Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.
Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.
Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.
Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.
Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.
Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.
Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!
Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.
Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!
Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.
Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.
Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?
Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.
Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.
Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.
Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.
Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.
Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.
Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.
Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.
Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.
Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!
Katra diena ir laba diena.
Nedzen upi, ļauj tai plūst.
Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.
Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.
Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.
Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.
Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.
Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.
Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.
Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.
Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.
Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.
Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.
Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.
Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.
Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.
Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.
Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.
Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.
Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.
Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.
Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.
Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.
Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.
Cilvēka laime – viņa griba.
Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.
Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.
Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.
Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.
Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!
Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.
Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.
Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.
Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.
Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.
Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.
Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.
Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.
Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.
Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.
Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.
Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.
Dzīve – tas ir ceļš mājup.
Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.
Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.
Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.
Tur kur ir sirds, mīt arī laime.
Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.
Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.
Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.
Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.
Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.
Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.
Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.
Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.
To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.
Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.
Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.
Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.
Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.
Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?
Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.
Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.
Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.
Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.
Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.
Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.
Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.
Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.
Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.
Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.
Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.
Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.
Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.
Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.
Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.
Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.
Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.
Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.
Cilvēka svētums dara viņu labu.
Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.
Laiku pa laikam pasaulē un arī Latvijā tiek apcietināts kāds sabiedrībā ievērojams cilvēks, kura politiskā un ekonomiskā aizmugure ir bijusi tik stipra, ka licies, ka viņš var darīt ko grib un kā grib, ka neviens nekad viņu neaiztiks un nesodīs. Tomēr dzīve parāda, ka tā gluži nav. Kāpēc notiek šādi negaidīti pavērsieni garīgajā skatījumā? Naivi Lasīt vairāk …
Greizsirdība nav slimība. Greizsirdība ir skaudība no kuras ir iespējams atbrīvoties, ja cilvēks iet apzinātu garīgās attīstības ceļu. Jo labāk izproti dzīvi, jo mazāk tev skauž un vairāk spēj priecāties par citu panākumiem. Greizsirdība ir gan vīriešu, gan sieviešu stress – tas ir ļaunprātīgi apsūdzošs naids, kura cēlonis ir bailes „mani nemīl”. Greizsirdība ir neuzticības mērs, ko izmanto Lasīt vairāk …
Mums ir nepieciešams sapņot par skaistu nākotni, bet nevajag sapni pārvērst par vēlmi. Atšķirība starp sapni un vēlmi ir tā, ka sapnim mēs neuzliekam nosacījumu, ka mums tas par katru cenu jāsasniedz. Piemēram, mēs sapņojam, ka jauki būtu dzīvot jūras krastā, bet mēs to neizvirzām kā obligātu nosacījumu. Ja mēs to izvirzām kā obligātu nosacījumu, Lasīt vairāk …
Ļoti bieži cilvēki saka, ka izprot mācību ar prātu, bet tas nepalīdz viņiem nomierināties jeb atgūt dvēselē mieru. Kāpēc tā? Dvēselē miers iestājas tikai tad, kad gars caur gūto mācību ir kļuvis gudrāks. Gars nav prāts. Tāpēc ar prātu izprastais ne vienmēr palīdz nomierināt nemierīgo dvēseli. Ar sirdi cilvēks spēj pieņemt tikai tad, kad izprot Lasīt vairāk …
Mūsdienās, attīstoties sociālajiem tīkliem un interneta piedāvātajām iespējām, arvien vairāk cilvēku atļaujas par kaut ko paņirgāties, pasmieties. Tas notiek ne tikai internetā, bet ikdienā uz ielas. Piemēram, mēs zinām gadījumus, kad no Lielbritānijas atbraukuši tūristi nokārtoja savas vajadzības pie Latvijas svētuma – Brīvības pieminekļa. Mēs zinām gadījumus, kad kāds necienīgi izturējās pret mūsu karogu. Mēs Lasīt vairāk …
Sveicināti! Paklausījos Jūs lekciju “Tikumības mācības pamati” un man gribētos vērst Jūsu uzmanību uz vienu, manuprāt, svarīgu momentu, kas runājot par tikumību netika apskatīts. Ja cilvēkiem stāsta, ka tikumība ir tikai kaut kādi likumi, baušļi, noteikumi, pienākumi, kas jāpilda, tas mūsdienu cilvēkos rada pretestību, jo cilvēku apziņa lielā mērā ir dezorientēta ar aplamo brīvības izpratni, Lasīt vairāk …
Visas materiālās lietas ir laicīga un pārejoša parādība. Viss pieder Dievam. Visu materiālo mums dod Dievs, kaut arī mēs domājam, ka paši to ar savu darbu esam nopelnījuši. Mēs nekad nezinām, kad Dievs mums kaut ko atņems, jo tādā veidā Viņš pārbauda mūsu attieksmi pret materiālām lietām, cik mēs esam pieķērušies materiāliem labumiem. Piemēram, šobrīd Lasīt vairāk …
Katru gadu Jaunā gada pirmajās dienās visi cilvēki cits citam novēl kaut ko labu Jaunajā gadā. Kāpēc tāda tradīcija? Tāpēc, ka ļoti svarīgi Jaunajam gadam ielikt labu pamatu, jo tikai uz stipra pamata var radīt kaut ko vērtīgu un paliekošu. Es novēlu Latvijas sabiedrībai: Būt PATIESIEM – lai vārdi sakrīt ar domām. Izdarīt PAREIZAS IZVĒLES Lasīt vairāk …
Dažādās reliģijās un mācībās māca attīstīt pozitīvo īpašību PATEICĪBA. Kāpēc tik svarīgi mums ir iemācīties pateikties? Kāpēc pateicību nedrīkst pieprasīt? Pateicība, kas nākusi no sirds, dod prieka izjūtu gan pateicības devējam, gan pateicības saņēmējam. Kad cilvēks apzināti kādam pateicas, tad cilvēkam pieaug apmierinātība ar dzīvi un sevi. Kad cilvēks ir apmierināts, tad viņā atveras čakras Lasīt vairāk …
Pastāv valsts noteiktie likumi un Dievišķie likumi. Valsts noteikto likumu ievērošanai seko līdzi ierēdņi, bet Dievišķo likumu ievērošanai seko līdzi Augstākie Spēki. Kas seko rūpīgāk – ierēdņi vai Augstākie Spēki? Atbilde: Augstākie Spēki redz visu, bet ierēdņi redz tikai daļu. Kuri likumi ir paši svarīgākie? Tie likumi, kuru neievērošana iznīcina cilvēci un planētu Zeme. Skatoties Lasīt vairāk …
sending...