Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Bailes no materiālām problēmām – ko tās māca? 05.02.2024

Reiz man bija saruna ar pensionāri, kura jau ilgus gadus gāja garīgās attīstības ceļu un ļoti strādāja ar sevi. Viņai ļoti sāpēja abas rokas. Viņa saprata, ka roku sāpes ir saistītas ar viņas dusmām uz esošo situāciju, ka viņai visu laiku diezgan smagi ir jāstrādā, lai varētu sevi uzturēt. Pensija sedz tikai komunālos maksājumus, bet dzīvošanai viņai ir jānopelna ar darbu.

Es viņu mēģināju mierināt, ka viss ir kārtībā, Dievs par viņu parūpēsies, dodot viņai papildus nopelnīšanas iespējas un labu veselību. Kāpēc viņa tā bija sadusmojusies uz esošo situāciju? Viņa atbildēja, ka nejūtoties brīva no materiālām problēmām, ka visu laiku domājot par naudas pelnīšanu, un tas viņu ļoti neapmierina, jo vēloties beidzot vecumdienās, padzīvot mierīgi un brīvi, jo nekad neesot šādu brīvību no materiālām problēmām piedzīvojusi.

Tad es teicu, lai viņa atstāj savas problēmas Dievam un mierīgi ar mīlestību turpina strādāt, bet mans ieteikums viņu pat sadusmoja. Viņa teica, ka negribot vairāk dzīvot bailēs par materiālām problēmām, ka vēlas no tām tikt vaļā, bet laicīgā dzīve viņu no tām neatbrīvo un viņa neredz nekādu iespēju kā no tām atbrīvoties.

Tad es jautāju viņai, vai viņa tic Dievam, ka Tas par viņu parūpēsies? Viņa atbildēja, ka tic Dievam, bet saprot, ka Dievs par viņu nevar parūpēties, ka viņai pašai vien tas būšot jāizdara.

Tajā pašā dienā, kad man notika saruna ar šo pensionāri, ceļot lielu smagumu, pēc ilgiem gadiem atkal sajutu sāpes savas muguras krustu daļā. Ilgus gadus biju atbrīvojusies no muguras sāpēm, bet tās atkal pie manis atgriezās. Kaut arī zināju, ka ceļot pārlieku lielu smagumu, muguras trauma bija dabiska, tomēr es zināju, ka man nebūtu radusies šī trauma, ja muguras krustu daļā nebūtu uzkrājies stress – bailes no materiālām problēmām. Muguras trauma man skaidri norādīja, ka esmu šo stresu nemanot atkal sevī uzkrājusi. Domāju, kāpēc tā ir noticis? Vairāk kā jebkad agrāk ticu un paļaujos uz Dievu, zinu, ka Viņa ziņā ir visi mani materiālie jautājumi, bet ķermenis nekad nemelo, lai kā ar prātu mēs spējam sevi nomierināt un dažkārt pat sevi piemānīt.

Pie sevis nodomāju, ka man ir līdzīga problēma kā pensionārei, ka abas baidāmies no materiāla rakstura problēmām, tikai atšķirība bija tā, ka pensionāre bija sākusi dusmoties par esošo situāciju. Tā kā abas situācijas bija vienā dienā, tad sapratu, ka Dievs man dod zīmi un pieredzi labāk izprast bailes no materiālām problēmām, ko šis stress māca?

Naktī guļot mugura ļoti sāpēja, tāpēc miegs bija nepilnīgs un man bija laiks padomāt. Vispirms sāku domāt, vai man tiešām ir bailes no materiālām problēmām? Sapratu, ka tās vairāk bija bailes piedzīvot materiāla rakstura problēmas, t.i., bailes no nākotnes par kuru mēs neko nezinām un nevaram zināt. Sapratu, ka cilvēkam patīk dzīvot ar apziņu, ka nākotnē viss būs kārtībā, bet, ja tam nav pierādījumu, piemēram, pietiekami uzkrājumi bankas kontā, tad var rasties bailes, ka nākotnē esošā nauda var izbeigties un nebūs iespēja nopelnīt nepieciešamos līdzekļus.

Tad es sev uzdevu jautājumu, kāpēc es līdz galam neuzticu savus materiālos jautājumus Dievam, kāpēc manī ir bailes par potenciālām materiālām problēmām?  Iegrimu pārdomās, bet es taču ticu Dievam un pilnībā paļaujos uz Viņa gribu, bet kāpēc tomēr manī šis stress bija? Tad es atcerējos savu sarunu ar pensionāri un neparasto situāciju, ka tajā brīdī nez no kurienes manu acu priekšā bija uz galda parādījies liels zirneklis. Nekad tik lielu zirnekli nebiju redzējusi, ar tik lielām divām acīm. Man nav bailes no zirnekļiem, ārā bija slikts laiks, un es zirnekli saudzīgi nolieku papīrgrozā. Ik pa laikam paskatījos, ko viņš tur dara, bet viņš nekustējās no vietas. Pēc laika zirnekļa vairs tur nebija. Bija skaidrs, ka zirneklis man nesa ziņu. Zirneklis simbolizē vēlmi būt par kaut ko, ticību sev, bet šoreiz man likās, ka viņa parādīšanās un nekustēšanās no vietas bija saistīta ar citu simbolisko nozīmi, zirnekļa tīkliem, kuros iekrīt mušas. Es sapratu, ka gan es, gan pensionāre, mēs abas bijām mušas, kuras bija iekritušas materiālisma tīklos. Mēs abas nebijām brīvas, tikai katrai šī nebrīve no materiālām problēmām izpaudās savādāk.

Sāku domāt, kā atbrīvoties no bailēm piedzīvot materiālas problēmas, jo Dievs mūs neatbrīvo no laicīgiem pienākumiem – par dzīvošanu ir jāmaksā, kaut kas ir arī jāēd un jāvelk mugurā, kā lai nesatraucas par nākotni, kura ir tik neskaidra. Putni nekad nedomā par savu nākotni, bet Dievs vienmēr tos pabaro. Kā iemācīties būt tik brīvam kā putnam? Atkal atcerējos par zirnekli, kurš teica, ka tikai ar Ticību var izkļūt no bailēm. Ja cilvēkā nav pietiekamas Ticības, tad tās vietā ir bailes.

Tā kā mans analītiskais prāts nedeva man mieru, tad atkal sāku domāt, kas notiktu, ja iestātos sliktākais scenārijs no iespējamiem? Sapratu, ka īstenībā jau nekas īpašs, vienīgi dzīvē notiktu pārmaiņas. Esmu ievērojusi, ja es esmu ērti iekārtojusies un kaut kādus savus uzdevumus nepildu, tad Dievs mani izdzen ārā no komforta zonas, lai es sāktu kustēties ašāk un domāt jaunas idejas. Es sapratu, ka tā arī ir paļāvība uz Dievu – skatīties, kas notiek tavā laicīgajā dzīvē, un kad piemeklē kāda problēma, tad tā ir zīme, ka ir pienācis laiks pārmaiņām, tikai jāsaprot kādām. Svarīgi ir ļauties šīm Dieva dotajām pārmaiņām.

Galvenā atziņa, ko sapratu pēc šī pārbaudījuma bija tā, ka baidoties no materiālām problēmām, mēs liedzam sev pārmaiņu burvību. Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai nepārtraukti notiktu attīstība. Stabilitāte un drošība mūs iemidzina un mēs neļaujamies pārmaiņām.

Kā tad mums vajadzētu uztvert dzīvi? Dzīve ir plūsma, kura nevar nevienu mirkli stāvēt uz vietas. Ja mēs mēģinām kādu brīdi to aizturēt, pakavējoties patīkamajās sajūtās, tad mēs kļūstam kūtri un apstājamies attīstībā. Tāpēc tajos brīžos Dievs mūs ar dažādiem notikumiem izkustina mūs no vietas. Ja mēs nebaidītos no pārmaiņām, bet ļautos dzīves plūsmai, tad mēs arī justos līdzīgi kā putni.

Secinājumi:

  1. Bailes no materiālām problēmām rada bailes pazaudēt to, kas tev ir, aizmirstot, ka patiesībā tev nekas nepieder, jo viss pieder Dievam.
  2. Nebrīves izjūtu no materiālām problēmām rada bailes no pārmaiņām un nevēlēšanās tās piedzīvot.Citiem vārdiem sakot, cilvēks negrib pārmaiņas, jo vēlas justies droši.
  3. Bailes no pārmaiņām rada nepietiekama ticība Dievam, ka Viņš par tevi parūpēsies tavai attīstībai vislabākajā veidā.

Ja tu izpratīsi, ka pārmaiņas vienmēr beidzas ar ieguvumu (bieži ar tādu, ko neesam gaidījuši), tad tev vairs nav par ko baidīties. Tev tikai ir jāatveras labajam, kas tevi gaida un jāizjūt brīvība, ka tev nav par ko satraukties. Dievs ir tev līdzās 24 h diennaktī, Viņš tevi mīl 24 h diennaktī. Kāpēc tad tu baidies? Tāpēc, ka nespēj noticēt, ka visas Dieva dotās pārmaiņas ir uz labu.

Ļausimies pārmaiņām, lai cik grūtas pirmajā acu uzmetienā tās mums šķistu, jo mēs taču zinām, ka viss, kas notiek, notiek tikai uz labu pat, ja mēs to neredzam, un rezultātā mēs būsim tikai ieguvēji!

Atceries, ka Dievs mūs nekad neiedzen stūrī. Vienmēr ir atrodama izeja, bet parasti pat vairākas. Ja esam sastapušies ar grūtībām, tas nozīmē, ka šīs grūtības mums ir nepieciešamas, kuras Dievs, mūs bezgalīgi mīlot, ir izvēlējies. Dievs nekad neizvēlas tādas grūtības, ar kurām tu nevarētu tikt galā. Jo augstāk attīstīts Gars, jo grūtību pakāpe ir lielāka – katram pēc spējām un nepieciešamības.

Materiālo grūtību laikā cilvēks ir spiests būt radošs – domāt, ko varētu darīt, lai nopelnītu trūkstošos naudas resursus, kas veicina cilvēka attīstību. Savukārt labklājības laikā, kad naudas ir pietiekami, cilvēks paliek slinks, jo kāpēc gan censties kaut ko domāt, ja viss ir pietiekami. Materiālā labklājība savā ziņā ir kaitīga cilvēka attīstībai, tāpēc Lielo Skolotāju dotajā Mācībā ir teikts, ka ir tikai viens labais, kas Viņiem nepatīk un tā ir materiālā labklājība.

Tātad, ja tu baidies no materiālām problēmām, tas nozīmē, ka tu nevēlies grūtības pārvarēt pat, ja zini, ka grūtības palīdzēs tavai garīgajai izaugsmei. Tāpēc svarīgi ir atcerēties, kāpēc cilvēki nāk iemiesojumā? Kāda ir galvenā dzīves jēga?

Atbilde – cilvēki nāk iemiesojumā, lai evolucionētu jeb paplašinātu apziņas līmeni, jo ar tādu apziņas līmeni ar kādu tu nomiri iepriekšējā iemiesojuma laikā, ar tādu apziņas līmeni piedzimi šī iemiesojuma laikā. Tev ir dota iespēja šī iemiesojuma laikā kļūt gudrākam, bet gudrāks kļūst tikai tad, kad pārvar grūtības. Tāpēc padomā, vai ir vērts baidīties no materiālām grūtībām, ja tās aptur tavu garīgo attīstību?

Esi atjautīgs un atceries, ka Dievs vienmēr dod iespējas pārvarēt grūtības, vajag tikai domāt, domāt un meklēt risinājumus, tad tu iepazīsi daudz jauna un interesanta un vēlāk pateiksies Dievam par materiālām grūtībām, jo citādi nebūtu atklājis daudz mūžīgo vērtību, kuras neviens tev nevar atņemt, lai kas notiktu laicīgajā dzīvē.

Autore: Elvita Rudzāte