Dvēseliski iztukšots cilvēks meklē mīlestību. Gluži vai par goda jautājumu kļūst arvien lielāks seksuālo kontaktu skaits, tikai diemžēl proporcionāli pieaug dvēseliskais tukšums. Hiperseksualitāte ir dvēseliska tukšuma pazīme. No vienas puses, cilvēks maina partnerus, lai beidzot atrastu mīlestību, bet no otras puses, cilvēks kļūst arvien nelaimīgāks. Bieža seksuālo partneru maiņa, ko dēvē par laimes meklējumiem, arī ir seksuālās neapmierinātības izpausme, t.i., neapmierinātība.
Bieži tiek uzdots jautājums – kas tad ir mīlestība? Daudz dzejnieku un zinātnieku ir mēģinājuši atbildēt uz šo jautājumu. Es piekrītu viedoklim, ka mīlestība ir brīvība, nevis īpašums. Es ilgus gadus nevarēju saprast, kā mīlestība var būt brīvība, bet tad atcerējos Pēru Gintu un Solveigu, un sapratu, ka Solveiga Pēru Gintu sagaidīja no viņa trakulīgajiem pasaules ceļojumiem nevis tāpēc, ka bija uzticīga, bet tāpēc, ka viņa patiešām Pēru mīlēja, dodot viņam pilnīgu brīvību.
Apgalvojums – mīlestība ir svētība, nevis izkalpošanās – nozīmē to, ka sieviete, kas mīl, tāpēc nekļūst par vīrieša verdzeni. Viņa to mīl, neaizmirstot cienīt pati sevi.
Apgalvojums – mīlestība ir klusēšana – nozīmē to, ka cilvēki, kas mīl, skaļi to nesaka. Pietiek klusējot ieskatīties partnerim acīs, kad tu izjūti, ka otrs tevi mīl.
Mīlestība ir enerģija. Tā ir visspēcīgākā no visām enerģijām Visumā. Jūs iepazīsiet mīlestības enerģiju, ja, piemēram, veltīsiet ik rītu dažas minūtes atvadu apskāvienam. Uz brīdi klusējot piekļaujieties viens otram, sajūtiet viens otra ķermeni, un jūs jutīsiet, cik jums ir labi, jo starp jums plūdīs mīlestības enerģija. Klusējot palūkojieties viens otram acīs, un jūs tajās ieraudzīsiet dziļi paslēptu maigumu, un jums kļūs vēl labāk. Darbs raiti ritēs, bet vakarā jūs steigsieties uz mājām, jo mājās gaida mīlestība.
Ja nav baiļu – mani nemīl, tad nav arī baiļu – manu mīlestību nepieņem. Mīlestības izjūta rodas, tikai atrodoties otra cilvēka apskāvienos, t.i., vienam otra biolaukā. Cilvēks, kuru nebloķē bailes – mani nemīl, – sāk saredzēt dzīves būtību. Viņš saskata labo un slikto to patiesajās sakarībās. Dzīve kļūst saprotama un dāvā dvēseles mieru. Šāda cilvēka dzīvē ienāk MĪLESTĪBA.
Mīlestība ir skaistākais, ko Dievs ir devis, tāpēc tā ir jāsargā kā liels dārgums.
Jo vairāk mīlam, jo mīlestības ap mums kļūst vairāk. Ja mēs no sirds dodam savu mīlestību, tad pat tajā gadījumā, ja mēs to nesaņemam no cilvēka, kuram mēs dodam savu mīlestību, mēs to saņemam no citiem. Ja mēs mīlestību dodam ar savtīgām domām – ka man arī pienākas mīlestība, – tad mēs to nesaņemam ne no tā cilvēka, kuram esam dāvājuši savu mīlestību, ne arī no citiem cilvēkiem.
Jo vairāk mīlestības atdod, jo vairāk tās ir tevī pašā. It kā tu mīlestību atdod, bet sajūti, ka tā tevī pieaug arvien vairāk un vairāk. To var apliecināt visi cilvēki, kas patiesi ir mīlējuši.
Jo vairāk mīlestības gribi saņemt, jo mazāk tās paliek. Tie cilvēki, kas gaida, lai viņus mīlētu, mīlestību nesaņem vai saņem to minimāli, un arī paši nespēj to dot.
Dažkārt dzīvē gadās, ka tu mīli, bet partneris mīl citu. Ja patiesa mīlestība negūst pretmīlestību, tā mūsu Dvēselei piešķir vēl lielāku cildenumu – mēs kļūstam spējīgi novēlēt mīļotajam/ai laimi ar citu, ar to, kuru mīl viņš/a.
sending...
