Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Būt nepilnīgam 06.10.2018

Jolantas pieredzes stāsts:

Kad saskāros ar lielām grūtībām savā ģimenes dzīvē, ilgi pretojos, lai pieņemtu situāciju tādu kāda tā ir, domāju, ka tas tā ir daudziem, jo kamēr nav izpratne ir grūti pieņemt to, ka it kā liekas, ka ar tevi notiek kas slikts, ka tā tam nevajadzētu būt… Bet paiet laiks, viss lēnām kārtojas tomēr caur lielām grūtībām, caur lielām ciešanām…. Un arī tā tam ir jābūt, kad sapratu kamēr biju nosodoša pret saviem mīļajiem, pret saviem tuvajiem, tikmēr nav iespējams justies labāk, jo ar nosodījumu un pārmetumiem esmu tikai piebarojusi kā saka melno mākoni virs galvas. Kad atzinu sev, ka esmu rīkojusies slikti un ļauni nemanot sev, kas bija tādi nevainīgi pārmetumi pret savu mammīti, māsām, bērnu tēti un vīra māti, bet katru dienu pa pārmetumam un nosodījumam tas bija radījis milzu melnu mākoni virs visu mūsu galvām. Un viena savstarpēja neizpratne un pārpratumi radīja arvien lielāku šķelšanos ģimeņu un cilvēku starpā.

Kad pašai bija tik smagi, ka vairs nespēju visu to nest savā sirsniņā, es ilgi biju lūgusi palīdzīgu lūgšanās, bet tad sapratu, ka arī lūgšanas nevar būt tikai plikas lūgšanas, tām ir jāiet kopsolī ar fizisko, ar fiziskām darbībām un notikumiem. Piemēram man ir ļoti trūcis bērnībā mammītes glāstu un mierinājuma, kad tētis dzēra un daudz klaigu bija, bet es kaut gan liela esmu un pati esmu māmiņa, joprojām esmu bērns saviem vecākiem un mana lielākā kļūda ko tagad esmu pieļāvusi, kad pašai bija smags periods dzīvē, es sāku pieprasīt savai mammai, ka mani vajag samīļot, noglāstīt galvu un pateikt, ka viss būs labi, it kā vienkāršas lietas, ko ikviens cilvēks ir pelnījis siltumu un mierinājumu, bet es to nesaņēmu, mana mammīte nespēja mani samīļot ne noglāstīt galvu….

Es ilgi pavadīju laiku milzīgās ciešanās un nesapratne kā tā var būt? Kā tas var būt, ka māte nespēj samīļot savu bērnu kaut vai tas ir pieaudzis, tomēr bērni mēs esam saviem vecākiem uz mūžu! Atceros kādu humora stāstu no savas draudzenes kura stāstīja, ka viņas omīte dzīvo kopā ar savu dēlu, kurš arī ir jau pieaudzis un jau pensionārs….un tad viņa vienmēr, kad mazbērni atbrauca ciemos ar smiekliem un humoru stāstīja, ka viņa nekad dzīvē nevarēja iedomāties, ka mans dēls būs pensionārs, jo tas taču ir mans bērns, nu kā viņš var būt pensionārs un palaida savus vecas sieviņas smiekliņus un visi smējās…

Kad salūzu pilnībā, izdegu biju bez spēka, kad likās, ka vairs nav neviena tuva un mīļa blakus, bet tas man tikai tā likās, jo arī pati biju aizvērusi sevi un savu sirsniņu ciet no pārdzīvojumiem, no sāpēm un, pieprasot no savējiem mīļumu, tas radīja pretēju efektu….neviens nespēja palīdzēt ar to, kas man bija nepieciešams, ar to kas man ļoti trūka, bet viņi visu laiku man palīdzēja savādāk, bet ne to ko es gribēju, viņi visi mani mīlēja kā mācēja, bet ne tā kā biju iedomājusies pati ko man vajag…..Kad pati to sapratu, tikai tad arī lēnām lēnam viss sāka mainīties, mana sirsniņa atvērās lēnām no aukstuma un ciešanām un tikai tad arī sāka ieplūst no mīļajiem palīdzība, bet ne tas ko biju gaidījusi un ne tas kas atkal man likās, ka man ir bērnībā trūcis…Katrs savu mīlestību izrāda kā prot, man gribējās, lai man mammīte siltu tējiņu uztaisa un siltas pusdieniņas un samīļo, bet tā nenotika…..Tad es
sapratu, mana mammīte to nav saņēmusi pati, viņa nav mīļota ir tik ļoti pati cietusi, ka viņai nav ko iedot no tā visa… bet viņai ir nepieciešams noglāstīt galvu un samīļot. Ar to ka es to pieprasīju, ne jau vārdos, bet sajūtās, tas radīja vēl lielāku plaisu un sāpes mātes sirdī…

Kad sapratu, ka cilvēks drīkst būt nepilnīgs un vājš, man palika vieglāk ap sirdi, tas, ka es spēju samīļot savus bērnus, ir labi man, par to jāpriecājas, bet es nedrīkstēju to pieprasīt no savas mammītes, jo mums tas ģimenē nekad nebija iegājies un mākslīgi neviens arī neko nav tēlojis. Mēs nekad neesam teikuši, ka mammu es tevi mīlu vai otrādi, zinu ka dziļi sirdī mammai tas ir pašsaprotami, ka mīl savus bērnus un viņa nekad nav bijusi tāda, kura lieki kaut ko runā…

Kad izpratu savu mammu, man palika vieglāk un joprojām trūkst, ka mani samīļo tieši mana mammīte, bet zinu ka tas notiks dabiski un nepiespiesti un sākumā man pašai jāspēj tas iedot savai mammai kā arī viņa redz kā es to daru ar saviem bērniņiem, un tā lēnām kūst aukstumiņš no sirsniņas, kur smagas ciešanas un pārdzīvojumi to visu ir aizslēguši, lai sevi aizsargātu no jauniem pārdzīvojumiem.

Mans smagais darbs ir izlabot pašas radītos nosodījumus un pārpratumus, bet nevis censties ielīst otra dvēselē un pārlabot otru un pieņemt, ka mēs zinām tikai pa sevi nevis otru, un attiecības veidot pat mātei ar pieaugušu bērnu, ja ir bijusi milzīga plaisa, prasa iecietību, izpratni un tā dziļā mīlestība, kas ir sirsniņā, lēnām uzplauks un izkausēs pārpratumu un nesapratnes bruņas.

Es savai mammai uzdāvināju mašīnadīšanas kursus, kad viņa gāja pensijā, jo atcerējos, ka agrāk viņai tas ļoti patika, viņa nebija priecīga par šo dāvanu, pārmeta kāpēc es tērējos, ja tā jau nav naudas, un viņai vēl jābrauc būs kaut kur……bet augļi nāk vēlāk, mans nodoms šai dāvanai bija mīlestībā balstīts un lai mammītei būtu savs prieks kaut ko darīt priekš sevis un mazbērniem adīt siltas zeķītes…..ir pagājis mazs laiciņš un redzu ka viņai patīk…

Ar pārpratumiem jārēķinās, tie ir un būs tā notiek attiecību veidošana, bet tikai kad sāk pats ar sevi! Kas ir tas ar ko es varu iepriecināt savu tuvinieku? Tas ko es varu, nevis nevaru, tas kas man ir ko varu dot no sevis, nevis tēlot svēto un pilnīgo, uzskatīt ka man ir taisnība….nē tā nav, ieklausīties otrā ir lielākā pilotāža nekā dažkārt skriet pa galvu un kaklu, uzskatot ka es daru visu pareizi. Un dažkārt vārdiem nav tik liela nozīmē kā darbībai, man kāds ļoti mīļš cilvēks, kurš bija mani sāpinājis ļoti un pēc tam pats par to slikti jutās, viņš nespēja vārdos atvainoties, bet atnesa man paša salasītas mellenes, es toreiz apraudājos, jo nolasīju no acīm, ka tas ir atvainošanās žests un palika silti un nekas nebija ne jārunā, ne jāapķer…Katra cilvēka sirds valoda ir tik unikāla dažkārt to neatpazīstam un sapurgājam visu vēl vairāk. Bet es sapratu, ka drīkstam būt nepilnīgi un mācamies no kļūdām kaut simtiem reižu un kad saprotam, tad arī siltumiņš sāk ieplūst sirsniņā un notiek dziedināšanās dabiskā veidā!