Augstākā nevardarbība ir pašuzupurēšanās ideālu vārdā! 11.05.2017
Jautājums: Tatjana Nikolajevna, lūdzu, komentējiet situāciju, kas izveidojusies ap N.Rēriha sabiedrisko muzeju. Ar ko tas draud Krievijai?
T. Mikušina: mēs ļoti šauri raugāmies uz notiekošo. Gan situācija ar filmu “Matilde”, kurā tiek noķengāts svētā krievu cara tēls, gan tas, kas notiek sakarā ar N. Rēriha sabiedrisko muzeju, gan nodoms nojaukt budistu stūpu, gan daudzi citi atsevišķi fakti, kas kopumā netiek analizēti, – tie visi ir vienas ķēdes posmi.
Jau iepriekš es teicu, ka Krievija vairs nepastāvēs. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neaizstāvam savus ideālus, mums nav tam ne potenciāla, ne vēlēšanās. Mūs bendē ar dažādām metodēm: caur plašsaziņas līdzekļiem, ar apstarotājiem, kas uzstādīti katrā pilsētā, un mēs tagad nevaram aizstāvēt savus ideālus. Tauta, kas nespēj aizstāvēt ideālus, ir nolemta iznīcībai, – lūk, kur ir problēma. Mēs nespējam apvienoties un nostāties pret tumsonību. Ja mums būtu tāds garīgais līderis, kāds bija Gandijs, kura vadībā miljoni darītu konkrētas lietas, tad varētu mainīt visu situāciju. Bet mums nav ne līdera, ne to, kas vēlētos iestāties par garīgajiem ideāliem.
Kad tautas gars mirst, tad arī tauta mirst. Mūsu gars ir nomiris, lūk, to es jūtu. Visi Valdoņu mēģinājumi dot Mācību tika veikti tāpēc, lai reanimētu šo garu. Lai tauta iegūtu augstākos ideālus. Bet kas uzklausa Valdoņus? Pat tie, kas lasa vēstījumus, arī viņi nesaprot pat ne vienu procentu no tā, kas tur rakstīts.
Izskatās, ka mūsu acu priekšā Krievija pārstās eksistēt. Jo nepiespiedīsi ļaudis saliedēties, iziet vienotā frontē, aizstāvēt kaut kādus ideālus. Jo tā ir augstākā pašuzupurēšanās, tā ir augstākā nevardarbības principa realizēšana, kad cilvēki ir gatavi upurēt sevi Tēvzemes glābšanas labā, savu garīgo ideālu aizstāvēšanas dēļ. To mēs nekādi nespējam sasniegt. Ja mēs to nesasniegsim, tad – kam gan Dievam vajadzīga Krievija – valsts, kurai Viņam bija noteikti plāni un kura šos plānus nerealizēja? Kāda nozīme Krievijai Dievam ir turpmāk? Vai Dievišķās Būtnes to aizsargās?
Bija Dievam plāni, ka tāda valsts kā Krievija būtu varējusi atgriezties pie garīguma ideāliem. Ne pie tiem, par ko runā pareizticīgā baznīca, bet pie tiem patiesajiem garīguma ideāliem, kas ir vispārcilvēciski, pārnacionāli, globāli visā pasaulē – Dievišķajiem Baušļiem. Ja Krievija būtu varējusi līdz tādam līmenim pacelties, tad, protams, viss būtu mainījies.
Bet ar ko mēs nodarbojamies? Man atsūtīja saiti uz grāmatu, kurā apkopoti raksti, apraksti, vēstules, cilvēku un savienību, arī starptautisku, aicinājumi, kas veltīti Rērihu kultūras mantojuma saglabāšanas tēmai. Šis ir jau septītais (!) sējums.
Tik daudz sējumu uzrakstīti daudzu gadu laikā, bet tas viss vairs nedarbojas. Bet kāpēc nedarbojas? Tāpēc, ka Krievijā faktiski nav valsts varas institūcijas. T.i., izkārtnes ir palikušas, bet aiz šīm izkārtnēm valda kaut kādi mums nezināmi cilvēki. Un viņi dara visu, lai pēc iespējas ātrāk Krievija zaudētu savu būtību. Tikai ļaužu spēja saliedēties, tikai gatavība upurēt sevi ideālu vārdā (tas ir augstākais nevardarbības princips – pašuzupurēšanās), vienīgi tikai tas var glābt valsti. Es neredzu vairāk nekādus citus veidus.
Jautājums: Kā var upurēt sevi, kas ir jāizdara?
T. Mikušina: Filmā “Gandijs” ir fenomenāla aina, kur cilvēku tūkstoši iet pretī lodēm. Viņus nogalina, sakropļo, bet viņi tik iet un iet, taču spēku nelieto. Viņi iet un upurē sevi. Miljoniem ir tā jāiet, miljoniem. Un viss mainīsies. Tāpēc, ka tikai gara spēks var uzveikt visu šo ļaunumu. Tikai tā var šo uzdevumu atrisināt. Bet kur gan ņemt šos miljonus? Viņi visi zviln uz dīvāniem, skatās televīziju, alu iedzer.
Kas notika 29. aprīlī pie Starptautiskā Rērihu centra? Krievijas Nacionālā gvarde atveda trīs ieslodzīto pārvadāšanas automobiļus, lai uz vietas apslāpētu protestus un sasēdinātu cilvēkus šajās automašīnās. Bet sanāca tikai 20 – 25 muzeja darbinieki, kas tur bija stāvējuši pa nakti. Un vairāk neviens cilvēks no tiem, kas lasa Agni Jogu, neatbrauca. Lūk, kas notika. Lūk, te tā ir: nodevība – neviens neatbrauca aizstāvēt Svētumu.
Ja 100 tūkstoši cilvēku atnāktu pie muzeja un nostātos tam apkārt dzīvā aplī, – lūk, tad tas visu būtu mainījis. 25 muzeja darbinieki un 10 Sirius centra dalībnieki, kas atbrauca uz muzeju pēc dažām dienām, situāciju neglābs.
Tie cilvēki, kas sagrābuši varu, rēķinās tikai ar spēku – ja ne ar fizisko spēku, tad ar garīgo. Bet šo garīgo spēku mēs nekādi nevaram parādīt tāpēc, ka spēciņi vāji. Tāpēc Krievijas tauta pārtiks no “Matildēm”, Amerikas un Eiropas surogātiem, GMO produktiem – līdz pilnīgai iznīcībai.
Dievs var aizstāvēt tad, kad Viņš redz Ticības izpausmes. Citādi nekādas aizstāvības nebūs, un Krievija Dievam nenozīmēs absolūti neko. Tāpēc, ka tā neizpildīja savu uzdevumu. Tā ir traģēdija.
Neviens to nezināja. Vēl pirms pieciem gadiem man par to nebija nekādas nojausmas. Tikai tagad ir kļuvis redzams. Gan tie, kas pret “Matildi”, gan tie, kas par Rērihu centru, gan tie, kas vēl par kaut ko labu, kāpēc viņiem neapvienoties kopā? Viņi cīnās katrs ar kādu savu mazu problēmu. Bet cīnīties vajag ar globālu problēmu. Vajag uzveikt šo tumsonību Krievijā. Ne ar spēku, bet ar gara spēku – tās ir dažādas lietas. Ja ir gara spēks, tad fizisko spēku pat nevajag lietot.
Intervēja Jeļena Iļjina
Tulkoja: Lauma Ērgle
sending...
