Balsenes slimību cēloņi 16.02.2013

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Balsene  medicīnas skatījumā

Balsene (Latīņu val.: larynx) ir elpošanas un balss orgāns. Atrodas kakla priekšējā daļā 4.—6. kakla skriemeļa līmenī un ir saistīta ar mēles kaulu. Balseni no priekšpuses sedz taisnie kakla muskuļi, fascijas un āda, sānvirsmām pieguļ vairogdziedzeris un kakla asinsvadu un nervu kūlīši, bet aizmugurē atrodas rīkle, ko ar balseni savieno balsenes ieeja.

Balsenes pamatu veido gredzenskrimslis. Virs tā atrodas vairogskrimslis, kas sastāv no 2 leņķī savienotām plātnītēm. Šis leņķis — gāmurs (ādamābols) izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.     Balsenes augšdaļā un priekšpusē piestiprināts lapiņveida skrimslis — uzbalsenis (uzgāmurs), kas barības rīšanas momentā noliecas uz leju un aizklāj balsenes ieeju. Pārējā laikā skrimslis stāv gandrīz vertikāli un gaiss netraucēti plūst cauri balsenei. Galvenos balsenes skrimšļus savieno locītavas un saites, bet spraugas starp tiem aizklāj saistaudu plēves, kas balseni savieno arī ar mēles kaulu un elpvadu. Balsenes šķērssvītru muskuļi atver vai aizver balsenes ieeju, sašaurina vai paplašina balss spraugu un sastiepj vai atslābina balss saites.  Balss saites iet no priekšpuses uz mugurpusi un ir iestieptas starp vairogskrimšļa leņķa iekšējo virsmu un kausiņskrimšļu balss izaugumiem. Starp balss saitēm atrodas balss sprauga (balsenes šaurākā vieta). Ja mierīgi elpo, saites ir gandrīz nekustīgas, nav sasprindzinātas, balss sprauga nedaudz paplašināta, tāpēc gaiss viegli iziet tai cauri bez skaņas.

Veidojot skaņas, balss saites tuvojas viena otrai, līdz saskaras un noslēdz balss spraugu. Gaiss, plūstot no plaušām, spiež uz saitēm no apakšas, tās uz mirkli pašķiras, bet, būdamas elastīgas, atkal sakļaujas, līdz gaisa spiediens tās atkal atver. Šādas balss saišu vibrācijas rada skaņas, kuru augstums un stiprums atkarīgs no balss saišu garuma un biezuma, sasprindzinājuma pakāpes un elastīguma, no balss saišu un elpošanas ceļu sausuma vai mitruma. Jo īsākas balss saites, jo augstākas skaņas.

Balss aizsmok un kļūst neskanīga, ja balss saites zaudējušas elastību, trūkst mitruma vai arī balss muskuļi tā atslābuši, ka nespēj saites pietiekami sasprindzināt. Balss skaņām bez pamattoņiem vēl izšķir arī palīgtoņus, kuru augstums un stiprums atkarīgs no mutes formas un tilpuma skaņu veidošanās laikā. Šie palīgtoņi nosaka balss individuālās īpatnības un tembru.

Balsene garīgajā skatījumā

Balsenes simboliskā nozīme ir sevis izpaušana. Ja cilvēks iekšēji nejūtas brīvs, nespēj sevi brīvi – tā kā pats iekšēji vēlas – izpaust, tad viņš it kā aizver sevi. Cilvēks, pasakot sev „es neprotu, es nevarēšu, man nesanāks”, aizver savu radošo enerģiju.

Balsene slimo, kad cilvēks iekšēji sevi nosoda. Balsene it kā aizveras, lai neievainotu un pasargātu Dvēseli.

Balss saites ir sava veida rupors, pa kuru var kliegt no prieka, bet arī brīdināt par briesmām. Kas spiests pārāk daudz runāt un jūt iekšēju protestu, tam pazūd balss. „Negribu!” – tās vienmēr ir dusmas, un, ja cilvēks nevēlas runāt, tad ķermenis viņam nāk palīgā, lai viņš nepateiktu kaut ko ļoti sliktu. Balss pazūd, kad cilvēks nevēlas runāt ar cilvēkiem, kuri ir netaisnīgi. Ja cilvēks domā par citiem, ka viņi ir netaisnīgi un tāpēc nevēlas ar viņiem runāt, tad cilvēkam balss saites nedod skaņu. Tas ir iekšējais aizvainojums, kas savā būtībā ir dusmas. Ja dusmas neizsaka, bet krāj sevī, rodas balss saišu iekaisums. Balss saišu iekaisums rodas arī, ja cilvēks pauž savu viedokli, strīdas, spriež un uzskata, ka tas ir pareizi. Ja cilvēks kliegdams izrāda dusmas un tā nodara pāri gan citiem, gan sev, vai arī viņš nesaka to, ko grib, un vārdi iesprūst rīklē, lietas būtība ir viena – notiek tās pašas negatīvās enerģijas uzkrāšanās. Bet, ja cilvēks, dusmās kliedzot, aiziet par tālu, ja viņā apvainojumi iet pāri jebkādiem rāmjiem, balss saitēs izveidojas audzējs. Kamēr bļaurī nav atriebtkāres un nelabvēlības, audzējs par vēzi nekļūst, bet ja cilvēks domās sāk vēlēt ļaunu, audzējs pārtop par vēzi. Ja cilvēks, uz kuru kliedz, vēl kliedzējam ļaunu, viņu sagaida tas pats kliedzēja liktenis.

Katram cilvēkam ir atšķirīgs balss tembrs. Balss tembrs simbolizē varavīksnes krāsas. Katra skaņa ir sava krāsa, sava Dievišķā vibrācija. Balss tembrs raksturo cilvēka emocionālo stāvokli. Augsta balss savienojas ar debesīm, Visumu, bet zema balss savienojas ar zemi, tās dzīlēm. Dievišķā gudrība ir gan zemes dzīlēs (kristāls), gan debesīs (zvaigznes). Plašs balss diapazons liecina, ka cilvēks ir harmonijā, caur viņu plūst Dievišķā enerģija no zemes uz debesīm un atpakaļ.

Autore: Elvita Rudzāte