Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.
Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.
Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.
Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.
Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.
Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.
Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!
Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.
Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!
Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.
Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.
Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?
Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.
Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.
Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.
Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.
Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.
Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.
Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.
Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.
Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.
Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!
Katra diena ir laba diena.
Nedzen upi, ļauj tai plūst.
Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.
Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.
Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.
Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.
Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.
Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.
Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.
Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.
Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.
Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.
Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.
Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.
Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.
Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.
Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.
Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.
Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.
Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.
Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.
Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.
Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.
Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.
Cilvēka laime – viņa griba.
Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.
Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.
Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.
Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.
Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!
Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.
Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.
Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.
Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.
Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.
Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.
Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.
Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.
Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.
Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.
Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.
Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.
Dzīve – tas ir ceļš mājup.
Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.
Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.
Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.
Tur kur ir sirds, mīt arī laime.
Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.
Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.
Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.
Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.
Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.
Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.
Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.
Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.
To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.
Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.
Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.
Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.
Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.
Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?
Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.
Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.
Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.
Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.
Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.
Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.
Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.
Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.
Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.
Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.
Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.
Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.
Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.
Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.
Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.
Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.
Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.
Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.
Cilvēka svētums dara viņu labu.
Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.
Krists jautā: Jautājums, ja cilvēkam ir aizvērta sirds, ko ieteiktu darīt, kā rīkoties, lai to atvērtu? Elvita Rudzāte atbild: Vislabākās zāles ir beznosacījuma mīlestība. Aizvērtu sirdi ne vienmēr iespējams atvērt ar beznosacījumu mīlestību. To var izdarīt Dievs, radot cilvēka dzīvē spēcīgu satricinājumu, kas liek cilvēkam sākt domāt. Piemēram, cilvēks negaidīti saslimst ar smagu slimību. Lasīt vairāk …
Rigonda jautā: Laulībā dzīvojam 17 gadus, 2 dēli 12 un 14 gadus veci. Pašiem nedaudz pāri 40. Pēdējā laikā starp mums daudz strīdu, neiecietības un pārmetumu. Vienojāmies, ka jāmēģina sākt no jauna. Bet pēc pusotra mēneša vīrs paziņoja, ka ir citas attiecības un viņš vēlas doties prom. Esmu šokā, izmisumā. Analizēju un saprotu savas kļūdas, Lasīt vairāk …
Sintija jautā: Lasot Lūles grāmatu, nonācu pie kāda interesanta tekstiņa. “Mūsdienu sieviete vīru nemīl pirmām kārtām tāpēc, ka nezina, cik tas ir labi — mīlēt vīru. Un nezinās tik ilgi, kamēr par mīlestību uzskatīs seksu, rūpes, nemieru, uzticību, pienākuma pildīšanu utt. Mūsdienu sieviete dzīvo ieguvēja azartā un izkalpojas mīlestību visai pasaulei. Bailes mani nemīl liek Lasīt vairāk …
Sieviete jautā: Kā pareizi rīkoties šajā situācijā? Vīrs ir neticīgs, un arī neko neuzspiežu, katram ir savs laiks, lai atnāktu pie Dieva. Taču vienu dienu viņam radās interese par Dievu, pamēģināt kaut vienreiz parunāt ar Dievu. Tāpat sākt sarunu ar Dievu viņš nespēj. Es ieteicu palasīt Rozāriju. Iedevu lasīt Mātes Marijas rozāriju, jo viņa ir Lasīt vairāk …
Reiz trokšņainā lielpilsētā satikās divi studenti – Saiva un Saivis. Saiva bija slaida meitene ar gariem, blondiem matiem, zilām acīm, bet Saivis bija slaids jauneklis ar tumšiem, cirtainiem matiem, brūnām acīm. Abi iemīlējās no pirmā acu skatiena un sāka brīvajos brīžos satikties. Jaunieši satikās parkos, kinoteātros, kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās apmēram pusgada garumā. Saiva Lasīt vairāk …
Reiz dzīvoja Puisēns, kuram ļoti patika spēlēties ar Stikliņiem. Viņš ar tiem spēlējās un priecājās par dzīvi. Dažreiz kāds no Stikliņiem viņam apnika, tad viņš to nolika malā un spēlējās ar jauniem Stikliņiem, tad atkal izvilka veco Stikliņu un spēlējās no jauna. Puisēnam bija laba sirds un viņš nevēlējās nevienam Stikliņam nodarīt pāri un īstenībā Lasīt vairāk …
Sensenos laikos uz Zemes spēlējās Saules meita un Mēness dēls. Kamēr bērni bija mazi, neviens neuztraucās par bērnu draudzību, bet, kad bērni pieauga, Saules māte un Mēness tēvs sāka bažīties par abu jauniešu tuvību. Jaunieši nesaprata savu vecāku raižu cēloni, jo nezināja, ka vecāki jaunībā bija iemīlējušies viens otrā. Toreiz viņu vecāki nepiekrita viņu laulībai, Lasīt vairāk …
Reiz dzīvoja skaista meitene vārdā Roze. Jau no bērnības visi viņu apbrīnoja. Viņa bija tik daiļa un maiga. Kad meitene pieauga, precinieki brauca pie viņas ciemos, bet meitene visus atraidīja. Meitene gaidīja savu sapņu princi, bet neviens no preciniekiem neatbilda viņas izsapņotajam princim. Kādā vasaras dienā, kad meitene pastaigājās gar jūras krastu, viņa ievēroja divus Lasīt vairāk …
Reiz dzīvoja maza meitene vārdā Ilzīte. Ilzītei bija 5 gadi un viņas labākais draugs bija viņas runcītis vārdā Miks. Ilzīte augu dienu pavadīja kopā ar Miku, jo vecāki bija ļoti aizņemti darbā. Ilzīte izstāstīja Mikum visus savus noslēpumus un Miks uzticami raudzījās savas saimnieces acīs, nevienam neizpaužot viņas noslēpumus. Miks bija maigas dabas, viņš ļoti Lasīt vairāk …
Garu pasaulē dzīvoja Gars, kurš nebija apguvis mācību stundu „mīlēt bez nosacījumiem”. Viņš vairākas reizes bija iemiesojies Zemes dzīvei, izvēloties dažādus vecākus un dažādus ķermeņus, bet nekādi nespēja saprast, kā var cilvēku mīlēt bez nosacījumiem. Garam bija savi Skolotāji, kuri skaidroja iepriekšējās dzīvēs pieļautās kļūdas un neapgūtās mācību stundas. Gars teica: „Es visu sapratu, es Lasīt vairāk …
sending...