Sensenos laikos, kad uz Zemes eksistēja tikai akmeņi un nebija nevienas dzīvas radības, pastāvēja divas pasaules. Vienā pasaulē valdīja Akmeņu cilts, bet otrā pasaulē valdīja Dārgakmeņu cilts. Abas ciltis savā starpā nesarunājās, jo atšķirīgi uztvēra dzīves jēgu un tikumību. Akmeņu cilts baudīja dzīvi, bet Dārgakmeņu cilts apguva garīgās zināšanas, dzīvojot pieticīgu un tikumīgu dzīves veidu. Lasīt vairāk …
Cilvēki dažādi izprot dzīves vērtību. Daudzi vispār nespēj domāt tādās kategorijās un, ja viņiem pajautās, vai viņu dzīvei piemīt vērtība, viņi nesapratīs ko atbildēt. Lielo Skolotāju dotajā Dzīvās Ētikas Mācībā tiek lietots parastības jēdziens, kas mūsdienās reti tiek lietots. Kas ir parastība? Es to sauktu par šauru apziņu, kas uz dzīvi raugās pārāk šauri. Garīgā Lasīt vairāk …
Cieņa ir otra cilvēka devuma augsta novērtēšana; modrība visā, uzmanība; otra ievērošana; smalkjūtība; citu tiesību un viedokļu atzīšana; neuzmākšanās; otra cilvēka neaprunāšana un netiesāšana; otra cilvēka goda aizstāvēšana; otra cilvēka godāšana; klausīšanās bez aizspriedumiem; gatavība izprast otra viedokli un vajadzības; iecietība pret vājāko un atšķirīgo; otra cilvēka (vai citas būtnes) esamības atzīšana, pieņemot, ka katrs Lasīt vairāk …
Pārmērīgi liels darba apjoms māca pareizi ieguldīt enerģiju un veidot pareizu attieksmi pret pārslodzi, attīstot sevī harmonijas un pazemības īpašības, kā arī palīdzot atbrīvoties no kauna un lepnības izjūtām. Paskaidrošu nedaudz sīkāk: Cilvēks, kas iekšēji ir harmonisks (nav stresā par darba apjomu), prot plānot laiku, izvērtējot, kuri darbi ir svarīgākie, kuri var pagaidīt, nosakot efektīvu Lasīt vairāk …
2016.gada 24. decembrī es no rīta pamodos ar saņemtu uzdevumu no Augstākiem Spēkiem, ka ir jādibina biedrība “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” (informāciju par Biedrību lasīt šeit). Es biju tik izbrīnīta par šo uzdevumu un īpaši tik skaidri pateikto biedrības nosaukumu, jo uzskatīju, ka Sokrata tautskolā ir iespējams izglītot sabiedrību un tāpēc es nesapratu priekš kam man Lasīt vairāk …
Laura jautā: Liels paldies par visiem rakstiem par ētiku, cilvēka rakstura īpašībām utt.! Lūdzu, sakiet, ko cilvēkiem māca nosodījums un citu nosodīšana? Kāpēc reizēm cilvēkiem piemīt vēlme citus nosodīt? Elvita Rudzāte atbild: Visās mācībās un reliģijās māca citus nenosodīt. Tomēr rets būs cilvēks, kas spēs nevienu nenosodīt. Parasti kādu viņš sāks nosodīt, vai tas Lasīt vairāk …
Citu cilvēku vai notikumu kritizēšana ir attīstījusies no cilvēku vēlmes, lai viss notiktu un cilvēki uzvestos tā, ka viņi domā, kā ir pareizi. Diemžēl viņi neizprot, cik attīstībai svarīga ir dažādība un, cik svarīgi ir mācīties no kļūdām. Vēlme uzspiest savu viedokli, veicina kritizēšanas attīstību visās dzīves jomās, tāpēc mūsdienās grūti atrast plašsaziņas līdzekļos kaut Lasīt vairāk …
Katrs dzīvē kaut reizi ir par kaut ko šaubījies. Ir cilvēki, kuri šaubās ļoti bieži un tāpēc nepieņem svarīgus lēmumus. Pastāv teiciens: “Labāk norīt indi, nekā sirgst ar šaubām.” Kāpēc tik skarbi vārdi? Tāpēc, ka šaubas ir kā bacilis, kas inficē visu ķermeni. Interesanti, bet Lielie Skolotāji ir brīdinājuši, ka infekciju slimību izplatības pamatā ir Lasīt vairāk …
Mūsdienu lielākā sabiedrības problēma ir egoisms. Egoisms plaukst un zeļ, kas ir galvenais iemesls, kāpēc arvien vairāk jaunu cilvēku izvēlas neveidot ģimenes un nedzemdēt bērnus. Egoisma problēma visaktuālākā ir tieši attīstītās valstīs, bet kā sērga tas izplatās arī uz mazāk attīstītām valstīm, jo par egoistu būt ir viegli. Egoists vēlas, lai visa dzīves griežas tikai Lasīt vairāk …
Mazvērtība var būt gan karmiska, gan iegūta problēma. Karmiska tā ir tajā gadījumā, ja cilvēks iepriekšējā dzīvē ir nomiris ar milzīgu mazvērtības izjūtu tā arī neizprazdams mazvērtības mācību vai ar savu kļūdaino uzvedību citiem ir radījis mazvērtības izjūtu. Šādā gadījumā cilvēka gars pirms iemiesošanās izvēlēsies vidi – ģimeni, valsts iekārtu, kura viņā veicinās mazvērtības izjūtas Lasīt vairāk …