uzbrūk “pretiniekam – slimībai” un ātri to iznīcina, ja vien ienaidnieks nav par to spēcīgāks.

Daži parapsihologi noliedz zināšanas medicīnā, kas nav pareizi, jo Dieva valstībā spēkā ir zelta likums – zinības bagātina cilvēku, un, pat ja garīgā attīstības ceļa sākumā tās var arī traucēt, turpmāk bez medicīnas neiztikt.

Kāpēc zināšanas medicīnā garīgā attīstības ceļa sākumā var traucēt? Tāpēc, ka daudzi ārsti pēc izglītības iegūšanas kļūst diezgan skeptiski attiecībā pret alternatīvo medicīnu. Šobrīd gan situācija mainās uz labo pusi, un samērā daudz ārstu sāk par to  interesēties.

Kāpēc turpmāk bez medicīnas neiztikt? Tāpēc, ka cilvēce tiecas uz baudu dzīvi un attālinās no Dieva. Jo tālāk cilvēce no Dieva, jo vairāk radīsies jaunas slimības un vīrusi.

Medicīna vislabāk var palīdzēt cilvēkiem ar zemu apziņas līmeni, bet tā nespēj palīdzēt cilvēkiem ar augstu apziņas līmeni, jo šiem cilvēkiem slimība ir skolotājs, kurš kaut ko māca, izņemot svēto slimību gadījumos. Tāpēc dažiem cilvēkiem zāles nepalīdz un palīdz tikai tautas dziednieciskie dabīgie līdzekļi vai homeopātiskie līdzekļi. Parasti cilvēki vispirms mēģina izveseļoties ar medicīnas palīdzību, bet, kad visi mēģinājumi ir beigušies nesekmīgi, tad viņi meklē palīdzību pie alternatīvās medicīnas.

Ja ārstiem būtu zināšanas par alternatīvo medicīnu, tad viņi daudz labāk varētu palīdzēt saviem pacientiem. Pats svarīgākais ir izvēlēties tādu ārstu, kuram jūs varat uzticēties. Ja jūs uzticaties ārstam, jums ir liela iespēja saņemt nenovērtējamu palīdzību savā dzīves ceļā. Ja jūs neuzticaties ārstam, tad viņam ir grūti jums palīdzēt.

Tagad aplūkosim alternatīvo medicīnu – dziedniecību.
Dziedniecība ir nopietns un grūts darbs. Dziednieks ir ārsts, psihologs un garīdznieks vienlaikus. Dziedniekam ir jāizārstē slimnieks, jāsaprot slimnieka psiholoģiskais stāvoklis un līdzīgi kā garīdzniekam jāpalīdz uzturēt možs gars, tas ir, ticība dzīvei un labajam.

Praksē jūs esat sastapušies ar dažādiem dziedniekiem un dziedniecības metodēm. Arī dziednieks jums ir jāizvēlas tāds, kuram jūs uzticaties. Ja jūs neticat dziedniekam, arī viņš jums nevarēs palīdzēt.

Diemžēl gan Latvijā, gan citās valstīs ir samērā daudz šarlatānu, kuri uzdodas par dziedniekiem peļņas nolūkā. Ja jums nav palaimējies un jūs esat nonākuši šāda šarlatāna rokās, tad padomājiet, kāpēc dzīve jūs tā ir sodījusi, aizvedot jūs pie šāda cilvēka, kurš jūs māna. Vai arī jūs neesat kādu apmānījis? Katrā ziņā piedodiet šim cilvēkam, kurš no jums ir tikai izspiedis naudu, jo citādi, saglabājot negatīvo saiti ar šo cilvēku, jūs varat saslimt vēl smagāk.

Dziedniekus var iedalīt vairākos līmeņos. Īsts dziednieks saņem no Dieva dziednieka mantiju un ar šo svētā gara dāvanu ārstē cilvēkus, neprasot pretī samaksu, jo ko Dievs par velti ir devis, par to nedrīkst prasīt naudu. Šāda līmeņa dziednieku ir maz. Tanī pašā laikā, cilvēkiem, kas saņem palīdzību no īsta dziednieka, ir pienākums parūpēties par tā eksistenciālajām vajadzībām.

Ir dziednieki, kas ir attīstījuši savas spējas, apgūstot zināšanas pie kāda skolotāja vai skolotājiem, vai pašmācības ceļā no grāmatām, un dziedināšanu uzskata par savu darbu, pieprasot par sniegto pakalpojumu samaksu. Šos dziedniekus neuzskata par īstiem dziedniekiem, bet sabiedrībā, viņi sevi dēvē par dziedniekiem, jo nav izdomāts cits nosaukums. Manuprāt precīzāks nosaukums būtu zintnieks – dziedināšana balstās uz gūtām zināšanām, bet iespējams kāds zintnieks iebildīs.

Labam dziedniekam jābūt arī labam psihologam, jo nevar iedomāties zintnieku, kurš nepazīst dzīvi un cilvēku problēmas, kurš neizprot cilvēku uzvedību, tās cēloņus un sekas.

Ja dziednieks dzīvo atrauti no ārpasaules, tad viņam ir grūti palīdzēt slimniekam, jo viņš nevar izprast slimības cēloni.

Jums varētu būt jautājums, kāpēc viens dziednieks vienam slimniekam var palīdzēt, bet citam ar tādu pašu problēmu – nevar? Tas ir saistīts ar dziednieka un slimnieka garīgās attīstības līmeni. Ja slimnieks atrodas augstākā garīgās attīstības pakāpē, tad dziednieks nevar palīdzēt. Ja slimnieks netic dziednieka spējām, arī tad dziednieks nevar palīdzēt. Ja starp slimnieka un dziednieka enerģētiku ir liela nesaderība –  dziednieks nevar palīdzēt. Labi dziednieki parasti jūt, kam viņi var vai nevar palīdzēt, pasakot to slimniekam jau pirms ārstēšanās uzsākšanas.

Maģijas paņēmienus var izmantot tikai tādam slimniekam, kas noteikti turpinās ārstēšanos pie tā paša ekstrasensa. Ja slimnieks sāk skraidīt pie dažādiem ekstrasensiem, tad tas var kaitēt viņa veselībai. Dažkārt reakcija pēc bioenerģētiskās ārstēšanas paņēmieniem var būt ļoti saasināta, bet parasti tā ātri (1-5 dienu laikā) pāriet. Pēc krīzes jutīsiet atbrīvotību. Ja sliktā pašsajūta nepāries un pastiprināsies, piedodiet ekstrasensam, ka viņš neviļus iedarbojies uz jums ar savu enerģiju, nesaprazdams, ka jūs nesaderat kaut kādu iemeslu dēļ. Piedodiet sev un ķermenim, un jūs atbrīvosities no problēmas. Ņemiet vērā, ka Lielie Skolotāji aizliedz izmantot enerģētiskās ārstēšanas veidus, jo netiek strādāts ar slimības cēloni, bet tikai pārvietota negatīvā enerģija no vienas ķermeņa daļas uz citu. Tāpēc slimniekam rodas maldīgs priekšstats, ka viņam ir palīdzēts.

Būtiski ir ievērot to, ka ārsti uzņemas atbildību par slimnieku, ekstrasensi –  nē. Kopš neatminamiem laikiem eksistē raganas, burvji, kas palīdz ar zālītēm, apvārdošanu, lūgšanām, – tā ir mīlestības enerģija, un tā patiešām palīdz.

Mēs ar acīm redzam, kā dziednieks uzliek roku uz slimās vietas, un tā mums šķiet ārstēšana, bet šāda palīdzība ir tikai sākums – ir jāatrod slimības cēlonis. Diemžēl ne visi dziednieki prot noteikt slimības cēloni. Tas nozīmē, ka dziednieks cīnās ar sekām, bet, ja nenosaka un neārstē cēloni, slimība var atkārtoties vai parādīties jau citā ķermeņa vietā daudz smagākā formā.

Ja jums sola uzreiz atbrīvot no visām kaitēm vienā seansā ar vienu rokas mājienu, tad jūsu ārsts sasniedzis Kristus garīgās attīstības līmeni vai arī ir šarlatāns. Uzmanieties no šarlatāniem!

Pievērsīsim uzmanību vienam no alternatīvās medicīnas veidiem – ārstēšanai ar homeopātiskiem līdzekļiem. Homeopātiskie līdzekļi ne tikai izvada sārņus, kas iegūti, materializējoties stresiem, bet arī ķīmiskās izcelsmes sārņus.

Homeopātiskie līdzekļi nav kaitīgi ķermenim, savukārt, ķīmiski radītās zāles var izsaukt dažādas blakus parādības. Ne vienmēr ir iespējams ārstēt slimību ar homeopātiskiem līdzekļiem. Dažkārt ir nepieciešamas gan ķīmiskās, gan homeopātiskās zāles.

Ja ķīmiskās zāles tikai nomērdē sāpes, tad homeopātiskās zāles mēģina atbrīvot no negatīvās enerģijas. Tomēr arī homeopātiskās zāles ir bezspēcīgas, ja netiek atklāts slimības patiesais cēlonis. Visefektīvākais paņēmiens ir atrast slimības patieso cēloni un izvēlēties nepieciešamo ārstēšanas veidu, un tas var būt gan ķīmiskās zāles, gan homeopātiskās zāles, gan masāžas, gan citi veidi.

Lietojot homeopātiskās zāles, būtiski ir ņemt vērā homeopāta norādījumus par zāļu lietošanu. Ja homeopāts saka, ka jālieto viens piliens, tad tā arī ir jādara. Ja lieto vairāk, tad zāles var iedarboties ar pretējo efektu.

Tagad aplūkosim ārstēšanu ar domu spēku. Jūs varat sev palīdzēt, izzinot sevi. Lai jūs varētu atveseļoties, jums nepieciešams pārveidot domāšanu. Svarīgi ir cilvēkam atrast laiku sev, lai pārdomātu pieļautās kļūdas, gūt no tām mācību, lai, turpmāk dzīvojot, būtu mazliet gudrāks. Pārmainīt savu domāšanas veidu cilvēks var tikai pats. Izņēmums ir pavisam mazi bērni, kuri vēl patstāvīgi nedomā, – viņu domu pasauli veido māte.

Dziedināšanu ar domu var salīdzināt ar kalnu, ko iznes graudu pa graudiņam. Kas spēj radīt mērķtiecīgu savu smilšu graudiņu transportēšanas sistēmu, tas viegli tiek galā ar šo darbu. Tas nozīmē, ka viņš prot samazināt savas slimības apjomus.

Domu pasaules pārmainīšanu dēvē par sevis pārmainīšanu. Tās ir vislielākās un visgrūtākās pārmaiņas. Ārstējot ar domām, pamatā ir negatīvo emociju atbrīvošana. Ārstēšana ar domām iedarbojas, ja cilvēks savas negatīvās domas apzinās, t.i., atzīst savas kļūdas. Tad automātiski notiek atbrīvošanās no negatīvo domu enerģijas jeb stresiem.

Ārstēšana ar domu spēku ir augstākais no visiem ārstēšanas līmeņiem. Šī visaugstākā līmeņa visaugstāko pakāpi sasniedz tas, kurš iemācās atbrīvot slimības ar savām domām. Ārstēšanas rezultāti saglabājas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks saprot, kāpēc viņš ir slimojis jeb izprot savas neapgūtās mācības, pakāpjoties garīgajā attīstībā nākamajā līmenī. Lai izprastu neapgūtās mācības, jāizprot Dievišķie likumi un mācības jeb citiem vārdiem sakot, jāapgūst Dievišķā zinātne, ko mums ir devuši Augstākie Spēki.

Tā kā cilvēce savā garīgajā attīstībā ir tik dažādos līmeņos, tad visi ārstēšanas veidi pastāv un katram cilvēkam palīdz savs ārstēšanas veids. Tāpēc jūs varat dzirdēt tik dažādus viedokļus par ārstēšanas veida efektivitāti, jo ārstēšanas veida efektivitāte vislielākā mērā ir atkarīga no cilvēka apziņas līmeņa un uzticēšanās tam, kas sniedz viņam palīdzību.

Karmisko slimību gadījumā nepalīdzēs neviens no ārstēšanas veidiem pilnībā. Var pašsajūtu uzlabot, bet izveseļošanās notiek tikai tajā gadījumā, ja karma ir dzēsta.

Arī svēto slimību gadījumā nepalīdzēs neviens ārstēšanas veids, jo cilvēks apzināti uz sevis ir uzņēmies slimību, lai dzēstu apkārtējo negatīvo enerģiju, palīdzot cilvēcei.

Autore: Elvita Rudzāte