Attiecību pamats 02.04.2019

Attiecību pamatā ir cilvēciskās īpašības, kas cilvēkus vieno vai šķir. Stipras draudzības pamatu veido savstarpēja cieņa, laipnība, sirsnība, tolerance, cilvēcība, labsirdība, augstsirdība, cēlsirdība, laipnība, sirsnība un spēja bez nosacījumiem mīlēt.

Jaunā paaudze neizprot šīs īpašības, tāpēc skolotājiem ir īpaši jāpievērš uzmanība cilvēciskajām īpašībām, kuras attīsta cieņpilnas un draudzīgas attiecības. Cilvēciskās īpašības neizprot arī pieaugušie, jo viņu izglītošanas procesā tām netika pievērsta īpaša nozīme, tāpēc esam nonākuši tur kur esam, tāpēc nākas sastapties ar absurdām situācijām un sabiedrības negatīvismu, ņirgāšanos, nihilismu, pazemošanu u.tml.

Atkārtosim ābeci par pozitīvajām īpašībām, kuras nepieciešams ikvienam attīstīt un padomāsim kā tās nodot jaunajai paaudzei.

Cieņa ir spēja pietiekami augstu vērtēt gan cita cilvēka paveikto, gan viņu pašu – tādu, kāds viņš ir, ar visiem viņa sasniegumiem un trūkumiem. Tas nozīmē arī cita cilvēka devuma augstu novērtēšanu; viņa ievērošanu, smalkjūtību pret cita cilvēka iespējamām īpatnībām; citu cilvēku tiesību atzīšanu uz atšķirīgu viedokli vai uzskatiem; neuzmākšanos; klausīšanos bez aizspriedumiem;  gatavību izprast otra viedokli un vajadzības; iecietību pret vājāko un atšķirīgo.

Cieņpilna attieksme vajadzīga ne tikai pret citiem cilvēkiem, bet arī pašam pret sevi. Ja cilvēks nespēj cienīt pats sevi, tad diezin vai to izdosies sagaidīt no citiem. Cilvēkam ir jādzīvo tā, lai viņš spētu sevi cienīt, – saskaņā ar sirdsapziņu, maksimāli izpaužot visas savas labās īpašības un nemitīgi cenšoties sliktās pārveidot labajās. Tas ir nepārtraukts darbs ar sevi, bet tikai tas var paaugstināt apziņu un sniegt apmierinājuma izjūtu pašam ar sevi.

Ir pilnīgi dabiski, ka kāds cilvēks var arī  nepatikt, jo ne visi cilvēki ir savstarpēji saderīgi, taču cilvēks, kam piemīt spēja cienīt citus, nesāks izturēties slikti pret to, kas viņam nepatīk, bet mēģinās saprast, kāpēc pret šo cilvēku radusies nepatika. Lai kāda būtu cilvēka izturēšanās, tas, kurš ciena citus un sevi, vienmēr izturēsies ar cieņu arī pret to, kas viņam nepatīk, respektējot viņa viedokli, uzvedību un rīcību. Piemēram, ja skolēns izturas necienīgi pret skolotāju, tad skolotājs pret šo skolēnu izturas ar lielu cieņu, parādot skolēnam cieņpilnas attieksmes paraugu.

Laipnība un sirsnība ir visu apkārtesošo cilvēku ievērošana un to vajadzību apzināšanās. Vērtību saskatīšana ikvienā sastaptajā cilvēkā, atsaucīgi, pieklājīgi un sirsnīgi izturoties pret visiem. Pavērojiet skolā, kā skolēni izturas cits pret citu? Kā skolēni izturas pret pieaugušajiem, piemēram, skolas apkopēju? Laipnību, tieši tāpat kā visas citas pozitīvās īpašības, var iemācīt tikai ar paraugu. Ja skolēni redzēs, ka skolotāji izrāda laipnu uzmanību skolas apkopējai, tad arī viņi vēlēsies ņemt vērā un atkārtot redzēto labo paraugu.

Tolerance ir īpašība, kas izpaužas, kad cilvēks iecietīgi pieļauj, ka citiem cilvēkiem var būt savs, atšķirīgs viedoklis, ko viņiem ir tiesības apliecināt. Skolēniem jāmāca pieņemt, ka citiem drīkst būt atšķirīgs viedoklis. Katram ir tiesības palikt savos uzskatos un ar savu viedokli, neuzspiežot to citiem.

Cilvēcība ir cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem, citu cilvēku sapratne un nenosodīšana. Palīdzības sniegšana, izprotot cilvēka vajadzības vai problēmas. Attieksmē pret citiem cilvēkiem tā izpaužas kā atsaucība, sirsnība, cieņa, labsirdība, līdzjūtība.

Izglītības iestādē cilvēcība starp skolēniem izpaužas attieksmē citam pret citu. Bieži skolā nākas saskarties ar emocionālu un pat fizisku vardarbību, kas izpaužas, piemēram, ņirgājoties par citu skolēnu vai fiziski ietekmējot citu skolēnu. Skolēnu vardarbības izpausmes formas dažkārt ir pārāk necilvēcīgas, un tas liecina, ka skolēniem jēdziens par cilvēcību ir svešs. Konfliktsituācijas ir bijušas un būs, nepatika dažādu cilvēku starpā arī vienmēr ir bijusi un būs, tomēr savas attieksmes izpaušana pret to, kas nepatīk, skolēnu starpā kļūst arvien nežēlīgāka. Tāpēc svarīgi skolēniem ir mācīt izprast otru, nenosodīt un izturēties ar cieņu un cilvēcību pret visiem.

Labsirdība, augstsirdība, cēlsirdība, laipnība un sirsnība ir cita citai tik tuvas pozitīvās īpašības, ka starp tām nav iespējams kādas robežas novilkt. Tāpēc aplūkosim tās pēc kārtas, īpaši nešķirojot, jo katra no tām nozīmē vērtību saskatīšanu ikvienā satiktajā cilvēkā, visu apkārtējo cilvēku ievērošanu un viņu  vajadzību apzināšanos, laipni, atsaucīgi, pieklājīgi un sirsnīgi izturoties pret katru.

Labsirdība ir spēja pret visiem izturēties ar labvēlību – visiem vēlēt tikai labu, sirsnīgā laipnībā uzmundrinot katru sastapto cilvēku. Labsirdīgs cilvēks nenosodīs citu cilvēku kļūdas, bet mēģinās saskatīt pozitīvo, piedot citiem viņu kļūdas un katrā situācijā mēģinās sniegt atbalstu un palīdzību.

Pašaizliedzīga, nesavtīga un cēlsirdīga atteikšanās no sava labuma citu cilvēku labā ir cēlsirdības un augstsirdības pazīme. Skolā cēlsirdību un augstsirdību mācīt var tikai skolotājs ar savu labo paraugu, un tas nozīmē spēju pieņemt skolēnus tādus, kādi viņi ir, saskatot viņos pozitīvo, un ar mīlestību sniegt palīdzību kļūdu labošanā un novēršanā. Ja skolotājs mīl skolēnu, tad viņš spēj izprast skolēna kļūdaino rīcību un arī saprast, kā skolēnam labāk palīdzēt, lai skolēns vairs neatkārtotu šo kļūdu.

Būt labam – spēja mīlēt. Mēs bieži, gribēdami kādu raksturot pozitīvi, lietojam apzīmējumu – “labs cilvēks”, ar to domādami, ka cilvēks ir, pirmkārt, labsirdīgs, godīgs, patiess, taisnīgs, spēj mīlēt un cienīt citus un ciena arī sevi. Mēs varam daudz runāt un analizēt visas mums zināmās vārdos nosauktās pozitīvās īpašības, taču sāksim ar galveno no tām – spēju mīlēt. Mīlestība ir vissvarīgākais, kas cilvēkam vajadzīgs laimīgai, veiksmīgai dzīvei. Turklāt nav tik svarīgi, vai citi mīl viņu vai ne. Svarīga ir spēja mīlēt ne tikai kādu atsevišķu cilvēku, bet visus cilvēkus un arī visu dzīvo radību: augus, dzīvniekus, dabu kopumā un mūsu dzimto planētu Zemi. Tas ir galvenais, kas mums jāapgūst un jāpraktizē katru dienu. Jo cilvēks, kas  mīl citus, pats jūtas laimīgs un apmierināts ar visu. Iedomāsimies, ja būtu ļoti daudz tādu cilvēku, kas spētu mīlēt visus citus, tad taču uz zemes valdītu miers, karu nebūtu, cilvēki un tautas dzīvotu saticīgi un brālīgi, palīdzēdami cits citam.

Autore: Elvita Rudzāte