Barības vada slimību cēloņi 12.10.2012

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”

Barības vads medicīnas skatījumā

Barības vads (latīņu val.: oesophagus) ir gremošanas trakta daļa, kas aizvada barību no rīkles uz kuņģi. Barības vads sākas 6.—7. kakla skriemeļa līmenī, iziet cauri krūšu dobumam, diafragmai un beidzas 11. krūšu skriemeļa līmenī, pārejot kuņģī. Barības vada garums ir 25— 30 cm (visa barības ceļa garums no priekšzobiem līdz kuņģim, t.i., ieskaitot mutes dobumu, rīkli un barības vadu, ir 40—42 cm). Barības vada aizmugurē atrodas mugurkauls, priekšpusē — elpvads, kreisais bronhs un sirds ar sirds somiņu.  Barības vadu klāj gļotāda, veidojot gareniskas krokas, kas var izlīdzināties, pa barības vadu virzoties barībai. Zem gļotādas ir labi attīstīta irdeno saistaudu kārta — zemgļotāda, kurā atrodas barības vada dziedzeri. Nākamā kārta ir barības vada muskulatūra, kas sastāv no iekšējā cirkulārā un ārējā gareniskā slāņa. Barības vada augšējā daļā ir šķērssvītru muskulatūra, bet apakšējā — gludā muskulatūra. Muskulatūrai viļņveidīgi saraujoties virs barības kumosa un vienlaikus atslābstot zem tā, barība pa barības vadu pārvietojas uz kuņģi. Barības vada ārējo kārtu — adventīciju veido irdenie saistaudi, kas vaļīgi saista barības vadu ar apkārtējiem orgāniem. Barības vadam ir 3 sašaurinājumi: augšējais (kakla) — pašā barības vada sākumā, vidējais (krūšu) — 4.—5. krūšu skriemeļa līmenī, kur barības vadu krusto kreisais bronhs, un apakšējais (diafragmas) — vietā, kur barības vads iet cauri diafragmai. Šajās vietās rīšanas laikā var aizķerties vai iestrēgt cieti un asi priekšmeti, piem., kauli, asakas, nejauši norītas pogas. Barība pa barības vadu virzās ātri un tikai apakšējā daļā īsu laiku aizkavējas. Tāpēc arī iekaisumi un apdegumi biežāk sastopami barības vada apakšējā daļā. Vajadzības gadījumā barības vadu var izoperēt un aizstāt ar tievo zarnu vai kāda sintētiska materiāla cauruli.

 Barības vads garīgajā skatījumā

Barības vads rāda, kā vai, ar kā palīdzību cilvēks kaut ko plāno realizēt. Cilvēkam, kuram plāni vienmēr ir lielāki nekā nepieciešams, rodas barības vada sašaurināšanās. Kāpēc? Jo pārāk lieliem plāniem nāk līdzi bailes, ka vēlamais netiks sasniegts. Tas rada barības vada pastāvīgu spazmatisku jeb sarāvušos stāvokli, ko lielāki kumosi izstiepjot traumē. Aizvainojums un pazemojums par to, ka kaut kas plānots netika iegūts, rada iekaisumu tajā pašā vietā. Tam, kurš uzskata, ka viņam ir tiesības pieprasīt, lai viņa plāniem netiktu atteikts, lai to realizēšanai tiktu izveidoti īpaši apstākļi vai tie tiktu atstāti gaidīt labākus laikus, rodas barības vada divertikuli jeb izspiedumi. Liels kumoss izstaipa barības vadu, ēdiens nokļūst divertikulā, bet ārā neiznāk, pirms nav sācis pūt un izraisījis iekaisumu.

Barības plūsma barības traktā simboliski ir līdzīga plāna īstenošanai, laba ceļa vēlējums tam. Kas pēdējā brīdī piepeši nolemj no iecerētā atteikties, jo sava darba rezultātiem netic, tam žagojoties, barība atgriežas atpakaļ no barības vada mutē. Barība, ko saindējušas sliktas domas, negatīvi ietekmē gremošanu. Kas baidās iet uz priekšu, tam laiku pa laikam rodas barības vada spazmas, bet, kas uz dzīves šķēršļiem dusmojas, jo grib iet pārāk ātri, tas barības vadam var tā nodarīt pāri, ka barības vads uz visiem laikiem paliks sašaurināts, piemēram, daudzo čūlu dēļ. Ja cilvēks baidās no dzīves un grūtībām, viņam izveidojas barības vada divertikuli. Tās ir sava veida nišas, kurās barība aizkavējas. Kas nenošķir barības vadu no elpošanas ceļiem, proti, kam barība iekļūst trahejā, tas jauc darbu ar brīvību un mīlestību. Simboliskā nozīmē darbs žņaudz brīvību.

Barības vada trūce rodas, ja cilvēks savu mērķu veiksmes vārdā izmisīgi cenšas iekļūt sabiedrībā, kurā cilvēks acīmredzot netiek gaidīts. Ja viņa parādīšanās visiem uz brīdi aizsit ciet elpu, un viņš par to sadusmojas, bet neatkāpjas no savas gribas, tas viņam rada barības vada diafragmas trūci. Jo stiprāk cilvēks cenšas peldēt pret straumi, jo lielāka trūce. Gadiem ilgi saglabājusies diafragmas trūce, pastāvīgi traumējot barības vadu, var padarīt tā audus tik trauslus, ka tie pārplīst.

Bērnībā barības vada iekaisumu parasti rada vīrusi, skolas laikā arvien vairāk pieaug baktēriju īpatsvars. Tas nozīmē, ka bērns uzņemas vainu jeb pēc citu apvainojumiem sāk sevi vainot.

Barības vada vēzis rodas, ja cilvēks uzskata, ka viņa plāni tiek aizturēti par spīti viņam, lai viņu apzināti un gribēti šādi apvainotu un par viņu ņirgātos.

Autore: Elvita Rudzāte