Bērna seksuālas izmantošanas sekas 09.10.2013

Bērni, kuri tiek seksuāli izmantoti no vecāku, vecvecāku, brāļu vai citu cilvēku puses,  viņu Dvēselītes ir ļoti ievainotas, un pastāv ļoti augsta riska pakāpe, ka pieaugot viņiem būs problēmas attiecībās vai var piemeklēt neauglības problēma. Sievietes, kuras bērnībā ir seksuāli izmantotas, pret vīru var būt vēsas un dzimumaktu uztvert kā pienākumu labākajā gadījumā vai ar riebumu sliktākajā gadījumā. Vīrietis var nodomāt, ka sieviete ir vēsa un nemīl viņu, bet patiesībā sieviete sirdī mīl, bet viņai ir ļoti lielas bailes no tuvības brīžiem. Ja vīrietis sāk sievietei pārmest viņas vēsumu, tad sieviete patiešām var aizvērties un mīlestība var aizbēgt prom. Ja sieviete ir vēsa, tad ir jāmeklē tā cēlonis. Katrā cilvēkā ir mīlestība, tikai liela daļa to ir dziļi paslēpusi un nelaiž laukā.

Vardarbīga cilvēka seksuāla izmantošana aizver viņā mīlestības avotu, kas atrodas sirsniņā. Ja cilvēks nerisina problēmu ar piedošanas palīdzību un vienkārši ar problēmu samierinās, viņš turpina dzīvot it kā normālu dzīvi, bet viņš kļūst nejūtīgs. Bieži šie cilvēki netic īstas mīlestības pastāvēšanai un var sākt dzīvot izlaidīgu dzīves veidu. Sievietes var kļūt frigīdas, atsakoties no intīmām attiecībām, vai kļūt par prostitūtām, jo seksu var sākt uztvert kā ēdienreizi vai arī kļūt par lesbietēm. Vīrieši var sākt mainīt partneres kā lelles vai kļūt homoseksuāli. Sekas ir ļoti smagas. No malas raugoties uz šiem cilvēkiem, rodas iespaids, ka viņi ir nejūtīgi, bet tā nav patiesība. Viņi savas ciešanas ir dziļi noslēpuši un tik ļoti baidās izrādīt savas jūtas, ka sabiedrībai par viņiem rodas nepareizs priekšstats. Nejūtīgums veidojas, ja cilvēkā ir pārmēru lieli stresi – kauns un lepnums. Bērni, kuri ir cietuši no seksuālās vardarbības, izjūt neizmērojami lielu kaunu un, lai to slēptu, ārēji kļūst lepni un nejūtīgi.

Vardarbīga seksuāla izmantošana ir smaga trauma ne tikai bērnam, bet arī jaunietim. Pat pilngadīgs jaunietis, saskaroties ar vardarbīgu seksuālu izmantošanu, pēc tam aizver savu mīlestības avotu.

Esmu saskārusies ar gadījumu, kad sievieti seksuāli izmantoja viņas tēvs. Sieviete izveidoja ģimeni, bet vīru nemīlēja. Sekas viņai nākas izbaudīt tagad, jo vīrs un dēls mīlestības trūkuma dēļ ir alkoholiķi. Kad vaicāju sievietei, kāpēc viņa nemeklēja palīdzību pie mātes, tad sieviete teica, ka tēvs esot viņu ļoti iebiedējis ar draudiem. Jā, tas izklausās neticami, bet draudi ir tie, kas cietējiem liek klusēt un attīsta stresu „bailes, ka mani nemīl”, kurš tālāk posta cilvēka dzīvi, īpaši attiecību jomā.

Vēl esmu saskārusies ar gadījumiem, kad brālis seksuāli izmantojis savu māsu. Vienai sievietei tas ir radījis ir neauglības problēmu, bet citai – riebumu pret seksu.

Tikai cilvēks pats var atbrīvoties no seksuālās izmantošanas sekām, atverot savu sirdi mīlestībai un piedodot pārestības. Lai cilvēks atvērtos piedošanai, nepieciešams izprast neapgūto mācību stundu. Ja tevi ir seksuāli izmantojuši, tas nozīmē, ka tā ir tava karma, t.i., pats esi veicis līdzīgu noziegumu kādā no iepriekšējām dzīvēm. Tā māca Dievišķais Karmas likums. Tāpēc cietējam ir ne tikai jāpiedod pāridarītājam, bet arī jālūdz piedošana tiem, kurus ir sāpinājis iepriekšējo dzīvju laikā. Katru dienu jāpraktizē garīgā prakse. Tikai tad var cerēt, ka pēc laika problēma atkāpsies. Pēc cik ilga laika perioda karma atkāpjas? Tas ir atkarīgs no cilvēka pazemības un neatlaidības, strādājot ar sevi. Pastāvīgi praktizējot garīgo praksi, ikdienā ievērojot Dievišķos likumus, cilvēks dzēš savu karmu.

Autore: Elvita Rudzāte