Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Blīvā pasaule 25.12.2021

Daudzus miljonus gadus atpakaļ, kad cilvēkam Dievs deva brīvo gribu un saprātu, kas kontrolētu brīvo gribu, tad cilvēks sāka eksperimentēt ar dzīvi. Pamazām eksperimentējot, cilvēks pieļāva daudz kļūdu. Arī tie bija eksperimenti – redzēt, kas notiks, ja es rīkošos pretēji Dievišķajiem likumiem un Dieva gribai. Jo vairāk cilvēks pieļāva kļūdas, jo pasaule ap viņu kļuva blīvāka, pamazām izveidojoties sienai starp Smalko Pasauli un fizisko pasauli. Katrs cilvēks ar savām izvēlēm attīstīja blīvo sienu sev apkārt līdz esam nonākuši tur, kur esam šobrīd.

Tie cilvēki, kas ļoti aizrāvās ar eksperimentiem, pamazām sāka aizmirst par Dieva eksistenci un savu saistību ar Dievu un visu radīto. Viņi sāka sevi atdalīt no Dieva un tā attīstījās individualitāte, kas uzskata, ka viss ir atkarīgs tikai no cilvēka paša, aizmirstot par Smalkās Pasaules ietekmi uz katru indivīdu. Dievs atļauj mums eksperimentēt, tikai Dievišķie likumi nav atcelti, tie turpina darboties tieši tāpat kā tie darbojās daudzus miljonus gadus atpakaļ. Tieši tāpēc mēs nevaram visu noteikt un izdarīt paši. Mums atļauj kādu brīdi dzīvot ilūzijā, ka visu nosakām paši, bet tad katram pienāk brīdis, kad viņš nespēj panākt to, ko vēlas. Tas ir brīdis, kad Dievs cilvēkam dod iespēju sākt atgriešanās Ceļu pie Dieva. Bet tā kā cilvēkam ir brīvā griba, tad viņš izdara izvēli, atgriezties pie Dieva vai turpināt eksperimentēt. Tie, kas turpina eksperimentus, nekad nespēs noticēt, ka Dievs ir katrā cilvēkā. Tie, kas sāk atgriešanās Ceļu pie Dieva, tie pamazām sāk tam ticēt. Ne velti atgriešanās Ceļš pie Dieva nav ātrs un viegls. Tas patiešām ir ērkšķiem (pārbaudījumiem) kaisīts, tomēr šajā Ceļā ir kaut kas, kas velk iet uz priekšu, neskatoties uz to, ka cilvēks zina, kādi pārbaudījumi viņu sagaida. Tas ir magnēts, kas cilvēku velk doties uz priekšu, bet šāds magnēts piemīt tikai Dievam.

Sātans ar saviem pakalpiņiem mēģina visādos veidos cilvēku atturēt no došanās uz priekšu, piedāvājot tik daudz brīnišķīgu kārdinājumu, un tieši tāpēc ir maz cilvēki, kas ļaujas magnēta vilkmei. Daudz ir aicināto, bet maz izredzēto, jo jābūt ļoti stipram garam, lai pretotos tumsas spēku radītajiem kārdinājumiem. Piemēram, viens no tumsas spēku izgudrojumiem ir spogulis. Pateicoties šim izgudrojumam attīstījās skaistumkopšanas bizness, kas nav nekas slikts līdz brīdim, kad cilvēks visu savu dzīvi ir pakārtojis tikai sava skaistuma saglabāšanai vai vēl sliktākā gadījumā, atsakās no sava dabīgā skaistuma, ļaujoties mākslīgā skaistuma valdzinājumam, nodarot savam ķermenim fiziskas sāpes.

Tieši tāpēc ik pa laikam Dievs sūta iemiesojumā cilvēkus, kuru uzdevums ir atgādināt par Dieva eksistenci un Dievišķajiem likumiem. Tomēr neskatoties uz to, ka kāds mums atgādina par Dieva eksistenci, ļoti maz ir to, kas notic, jo viņi sen vairs nejūt nekādu saiti ar Dievu. Viņiem stāstītais šķiet kā pasaka.

Ceļš pie Dieva katram cilvēkam ir savādāks. Visi cilvēki ir pieļāvuši daudz kļūdas, bet Dievs visu piedod, ja tikai redz, ka cilvēks ir gatavs mācīties un atgriezties pie Viņa. Uz katru cilvēku Dievam ir savi nodomi. Viņš dod iespēju cilvēkam augt garā, ja tikai cilvēks pats to vēlas un cilvēks piedzīvo brīnumus, piemēram, atveseļošanās brīnums no smagas, nedziedināmas slimības.

Visa pasaule sastāv no dažādām enerģijām. Arī cilvēks savā būtībā ir enerģiju kopums, kuras ir tik ļoti saspiestas (sablīvētas), ka veido cilvēka miesu, ko mēs varam redzēt ar acīm un pataustīt ar rokām. Tanī pašā laikā tas, ko mēs varam pataustīt ar rokām un redzēt ar acīm ir tikai daļa no cilvēka kopējā ķermeņa – tas ir cilvēka fiziskais ķermenis.

Krievu tautai ir suvenīrs Matrjoškas, kur lielākajā lellītē ir ieliekta mazāka lellīte, kurā ir ielikta vēl mazāka lellīte līdz pavisam maziņai lellītei. Šis suvenīrs simbolizē cilvēku, kuram ir fiziskais un smalkie ķermeņi. Ja fizisko ķermeni mēs varam redzēt un just, tad smalkos ķermeņus mēs nevaram redzēt, bet varam just. Ēteriskajā ķermenī uzglabājas visas mūsu sliktās atmiņas, kuras var radīt veselības problēmas fiziskajam ķermenim redzamā un neredzamā veidā. Piemēram, veģetatīvās distonijas gadījumā cilvēks var izjust spēcīgas sirdsklauves, bet ārsts pārbaudot cilvēka sirdi teiks, ka sirds ir vesela. Veģetatīvās distonijas gadījumā tiek saņemts impulss no ēteriskā, astrālā un mentāliem ķermeņiem, kas cilvēka acij nav redzami, bet cilvēks jūt to, kas notiek šajos ķermeņos. Cilvēka nervu sistēma ir cieši saistīta ar smalkajiem ķermeņiem, tāpēc palīdz ārstu izrakstītās nervu zāles, bet tikai līdz brīdim, kamēr atkal fiziskais ķermenis saņems signālu no smalkajiem ķermeņiem, ka tie cieš no sārņiem. Tāpēc svarīgi ir atbrīvot visas sliktās atmiņas, pārdzīvojumus un sliktās domas, izprotot neapgūtās mācības un piedodot pāridarījumus.

Cilvēku var uzskatīt par mikrokosmosu. Visumu var uzskatīt par makrokosmosu. Cilvēkā notiek visi tie paši procesi, kas notiek Visumā tikai samazinātos apjomos. Sensenos laikos cilvēki bija caurspīdīgi un brīvi kontaktējās ar visām smalkā plāna būtnēm, piemēram, Enģeļiem, elementāļiem (pasakās tos sauc par rūķīšiem) utt.

Kad Dievs cilvēkam iedeva saprātu, lai cilvēks kļūtu par radītāju un attīstītos, tad cilvēks sāka eksperimentēt, pieņemot gan pareizas, gan nepareizas izvēles. Cilvēks gribēja redzēt, kas notiek jeb kādas sekas piemeklē Visumu, ja cilvēks pieņem nepareizas izvēles un tā miljoniem gadu laikā cilvēks ir izdarījis tik daudz kļūdainu izvēļu, ka enerģijas sāka sablīvēties līdz cilvēks vairs nespēja redzēt smalko plānu un tagad jau vairs netic tā eksistencei.

Tātad enerģiju blīvums rodas no nepareizām izvēlēm, sliktām cilvēciskajām īpašībām, sliktas rīcības, sliktām domām un vārdiem, no nepareizām vērtībām, atsakoties no mūžīgajām vērtībām un pieķeroties laicīgajām vērtībām. Jo vairāk cilvēce attālinās no Dieva, jo blīvāka kļūst siena starp fizisko un smalko plānu.

Tāpēc blīvumu var samazināt tikai atgriežoties pie Dieva jeb citiem vārdiem sakot, ikdienas situācijās sākot ievērot Dievišķos likumus, dzīvojot pēc Sirdsapziņas, izdarot pareizas izvēles, attīstot pozitīvās cilvēciskās īpašības, atbrīvojoties no negatīvajām cilvēciskajām īpašībām, domājot labas domas, sakot labus vārdus un darot labus darbus, atgriežoties pie mūžīgajām vērtībām, atsakoties no laicīgajām vērtībām.

Cilvēcei vēl tāls ceļš ejams, lai blīvā pasaule kļūtu arvien caurspīdīgāka, bet tā kā cilvēce ir izsmēlusi atvēlētos termiņus garīgajā izaugsmē un vairāk koncentrējas uz intelekta attīstību, atsakoties no ticības Dievam, tad Dievam nekas cits neatliek kā piespiest cilvēci atgriezties pie Viņa un tas notiek caur smagiem dzīves pārbaudījumiem. Piemēram, šobrīd visa pasaule cieš no COVID-19 pandēmijas. Pandēmija ir pārbaudījums, kas ir jāpārvar ne tikai materiāli, bet arī garīgi. Ja cilvēce ir mācījusies no pandēmijas, tad tā atkāpsies. Ja cilvēce nebūs mācījusies, tad vietā nāks cita pandēmija vai citas vēl grūtāk pārvaramas dzīves situācijas, piemēram, ugunsgrēki, plūdi vai citas nelaimes, kuras nav cilvēka varā kontrolēt. Tikai tad, kad cilvēks sapratīs savu lomu uz planētas Zeme un to uzskatīs par īstajām mājām, tikai tad cilvēks patiešām sāks atgriešanās Ceļu pie Dieva. Jo tālāk cilvēce tiks šajā Ceļā, jo blīvā pasaule vairāk mainīsies un cilvēks vairāk apzināsies savu saiti ar neredzamo pasauli, kas ir Smalkā Pasaule. Cilvēkam var nepatikt šīs pārmaiņas, jo viņš tiks izdzīts no materiālās komforta zonas, bet iepazīstot iekšējā miera dotos labumus un iespēju kontaktēties ar Augstākajiem Spēkiem, cilvēki pamazām mainīs savus dzīves paradumus un samazinās savas vēlmes, lai tikai atrastos iekšējā mierā ar sevi un apkārtējo pasauli.

Tāpēc pienācis laiks katram no mums atgriezties pie Dieva, jo citādi paši radīsim apstākļus jaunām ciešanām. Bet tas nenozīmē bēgt no laicīgās dzīves. Tas nozīmē to pārveidot atbilstoši Dievišķajiem likumiem.

Neviens nevēlas ciešanas, tāpēc apgūsim Dievišķo zinātni un gūtās zināšanas praktizēsim ikdienas situācijas, tad mēs spēsim visu, kas pasaulē notiks, uzņemt ar mierīgu prātu, paplašinot savu apziņas līmeni. Jo tālāk tiksim garīgajā izaugsmē, jo mazāk izjutīsim ciešanas arī grūtās dzīves situācijās. Dievam viss ir iespējams. Tāpēc kopā ar Viņu arī mums viss ir iespējams.

Autore: Elvita Rudzāte