Attīstība caur slimībām 10.06.2023

Tradicionāli cilvēki domā, ka attīstība notiek, ja cilvēks apgūst kaut ko jaunu. Tā tas patiešām ir, bet ļoti daudzi cilvēki nav aizdomājušies, ka cilvēka veselība atspoguļo cilvēka garīgo izaugsmi. Slimība ir skolotājs, kas nāk pie cilvēka, lai cilvēks apgūtu kādu dzīves gudrību jeb dzīves mācību. Dzīves mācību apgūšanu sauc par garīgo izaugsmi. Tiklīdz cilvēks ir apguvis skolotāja (slimības) doto mācību, tā skolotājs (slimība) aiziet. Tomēr ne vienmēr notiek izveseļošanās no slimības. Kāpēc?

No Dzīvās Ētikas Mācības esmu uzzinājusi, ka slimības iedalās trīs grupas: 1) svētās slimības, 2) karmiskās slimības, 3) ugunīgās slimības.

Svētās slimības nepakļaujas ārstēšanai, ļoti bieži tās ārstiem ir neizprotamas, jo tās var parādīties un pazust. Tomēr jāņem vērā, ka ar svētajām slimībām slimo tikai ļoti augsti attīstīti gari, kas labprātīgi ir izvēlējušies slimot, lai dzēstu daļu no cilvēces radītās negatīvās enerģijas. Piemēram, Svētajam Tēvam Pio bija svētā slimība, kuru neviens ārsts nespēja izskaidrot. Viņš ļoti cieta, pierādījumi ir fiksēti fotogrāfijās, bet neviens nespēja Viņam palīdzēt. Kad viņa fiziskais ķermenis nomira, visi pierādījumi par slimību no fiziskā ķermeņa pazuda. Neskatoties uz to, ka Tēvs Pio cieta milzīgas fiziskas un emocionālas ciešanas, Viņš saglabāja ticību Dievam un Kalpoja Tam, neskatoties uz savām veselības problēmām. Tēvam Pio bija spēja ieskatīties cilvēku dvēselēs, viņš katram slimniekam pateica viņa slimības cēloni – ko tas dzīvē ir darījis nepareizi, kāpēc piemeklējusi viņu nelaime.

500 gadus atpakaļ dzīvoja Svētā Terēze no Avilas, kurai pirms viņa sāka Kalpot Dievam piemita neizskaidrojama slimība, viņa cieta no milzīgām sāpēm (pēc apraksta kaut kas līdzīgs “bērnu triekai”). Tā laika ārsti nespēja viņai palīdzēt, bet viņa izveseļojās pati ar lūgšanām. Dievs viņai bija paredzējis lielus uzdevumus, un smagā slimība bija pārbaudījums Terēzei kā viņa ar ticību spēs pārvarēt grūtības. Viņa tās godam izturēja un tāpēc Dievs viņai noņēma mistisko slimību un uzticēja ļoti grūtu uzdevumu – izveidot baskāju karmelīšu klosterus. Baskāju karmels atšķiras no nereformētā karmela ar to, ka māsām personīgi nepieder nekas, īpašu vietu ieņem klusā lūgšana, ir stingri noteikta nošķirtība no pasaules, māsas gūst iztikas līdzekļus, strādājot roku darbu. Savas dzīves laikā Terēze nodibināja 17 baskāju karmelīšu klosterus, kā arī palīdzēja svētajam Jānim no Krusta 1568. gadā dibināt pirmo reformēto karmela klosteri brāļiem.

Es zinu kādas pūles man ir jāiegulda, lai attīstītu man uzticētos projektus un pildītu Dieva dotos uzdevumus, bet man uzticētie uzdevumi ir sīkums salīdzinājumā ar to, ko paveica Svētā Terēze no Avilas. Tas ir pierādījums ticības spēkam, ka cilvēks spēj izdarīt ļoti daudz arī bez naudas, tikai ar milzīgu ticību un paļāvību uz Dievu. Tieši tāpēc viņai pirms svarīgā uzdevuma pildīšanas bija reta un smaga slimība, kuru viņa pieņēma ar pazemību.

Karmiskās slimības ir slimības, kuras medicīniski nav ārstējamas, medicīniski tās sauc par iedzimtām vai ģenētiskām slimībām. Piemēram, cukura diabēts bērnam ir karmiska slimība, konkrēti tā ir saistīta ar ģimenes karmu, kur vairākās paaudzēs vecāki ir dzīvojuši kopā bez mīlestības, tikai aiz pienākuma, mīlestību aprokot darbā. Visi iedzimtie kustību traucējumi un citi veselības traucējumi, par kuriem piešķir invaliditāti, arī ir karmiskas slimības. Karmiskās slimības ļoti grūti pakļaujas ārstēšanai, tomēr arī no šīm slimībām ir iespējams izveseļoties, ja cilvēks ir izpratis, izpircis savu karmu un kļuvis uzticīgs Dievam. Tomēr, ja slims ir bērns, tad karma jāizpērk ir arī bērna vecākiem. Tāpēc es iesaku visiem slimniekiem un to vecākiem atgriezties ticībā pie Dieva, jo tikai Viņš lemj par izveseļošanos.

Man bija pieredze sniegt garīgu palīdzību divām slimnieku grupām paralēli: vienā grupā nāca slimnieki ar cukura diabētu un otrā grupā nāca slimnieki ar onkoloģisku saslimšanu. Onkoloģiskajiem slimniekiem bija ļoti labi atveseļošanās rezultāti, bet cukura diabēta slimniekiem progress nebija tik labs kā gaidīju. Nevar teikt, ka progresa nebija, tomēr līdz atveseļošanās bija tālu. Es lauzīju galvu, kāpēc tik atšķirīgi rezultāti, jo abām grupām mācīju izprast neapgūtās mācības, lūgt palīdzību Dievam, atbrīvot stresus un veikt garīgo darbu ar sevi, tomēr rezultāti bija atšķirīgi. Tikai vēlāk no Dzīvās Ētikas Mācības es uzzināju, ka cukura diabēts ir karmiska slimība, kuru nevar atbrīvot kamēr Dievs nav devis atļauju. Man ir zināmi divi gadījumi, kur no smaga cukura diabēta izveseļojās divi slimnieki, bet tagad es saprotu, ka viņi bija dzēsuši savu karmu, tāpēc arī piedzīvoja brīnumu jeb Dieva dotu žēlastību.

Ugunīgās slimības ir visas slimības, kuras medicīniski var izārstēt. Ugunīgās slimības rodas no nepareizas attieksmes pret dzīvi, nepareizas domāšanas, Dievišķo likumu pārkāpšanas, no dažāda veida stresiem. Ja cilvēks izprot savas neapgūtās mācības, atbrīvo no sevis savus stresus, izprotot to sniegto mācību un sāk dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem jeb pēc Sirdsapziņas, tad viņš izveseļojas. Arī ugunīgo slimību gadījumā atveseļošanās ir atkarīga no Dieva, jo tikai Viņš redz, kas patiesībā notiek slimnieka sirdī un domās.

Mūsdienās ir sastopamas slimības, kuras ārstiem ir nepazīstamas, jo agrāk tādas nav bijušas. Tās sauc par retām slimībām. Pēc Lielo Skolotāju dotās mācības par slimībām, retās slimības var būt gan svētās slimības, gan karmiskās slimības, gan ugunīgās slimības. Tomēr visu reto slimību gadījumos Dievs vēlas, lai cilvēks sāktu mācīties domāt, atgrieztos ticībā pie Dieva, bet galvenais, strādājot ar sevi, augtu garā. Tas vai cilvēks spēs vai nespēs izveseļoties no retās slimības visvairāk ir atkarīgs no cilvēka paša un mazāk no medicīniskās aprūpes. Ja cilvēks sāks izzināt dzīvi un sevi, apgūs Dieva doto Mācību, tad viņam parādās iespēja izveseļoties, tomēr par rezultātu visos gadījumos lemj Dievs.

Kāpēc mūsdienās attīstās retās slimības? Tāpēc, ka medicīna attīstās un ārstē slimības, dodot iespēju cilvēkiem slinkot. Cilvēki paļaujas tikai uz medicīnas sasniegumiem un atsakās no savas atbildības. Cilvēki garīgi neattīstās, ir novērsušies no Dieva un degradējas. Smaga vai reta slimība ir pēdējais salmiņš, kas cilvēkam tiek pasniegts, lai vestu viņu pie prāta, bet nav daudz slimnieku, kas saprot, ka tikai viņš pats var sev palīdzēt, mainot savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi. Pārsvarā cilvēki cer, ka ārsti problēmu atrisinās viņu vietā. Kamēr cilvēki neiemācīsies domāt un necels savu apziņas līmeni, retās slimības turpinās attīstīties. Medicīna nekad neapsteigs Dievu, tāpēc nekad nebūs tā, ka medicīna atrisinās cilvēku veselības problēmas.

Retās slimības bieži piemeklē bērnus. Ja mazs bērns ir slims ar retu slimību, tas nozīmē, ka bērna vecākiem ir jāmācās nenoniecināt citus cilvēkus, katru cilvēku uztverot kā unikālu būtni. Ja reta slimība piemeklē pusaudzi, jaunieti vai pieaugušu cilvēku, tad slimniekam ir jāizprot savas neapgūtās mācības, skatoties uz ģimenes neapgūtajām mācībām, jo trešā paaudze cieš no vecāku un vecvecāku pieļautajām kļūdām.

Mūsdienās jau ir pieejama informācija par ķermeņa filosofiju jeb ir pieejams slimību skaidrojums garīgajā skatījumā. Diemžēl ļoti maz ārstu ir sākuši studēt ķermeņa filosofiju, jo tradicionālā medicīna šajā jautājumā ir maz paveikusi, bet par laimi arī tradicionālā medicīna ir sākusi pētīt slimību somatiku.

Katrai ķermeņa daļai ir simboliskā nozīme. Dievs cilvēka ķermeni ir radījis kā perfektu sistēmu. Slimības ir cilvēku fiziskās ciešanas, kad enerģijas negativitāte ir pārsniegusi kritisko robežu, un organisms kā vienots veselums vairs neatrodas līdzsvarā. Slimība rodas, ja Dvēseles sāpes, no kurām mācība nav gūta, pāraug fiziskajās sāpēs. Ar sāpēm mūsu ķermenis pievērš uzmanību situācijai, ko vajadzētu labot. Ikvienas slimības sākotnējais cēlonis ir stress, kas ir negatīva doma. Stresa pakāpe nosaka slimības raksturu. Jo lielāks stress, jo smagāka slimība.

Lai mēs izprastu slimību cēloņus, mums ir jāizprot ķermeņa filosofija. Cilvēka ķermenis pasaka priekšā, ko cilvēks domā vai dara nepareizi.

Medicīnā pašlaik neizmanto ļoti svarīgu ārstēšanās veidu, kas ir visaugstākais no visiem ārstēšanās veidiem – ārstēšanu ar domu spēku.

Pārmainīt savu domāšanas veidu cilvēks var tikai pats. Izņēmums ir pavisam mazi bērni, kuri vēl patstāvīgi nedomā. Viņu domu pasauli veido māte. Dziedināšanu ar domu spēku var salīdzināt ar kalnu, ko graudu pa graudiņam var pārnest uz citu vietu. Kas spēj radīt mērķtiecīgu savu smilšu graudiņu transportēšanas sistēmu, tas viegli tiek galā ar šo darbu. Tas nozīmē, ka viņš prot samazināt savas slimības apjomus. Domu pasaules pārmainīšanu dēvē par sevis mainīšanu. Tās ir vislielākās un visgrūtākās pārmaiņas. Ārstēšanas ar domām pamatā ir negatīvo emociju atbrīvošana. Ārstēšana ar domām iedarbojas, ja cilvēks savas negatīvās domas apzinās, t.i., atzīst savas kļūdas. Tad automātiski notiek atbrīvošanās no negatīvo domu enerģijas.

Kā palīdzēt sev ar domu spēku?

1. Jāatbrīvo no sevis pagātnes pārdzīvojumi.

Pagātnes pārdzīvojumus var atbrīvot ar piedošanu, bet lai cilvēks atvērtos piedošanai, viņam ir jāizprot neapgūtās mācības, kuras neapzināti cilvēkam tika sniegtas caur negatīvo notikumu. Savukārt, lai izprastu neapgūtas mācības, ir jāizzina Dievišķie likumi. Piedošanas procesu var veikt dažādos veidos:

• rakstot vēstules pāridarītājiem un tās sadedzinot (nevienam vēstules nav jāredz, arī pat tam, kam tās rakstītas);
• baznīcā vai mājās aizdedzot svecīti katram pāridarītājam, ļaujot, lai svecīte ar uguns liesmiņu sadedzina un transformē pārdzīvojumu pozitīvā enerģijā;
• domās piedodot pāridarītājam un iztēlojoties kā notiek izlīgums starp tevi un pāridarītāju utt.

2. Ar vizualizācijas palīdzību jāatbrīvo no sevis slimība un stresi, domās iztēlojoties kā slimība vai stress no tevis aiziet projām. Tikai pirms atbrīvojat savu slimību vai stresu, izsakiet tai pateicību par doto iespēju mācīties un kļūt dzīves gudrākam.

3. Ar lūgšanu, rozāriju un Svēto grāmatu lasīšanas palīdzību jātransformē negatīvā enerģija pozitīvajā enerģijā. Nav svarīgi vai esat kristietis, vai musulmanis vai dievturis vai lūdzies saviem vārdiem, Dievs visas lūgšanas uzklausa. Augstākie spēki steidzas palīgos līdz ko jūs Viņiem to lūdzat.

4. Ar dziedāšanas palīdzību. Tu vari dziedāt ikvienu dziesmu, kas tavu sirdi silda ar mīlestību, piemēram, latviešu tautas dziesmas un citas tautā iemīļotas dziesmas, kā arī garīgās dziesmas. Vislabāk Dievs tevi sadzirdēs, ja dziedāsi lūgšanas, piemēram, mūsu himna ir ļoti spēcīga dziesma vai latviešu tautas dziesma “Pie Dieviņa gari galdi”.

Ļoti svarīgs ir darbs ar sevi – negatīvo īpašību, to sniegto neapgūto mācību izpratne un transformēšana pozitīvās īpašībās. Lai varētu paveikt šo darbu, ir jāapgūst Lielo Skolotāju dotā Mācība jeb Dievišķā zinātne, jo daudzi domā, ka veselības uzlabošanai pietiek ar prāta nomierināšanu jeb meditāciju. Prāta nomierināšana noteikti palīdz, bet tas nav pietiekami, jo pats svarīgākais ir garīgā izaugsme.

Ķermenis ir tavs labākais un uzticamākais draugs, jo viņš nekad nemelo. Ķermenis caur pašsajūtu signalizē, ko tu domā, runā vai dari nepareizi. Attīstība caur slimību ir notikusi tikai tad, ja slimnieks ir kļuvis dzīves gudrāks jeb paplašinājies viņa apziņas līmenis. Nav būtiski, vai slimnieks izveseļojas vai atstāj fizisko iemiesojumu, jo pats svarīgākais, vai atstājot fizisko iemiesojumu viņš ir kļuvis gudrāks. Ja slimības laikā slimnieks nav neko mācījies, tad Dieva dotā iespēja kļūt gudrākam, palikusi neizmantota.

Lai arī mums ir iespēja nākt vairākkārtīgi iemiesojumos, lai apgūtu to, ko nespējam apgūt no dzīves uz dzīvi, tomēr visām iespējām ir limits. Arī laicīgā dzīvē nevari kārtot eksāmenus bezgalīgi. Šāds ierobežojums ir dots cilvēcei tikai tāpēc, lai cilvēce nesāktu iespēju kārtot atkārtoti dzīves eksāmenus, izmantot ļaunprātīgi. Tāpēc izmanto visas Dieva dotās iespējas, īpaši slimību dotās iespējas augt garā, lai nepiedzīvotu brīdi turpināt evolūciju no zemāka punkta nekā biji šajā iemiesojumā.

Autore: Elvita Rudzāte