Atbildība 02.09.2014

Dzīves situācijas, kad sāp sirds un šķiet, kāds pāris nodarījis, der atcerēties sākumu, kā esam ienākuši šajā pasaulē… un kur dosimies tālāk. Apzināties, ka dzīvojam unikālā laikā, kad mainās vibrācijas, uzskati un vērtības, bet materiālās lietas aizstāj garīgā dvēseles tīrība, sapratne un mīlestība. Viss vecais vēl nav aizgājis… un jaunais vēl nav atnācis.

Atcerieties saistības, ko jūs uzņēmāties pirms iemiesošanās. Mani bērni, jūs neapzināties un nevarat līdz galam apzināties visu atbildību, kas gulstas uz jūsu pleciem. Pavisam nesen, pirms jūs ienācāt iemiesojumā, ļoti daudzi no jums tika pamatīgi sagatavoti un saņēma apmācību ēteriskajos mājokļos. Tika atlasītas labākās dvēseles iemiesojumam šajā sarežģītajā laikā.[1]

Paturot prātā, ka paši esam izvēlējušies piedzimt konkrēti tiem vecākiem, tajā pilsētā un ģimenē, saprotam, ka tikai šeit varam apgūt visas savas mācību stundas uz zemes, lai vēlāk atgrieztos „mājās” jau gudrāki un zinošāki, vai tieši pretēji – slinkāki, neko neiemācījušies un degradējušies. Tā ir tikai mūsu izvēle un mūsu brīvā griba.

Ir vajadzīgas daudzu eņģeļu pūles, kas ir aicināti izdziedināt dvēseles starp iemiesojumiem, lai sagatavotu tādu dvēseli un tā atkal būtu spējīga iemiesoties uz zemes. Ja jūs cits pret citu izturētos kaut vai ar tūkstošo daļu tās mīlestības un rūpju, ko jūsu dvēsele laikā starp iemiesojumiem saņem ēteriskajās Gaismas oktāvās, tad pasaule ļoti īsā laikā pārmainītos līdz nepazīšanai.[2]

Mēs ikdienā bieži vien strīdamies, piktojamies un dusmojamies par patiesi nebūtiskām lietām, kas „nepiepilda mūsu vēlmes, baudas un ilgas”, bet piemirstam, ka esam ŠEIT UZ ZEMES, lai mācītos, priecātos un augtu gan fiziski, gan garīgi. Atbildība mums ir daudz lielāka, nekā iedomājamies, jo dzīvojam šodien! Jāmācās novērtēt to un vairāk mīlēt… neprasot neko pretī!

Mainiet savu attieksmi pret jums apkārt esošajiem cilvēkiem. Tas, kas no jums tiek prasīts, ir, lai mainītos jūsu attieksme pret cilvēkiem jūsu apkārtnē. Dažkārt pietiek ar vienu laipnu skatienu vai pateikt labu vārdu, lai dvēsele no jauna iegūtu cerību un pārliecību par rītdienu un dzīves jēgu.[3]

Situācijās, kad gribās kādu kritizēt vai aprunāt, sev jautāju, vai man tiešām vajag tērēt savu Dievišķo enerģiju šim notikumam un tajā iesaistīties? Es mācos pateikt NĒ, jo tas ir cita cilvēka „stāsts un viņa vajadzība pēc šī mirkļa”, viņa mācību stunda un viņa brīvā griba. Es ar savu brīvo gribu mācos neiesaistīties, jo es saprotu un izprotu, ka tas ir „viņa stāsts un viņa situācija”, ne manējā. Ja es iesaistos, tātad tērēju savu Dievišķo enerģiju, tad iespējams, ka viņa situācija nāk man kā skolotājs, lai arī mani vestu pie prāta un ļautu ieraudzītu savas sliktās īpašības, neapgūtās mācības. Tāpēc, mācos novērtēt situāciju ar sirdi – vēlos, vai nevēlos iesaistīties. Un tikai no godīgas atbildes var sākties sevis iepazīšana.

Ļoti daudzas gaišas dvēseles pirms iemiesojuma pieņemšanas uzņemas tik lielas karmiskas saistības un uzņemas tādas lielas nepilnības, ka nav spējīgas tajos apstākļos, kādi tagad pastāv uz Zemes, pārvarēt šīs nepilnības un pārstrādāt sev uzņemto karmu. Tāpēc nekad neatļaujieties tiesāt. Atcerieties, ka izjūtot nosodījumu, jūs pazemināt savas vibrācijas un vairs neesat spējīgi izdarīt pareizu izvēli un dot novērtējumu. Stāviet pāri spriedumiem un tenkām, neļaujiet šīm negatīvajām enerģijām pārņemt jūs. [4]

Esmu pateicīga Dievam, kas man ir ļāvis iepazīt PIEDOŠANAS MĀCĪBU, kas ļauj vieglāk elpot, redzēt tālāk, sajust dziļāk un celties augšup! Piedodiet visiem, lai cik netaisnīgs jums neliktos viss, ko cilvēki jums nodara. Piedošana ir bezgalīga, un pazemībai un līdzcietībai nav robežu.

Parādiet Dievišķās īpašības savā dzīvē. Nevienas no Dievišķajām īpašībām nevar būt par daudz. Jūsu pasaulei tik ļoti vajadzīgas Dievišķās vibrācijas un Dievišķās īpašības, ka jūs varat visu dienu izliet savu Pilnību, Labumu, Mīlestību, un pasaule būs jums pateicīga.

Bet tas nenozīmē, ka pateicība katrā ziņā izpaudīsies fiziskajā plānā. Tieši pretēji, jūs varat sastapt pilnīgu neizpratni un pat naidīgumu. Tāpēc, ka jebkura Dievišķu vibrāciju un Dievišķu īpašību izpausmēm, kas cenšas noslāpēt augstās vibrācijas un novilcināt to brīdi, kad uz Zemes jau vairs nebūs nepilnības. [5]

Kad sāku iet šo garīgo ceļu, jutu, ka ar darba kolēģiem un draugiem par šīm lietām runāt nevar, jo jutu nosodījumu un nesapratni. Tagad mācos atbildēt, ja prasa, bet vairs „neuzbāzties” ar savām atklāsmēm, gudrībām. Ar prātu jau sapratu, ka sadzirdēs mani tikai „atvērti ļaudis, atvērtas dvēseles”, bet kā gan tās var būt tādas, ja es pati „uzbāžos”? Tad vārdi ir izkūpējuši, bet esmu tērējusi savu Dievišķo enerģiju. Vēl grūtāk ir partnerattiecībās, jo vēlos arī tur dalīties ar savām atklāsmēm. Paldies saku ļaudīm, kas saka man „taisnus vārdus” par mani un tieši, jo es tiešām gribu saprast un mācīties. Šajā ziņā esmu pašā ceļa sākumā, bet nekas… es mācīšos arī partnerattiecībās atbildēt, kad jautā, nevis runāt monologā. Gan jau Dievs zina, kur man šo iegūto atklāsmes un dalīšanos vēlmi „tērēt” daudz lietderīgāk! Es paļaujos! Lai notiek Tavs prāts!

No jums tiek prasīts parādīt Dievišķās īpašības, neņemot vērā nekādu reakciju no pretējo spēku puses. Nekādā gadījumā neļaujieties provokācijām no šo spēju puses. Jūs varat daudz ko sasniegt, bet jums jābūt ļoti nelokāmiem un vīrišķīgiem. Te arī ir pašreizējā momenta sarežģītība, un te arī ir tā palīdzība, ko mēs gribam no jums saņemt.

Pašlaik raksturīgi ir tas, ka katra cilvēka dzīvē būs brīži, kad viņš skaidri redzēs, kādi spēki darbojas caur viņu un ap viņu. Jūs apzināti izdarīsiet izvēli sevī, kādu spēku labā jūs darbosieties un kurp virzīsit savu enerģiju. Lai jūs nemulsina pārejošās kļūdas. Nenosodiet sevi par tām. Izdarījāt kļūdu, apzinājāties to, pieņēmāt lēmumu vairs šo kļūdu neatkārtot un ejiet tālāk. [6]

Kad es biju noraizējusies un sabēdājusies par pagātnes lietām, savām piedzimšanas sajūtām un „stāstu pirms manis”, es garīgās prakses laikā izjutu virs sevis ļoti lielu palīdzību, atbalstu, drošību, uzmundrinājumu un miera sajūtu. Visi tēli, kas man parādījās ļoti smējās, ķiķināja un centās mani uzjautrināt, līdz atskārtu, ka tās lietas, par kurām satraucos, patiesībā ir „tik maziņas un nenozīmīgas”. Sajūta, kas stāv „aiz Tevis un virs Tevis” ir daudz nozīmīgāka, nekā viss pārējais. Sāk likties, ka dzīve patiesībā ir ļoti vienkārša, ja vien mēs paši to nesarežģītu, lai apgūtu savas mācības, saprastu kļūdas un augtu garīgi!

Vispareizākais būs dzīvot pašreizējā brīdī, un šajā brīdī jūs vienmēr priecīgi sagaidāt visas dzīves grūtības un neveiksmes un vienmēr saglabājat pārliecību par saviem spēkiem, par to, ka jūs visu pārvarēsiet un iziesiet kā uzvarētājs no jebkuras situācijas.

Atcerieties, ka vislielākā uzvara ir tā, ko jūs gūstat pār savu paša nereālo daļu, bet viss pārējais ir tikai ilūzija, kas neprasa jūsu uzmanību. Kad jūs pārstājat barot ilūziju ar savu uzmanību, tā pārstāj eksistēt.[7]

Autore: Arta Skudra

Izmantotā literatūra:

Atbildības rozārijs – www.sirius-riga.lv