Blīvā pasaule 25.12.2021

Daudzus miljonus gadus atpakaļ, kad cilvēkam Dievs deva brīvo gribu un saprātu, kas kontrolētu brīvo gribu, tad cilvēks sāka eksperimentēt ar dzīvi. Pamazām eksperimentējot, cilvēks pieļāva daudz kļūdu. Arī tie bija eksperimenti – redzēt, kas notiks, ja es rīkošos pretēji Dievišķajiem likumiem un Dieva gribai. Jo vairāk cilvēks pieļāva kļūdas, jo pasaule ap viņu kļuva blīvāka, pamazām izveidojoties sienai starp Smalko Pasauli un fizisko pasauli. Katrs cilvēks ar savām izvēlēm attīstīja blīvo sienu sev apkārt līdz esam nonākuši tur, kur esam šobrīd.

Tie cilvēki, kas ļoti aizrāvās ar eksperimentiem, pamazām sāka aizmirst par Dieva eksistenci un savu saistību ar Dievu un visu radīto. Viņi sāka sevi atdalīt no Dieva un tā attīstījās individualitāte, kas uzskata, ka viss ir atkarīgs tikai no cilvēka paša, aizmirstot par Smalkās Pasaules ietekmi uz katru indivīdu. Dievs atļauj mums eksperimentēt, tikai Dievišķie likumi nav atcelti, tie turpina darboties tieši tāpat kā tie darbojās daudzus miljonus gadus atpakaļ. Tieši tāpēc mēs nevaram visu noteikt un izdarīt paši. Mums atļauj kādu brīdi dzīvot ilūzijā, ka visu nosakām paši, bet tad katram pienāk brīdis, kad viņš nespēj panākt to, ko vēlas. Tas ir brīdis, kad Dievs cilvēkam dod iespēju sākt atgriešanās Ceļu pie Dieva. Bet tā kā cilvēkam ir brīvā griba, tad viņš izdara izvēli, atgriezties pie Dieva vai turpināt eksperimentēt. Tie, kas turpina eksperimentus, nekad nespēs noticēt, ka Dievs ir katrā cilvēkā. Tie, kas sāk atgriešanās Ceļu pie Dieva, tie pamazām sāk tam ticēt. Ne velti atgriešanās Ceļš pie Dieva nav ātrs un viegls. Tas patiešām ir ērkšķiem (pārbaudījumiem) kaisīts, tomēr šajā Ceļā ir kaut kas, kas velk iet uz priekšu, neskatoties uz to, ka cilvēks zina, kādi pārbaudījumi viņu sagaida. Tas ir magnēts, kas cilvēku velk doties uz priekšu, bet šāds magnēts piemīt tikai Dievam.

Sātans ar saviem pakalpiņiem mēģina visādos veidos cilvēku atturēt no došanās uz priekšu, piedāvājot tik daudz brīnišķīgu kārdinājumu, un tieši tāpēc ir maz cilvēki, kas ļaujas magnēta vilkmei. Daudz ir aicināto, bet maz izredzēto, jo jābūt ļoti stipram garam, lai pretotos tumsas spēku radītajiem kārdinājumiem. Piemēram, viens no tumsas spēku izgudrojumiem ir spogulis. Pateicoties šim izgudrojumam attīstījās skaistumkopšanas bizness, kas nav nekas slikts līdz brīdim, kad cilvēks visu savu dzīvi ir pakārtojis tikai sava skaistuma saglabāšanai vai vēl sliktākā gadījumā, atsakās no sava dabīgā skaistuma, ļaujoties mākslīgā skaistuma valdzinājumam, nodarot savam ķermenim fiziskas sāpes.

Tieši tāpēc ik pa laikam Dievs sūta iemiesojumā cilvēkus, kuru uzdevums ir atgādināt par Dieva eksistenci un Dievišķajiem likumiem. Tomēr neskatoties uz to, ka kāds mums atgādina par Dieva eksistenci, ļoti maz ir to, kas notic, jo viņi sen vairs nejūt nekādu saiti ar Dievu. Viņiem stāstītais šķiet kā pasaka.

Ceļš pie Dieva katram cilvēkam ir savādāks. Visi cilvēki ir pieļāvuši daudz kļūdas, bet Dievs visu piedod, ja tikai redz, ka cilvēks ir gatavs mācīties un atgriezties pie Viņa. Uz katru cilvēku Dievam ir savi nodomi. Viņš dod iespēju cilvēkam augt garā, ja tikai cilvēks pats to vēlas un cilvēks piedzīvo brīnumus, piemēram, atveseļošanās brīnums no smagas, nedziedināmas slimības.

Visa pasaule sastāv no dažādām enerģijām. Arī cilvēks savā būtībā ir enerģiju kopums, kuras ir tik ļoti saspiestas (sablīvētas), ka veido cilvēka miesu, ko mēs varam redzēt ar acīm un pataustīt ar rokām. Tanī pašā laikā tas, ko mēs varam pataustīt ar rokām un redzēt ar acīm ir tikai daļa no cilvēka kopējā ķermeņa – tas ir cilvēka fiziskais ķermenis.

Krievu tautai ir suvenīrs Matrjoškas, kur lielākajā lellītē ir ieliekta mazāka lellīte, kurā ir ielikta vēl mazāka lellīte līdz pavisam maziņai lellītei. Šis suvenīrs simbolizē cilvēku, kuram ir fiziskais un smalkie ķermeņi. Ja fizisko ķermeni mēs varam redzēt un just, tad smalkos ķermeņus mēs nevaram redzēt, bet varam just. Ēteriskajā ķermenī uzglabājas visas mūsu sliktās atmiņas, kuras var radīt veselības problēmas fiziskajam ķermenim redzamā un neredzamā veidā. Piemēram, veģetatīvās distonijas gadījumā cilvēks var izjust spēcīgas sirdsklauves, bet ārsts pārbaudot cilvēka sirdi teiks, ka sirds ir vesela. Veģetatīvās distonijas gadījumā tiek saņemts impulss no ēteriskā, astrālā un mentāliem ķermeņiem, kas cilvēka acij nav redzami, bet cilvēks jūt to, kas notiek šajos ķermeņos. Cilvēka nervu sistēma ir cieši saistīta ar smalkajiem ķermeņiem, tāpēc palīdz ārstu izrakstītās nervu zāles, bet tikai līdz brīdim, kamēr atkal fiziskais ķermenis saņems signālu no smalkajiem ķermeņiem, ka tie cieš no sārņiem. Tāpēc svarīgi ir atbrīvot visas sliktās atmiņas, pārdzīvojumus un sliktās domas, izprotot neapgūtās mācības un piedodot pāridarījumus.

Cilvēku var uzskatīt par mikrokosmosu. Visumu var uzskatīt par makrokosmosu. Cilvēkā notiek visi tie paši procesi, kas notiek Visumā tikai samazinātos apjomos. Sensenos laikos cilvēki bija caurspīdīgi un brīvi kontaktējās ar visām smalkā plāna būtnēm, piemēram, Enģeļiem, elementāļiem (pasakās tos sauc par rūķīšiem) utt.

Kad Dievs cilvēkam iedeva saprātu, lai cilvēks kļūtu par radītāju un attīstītos, tad cilvēks sāka eksperimentēt, pieņemot gan pareizas, gan nepareizas izvēles. Cilvēks gribēja redzēt, kas notiek jeb kādas sekas piemeklē Visumu, ja cilvēks pieņem nepareizas izvēles un tā miljoniem gadu laikā cilvēks ir izdarījis tik daudz kļūdainu izvēļu, ka enerģijas sāka sablīvēties līdz cilvēks vairs nespēja redzēt smalko plānu un tagad jau vairs netic tā eksistencei.

Tātad enerģiju blīvums rodas no nepareizām izvēlēm, sliktām cilvēciskajām īpašībām, sliktas rīcības, sliktām domām un vārdiem, no nepareizām vērtībām, atsakoties no mūžīgajām vērtībām un pieķeroties laicīgajām vērtībām. Jo vairāk cilvēce attālinās no Dieva, jo blīvāka kļūst siena starp fizisko un smalko plānu.

Tāpēc blīvumu var samazināt tikai atgriežoties pie Dieva jeb citiem vārdiem sakot, ikdienas situācijās sākot ievērot Dievišķos likumus, dzīvojot pēc Sirdsapziņas, izdarot pareizas izvēles, attīstot pozitīvās cilvēciskās īpašības, atbrīvojoties no negatīvajām cilvēciskajām īpašībām, domājot labas domas, sakot labus vārdus un darot labus darbus, atgriežoties pie mūžīgajām vērtībām, atsakoties no laicīgajām vērtībām.

Cilvēcei vēl tāls ceļš ejams, lai blīvā pasaule kļūtu arvien caurspīdīgāka, bet tā kā cilvēce ir izsmēlusi atvēlētos termiņus garīgajā izaugsmē un vairāk koncentrējas uz intelekta attīstību, atsakoties no ticības Dievam, tad Dievam nekas cits neatliek kā piespiest cilvēci atgriezties pie Viņa un tas notiek caur smagiem dzīves pārbaudījumiem. Piemēram, šobrīd visa pasaule cieš no COVID-19 pandēmijas. Pandēmija ir pārbaudījums, kas ir jāpārvar ne tikai materiāli, bet arī garīgi. Ja cilvēce ir mācījusies no pandēmijas, tad tā atkāpsies. Ja cilvēce nebūs mācījusies, tad vietā nāks cita pandēmija vai citas vēl grūtāk pārvaramas dzīves situācijas, piemēram, ugunsgrēki, plūdi vai citas nelaimes, kuras nav cilvēka varā kontrolēt. Tikai tad, kad cilvēks sapratīs savu lomu uz planētas Zeme un to uzskatīs par īstajām mājām, tikai tad cilvēks patiešām sāks atgriešanās Ceļu pie Dieva. Jo tālāk cilvēce tiks šajā Ceļā, jo blīvā pasaule vairāk mainīsies un cilvēks vairāk apzināsies savu saiti ar neredzamo pasauli, kas ir Smalkā Pasaule. Cilvēkam var nepatikt šīs pārmaiņas, jo viņš tiks izdzīts no materiālās komforta zonas, bet iepazīstot iekšējā miera dotos labumus un iespēju kontaktēties ar Augstākajiem Spēkiem, cilvēki pamazām mainīs savus dzīves paradumus un samazinās savas vēlmes, lai tikai atrastos iekšējā mierā ar sevi un apkārtējo pasauli.

Tāpēc pienācis laiks katram no mums atgriezties pie Dieva, jo citādi paši radīsim apstākļus jaunām ciešanām. Bet tas nenozīmē bēgt no laicīgās dzīves. Tas nozīmē to pārveidot atbilstoši Dievišķajiem likumiem.

Neviens nevēlas ciešanas, tāpēc apgūsim Dievišķo zinātni un gūtās zināšanas praktizēsim ikdienas situācijas, tad mēs spēsim visu, kas pasaulē notiks, uzņemt ar mierīgu prātu, paplašinot savu apziņas līmeni. Jo tālāk tiksim garīgajā izaugsmē, jo mazāk izjutīsim ciešanas arī grūtās dzīves situācijās. Dievam viss ir iespējams. Tāpēc kopā ar Viņu arī mums viss ir iespējams.

Autore: Elvita Rudzāte