Ceļā uz izveseļošanos no VĒŽA 14.03.2013
Pirmās mācību stundas izpratne un darbs pie tās
Saslimstot ar vēzi 2009. gada vasarā, ļoti saskumu, biju dusmīga, raudāju un žēloju sevi. Tad nomierinājos un saņēmusi ļoti spēcīgu atbalstu no draugiem, darba kolēģiem un ģimenes, atgriezos savā optimistiskajā noskaņojumā. Sapratu, ka cīnīšos un uzveikšu. Vispirms veicu visu, ko ārsts nozīmēja – tātad operācija, ķīmijterapija un starošana. Izejot ārstniecības kursu, sastapos ar līdzīgās problēmas nonākušajiem un dalījāmies pieredzē, ko darīt, kā stiprināt imunitāti. Saņēmu dažādus pierakstus ar uzlējumu veidošanu uz konjaka bāzes un zemes tauku pielietošanu organisma stiprināšanai.
Kolēģes mudināta sazvanīju profesori Ainu Mucenieci, kas, starp citu, ir patentējusi zāles vēža šūnu iznīcināšanai Rigvirs ( Rīgas Vīruss), ziedojot 42 gadus zinātniskiem pētījumiem, kuras veiksmīgi piemērojamas īpaši melanomas ārstēšanai, jo uzrādīja vislabākos rezultātus dzīvildzes pagarināšanai.
Tās bija ļoti mīļas sarunas galvenokārt jau par mani un kā stiprināt imunitāti. Tagad nožēloju, ka neaizbraucu apciemot profesori, bet tāds nu bija likteņa lēmums. No A. Mucenieces autobiogrāfijas http://www.viroterapija.lv/aina_muceniece.html 2004. gadā
‘’ Liktenis un Griba. Griba un Liktenis. Tie ir tie, kas nosaka cilvēkbērna dzīvi uz šīs mazās zemes lodītes bezgalīgajā pasaules telpā. Vismaz tā bija ar mani. “Griba, tās ir tavas debesis, bērns,” teicis Zentas Mauriņas tēvs. Tās vēl šodien ir manas debesis. Bet Liktenis – kāds nu kuram. Man tas bija karš, ceļš zinātnē un mūsu tautas trešā atmoda’’
Sapratu, ka griba cilvēkam ir ārkārtīgi būtiska. Par laimi saņēmu telefonisku konsultāciju imunitātes stiprināšanai, pētījām kopā arī manus izmeklējumus. Jāsaka gan, ka ārsti nelabprāt atbalsta imunitātes celšanu ķīmijterapijas laikā, jo pirms tās imunitāte tiek samazināta ar medikamentu palīdzību, lai organismam nebūtu spēka tai pretoties. Tādēļ no profesores padomiem izvēlējos manuprāt mazāk kaitīgāko un apvienojamo ar manu terapiju. Labprāt padalīšos arī ar Jums – ņem vienādās daļās ceļmallapas, nātru lapas, pieneņu lapas un saknes un gārsu, visu sablendē un lieto pie tējas pa ēdamkarotei. Šādi sagatavotu maisījumu var arī sasaldēt, lai būtu ziemā, ko lietot. Vēlāk meklējot datus internetā, biju pārsteigta cik iedarbīgi ir šie augi, bet iesākumā es nemeklēju papildus informāciju.
Jutu, ka jāattīstās garīgi un apmeklēju Sirjes Uusbek lekciju ciklu ‘’ Es kā cilvēks starp debesīm un zemi’’, kas mani spēcīgi iespaidoja un es nolēmu pieteikt konsultāciju pie viņas. Sirje ir ļoti vieda un ‘’redzoša’’, viņa mani pamudināja sākt strādāt ar sevi un piedošanas mācību.
Protams arī analizēju slimības sakni un domās jau sapratu, ka vainīga ir mana vēlme lietas redzēt tikai ar savu redzējumu, pat sava vīra mīlestību es biju iedomājusi kādai tai jābūt un protams nesaņēmusi to uzkrāju sevī vilšanos, bailes, ka mani nemīl, vainas sajūtu, kas radās no cenšanās izpatikt vīrietim un tomēr, nesaņemot to mīlestību ko gaidīju.
Otrās mācību stundas izpratne
Jāsaka jau nu atklāti, ka esmu ne tikai optimistiska, bet arī slinka. Un tiklīdz terapija beidzās, jūtoties labi atkal nestrādāju ar sevi, bet centos tikai izpatikt citiem. Tieši tādēļ, saņēmu atkārtotu mācību stundu metastāžu veidā 2012. gada nogalē. Ko nu. Depresija mani piemeklēja, sākumā es atkal daudz raudāju un sevi žēloju. Protams domāju, ka miršu un, ka jāsakārto pēdējās lietas, kas nu dzīvē jāizdara. Biju izšķīrusies no sava dzīves biedra pēc 17 gadu kopdzīves, jo sapratu, ka nespēju viņu izmainīt, kas, protams ir grēks, bet smagākais, ka nespēju izmainīt savu attieksmi pret viņu. Biju uzkrājusi sevī jau tik daudz dusmu un naida, ka otrs cilvēks man kļuva vienaldzīgs.
Par laimi, pateicoties Dievam un vēlmei garīgi pilnveidoties, saviem sargeņģeļiem un liktenim, biju pieteikusies Domātāju I līmeņa apmācības programmā, un nokļuvi pie Elvitas Rudzātes uz konsultācijām. Tieši pateicoties Elvitas neatlaidībai, tagad jau varu vērot manas slimības pozitīvu dinamiku, kuru apstiprina datortomogrāfijas izmeklējumi.
Bet vispirms bija jākonstatē slimības cēlonis, kuru atklāju lasot E. Rudzātes Piedošanas mācības 1. Grāmatu. Tagad saprotu, ka man jāmīl sava slimība, jo viņa ir ieradusies man palīdzēt apgūt mācību stundu, kas man jāizpilda šajā dzīvē.
E.Rudzātes grāmata ‘’ Piedošanas mācības 1. Grāmata’’196 lpp.
‘’Bailes, sasniedzot kritisko robežu, izraisa dusmas, kas pārvēršas naidā. Naids , sasniedzot kritisko robežu, sāk iznīcināt cilvēku pašu’’
‘’ Bailes, ka mani nemīl + vainas izjūta valda pār muguru padušu rajonā, ietverot 4. un 5. krūšu skriemeli, bet no priekšpuse tam pakļaujas sirds, plaušu vārti un krūtis. Sirdskaites, plaušu slimības un krūts vēzis’’
Ko es daru, lai uzveiktu vēzi
Tā kā slimības cēlonis tiek konstatēts un saņemti ļoti svarīgi norādījumi no Elvitas varu droši uzsākt savu labdarības projektu pret sevi. Bet nu visu pēc kārtas. Vēža ārstēšanā vai, lai nesaslimtu ar vēzi pieejai ir jābūt kompleksai un neatlaidīgai. Tā kā es pilnībā atbalstu Hipokrātu, kurš uzskata, ka slimību jāārstē ar vārdu ( garīgi), augiem ( uzturu) un nazi ( operācija), un esmu atzinusi, ka tieši ar vārdu, jeb domu spēku ir iespējama 100% slimības uzveikšana, tad iesākšu tieši ar savu garīgo praksi.
- Garīgā praktizēšana
Visupirms ir jāsaprot, ka vēzis nav tādēļ, lai mirtu, bet gan lai apgūtu savu mācību stundu un nav jāiegrimst grūtsirdībā, bet gan sirsnīgi jāstrādā ar sevi. Cilvēkam ir izvēle – vai nu gulēt, raudāt, sevi žēlot un gaidīt nāvi, kas drīz arī atnāk ja cilvēks tā vēlas, vai cīnīties, izprast, piedot un apgūt savu mācību stundu. Es izvēlējos otro variantu.
-Konsultācijas pie Elvitas Rudzātes, par ko esmu ļoti pateicīga, deva man sapratni, par stresiem, kas mani nomāc un ar kuriem jāstrādā. Mani stresi: Bailes, ka mani nemīl, vainas apziņa, dusmas, un kā jau noskaidrojās neizdarība, jeb slinkums strādāt ar sevi. Tos cenšos atbrīvot un praktizēju piedošanas mācību.
-Garīgās meditācijas un lūgšanas – man patīk smaida meditācija, jo ir īsa un piemērojama jebkurā vietā un Svētā Fanciska lūgšana, ko lasu vakarā pirms miega. Veltu lūgšanu arī saviem skolotājiem: Dievam, Jēzum Kristum, Svētajai jaunavai Marijai un Sai Babam, katram no viņiem man ir kāds īpašs lūgums.
– Ārstēšanās ar domu spēku – domās attīrot slimību skartās vietas, attīrot sevi.
-Dzīvības koka atbalsta grupu apmeklēšana, kas dod iespēju apmainīties ar piedzīvoto un darīt kopīgas lietas, varbūt arī ar savu pieredzi varu kādam palīdzēt
- Fiziskās aktivitātes
– Ķermeņa fiziska mazgāšana divas reizes dienā, jo saņemu ķīmijterapiju vēnā un tabletes. Ķīmija kā zināms izdalās caur ādu. Tā regulāri jāattīra.
– Fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes 6 reizes nedēļā samazina atkārtota vēža rašanos vai vispār vēža attīstību par 85%. Man gan šis pieklibo, bet vismaz praktizēju ar domu spēku. Skaitu soļus, ko ikdienā noeju. Cenšos staigāt svaigā gaisā.
– Vairos no piepīpētām telpām, lielām cilvēku masām, lai nesaslimtu ar gripu vai kādām infekciju slimībām.
– Apmeklēju svētvietas Latvijā apvienojot šo pasākumu ar pastaigām.
- Uzturs
Mums jāizturas vērīgi pret visu, ko mēs liekam savā organismā. Taču diemžēl ēdam to, kas ir nevis to, kas būtu vajadzīgs. Vēža šūnas liek organismam strādāt savā labā un paradoksāli, ka ir mūsu imūnsistēmas šūnas – naturālie killeri viņas neatpazīst. Par laimi manās rokās nonāca Amērikāņu Neiropsihiatra Deivida Servena – Šreibera sarakstīta grāmata ‘’Anticancer – pret vēža dzīvesveids ‘’ Deivids atklāja eksperimentējot sev galvas smadzeņa audzēju, kurš pēc četriem gadiem atgriezās metastāžu veidā. Šis ārsts aktīvi pētīja pasākumus un vielas, kas spētu likt audzēja šūnām pašiznīcināties. Pie kam viņa ieteikumi ir pamatoti pētījumos un viņš atsaucas uz daudzu pētījumu avotiem, par ko mēs varam pārliecināties. Pats Deivids pēc metastāžu atklāšanas nodzīvoja vēl 16 gadus pateicoties rūpēm par savu ‘’teritoriju’’, un lūk ko viņš iesaka bez meditācijām un fiziskajam aktivitātēm, runājot par uzturu:
– Pilnībā atteikties no cukura un saldumiem. ( Ko starp citu man ieteica arī Elvita Rudzāte) Cukurs ir tiešs enerģijas avots vēža šūnām.
– Pārtikai jākļūst kā zālēm organismā. Izmantot uzturā vairāk dārzeņu, kurus viņš ir atrunājis savā grāmatā. Izvēloties dārzeņus kuriem ir lielāka ietekme uz vēža šūnām – kāpostus, ķiploki, sīpoli, puravi, burkāni, ķirbji, tomāti.
– Zaļā tēja, īpaši japāņu Senča, mačas vismaz trīs reizes dienā.
– Olīvas, olīveļļa, Omega 3 taukskābes, kuras sastopamas treknās zivīs.
– Sēnes.
– Avenes, ķirši, mellenes, kauleņaugi – plūmes.
– No garšvielām, kurkuma, kanēlis, piparmētra, mārsils, raudene, baziliks, majorāns.
– Tumšā šokolāde virs 70%, sarkanais vīns glāze pie ēdiena.
– Granātābolu sula, kurai piemīt pretiekaisuma un antioksidanta īpašības, kas ievērojami palēnina vēža attīstību.
– D3 vitamīns.
– Jogurts un kefīrs, mans atradums, pēc kolēģes ieteikuma, ir Labdaris – skābpiena produkts, kas uzlabo pašsajūtu un stiprina imunitāti.
Visi augstāk ieteiktie produkti ietekmē labvēlīgi mūsu organismu. Viņiem piemīt pretvīrusu darbība un spēja ietekmēt audzēja šūnas.
- Nazis – jeb obligāti ķīmijterapija un viss ko mūsu ārsti-onkologi liek.
Kopsavilkums
Jāsaka godīgi, ka labdarība sev man ir kā plāns, kas vēl jāievēro un pie kura stingri jāpieturas. Joprojām cīnos ar slinkumu, kurš man ir labs “draugs’’ un prot mani viegli pārliecināt, piemēram, ’’ nu kur iesi staigāt pa to aukstumu, tev tak plaušas jāsaudzē un limangoītam tikai par labu darīsi, staigājot aukstumā sasvīdusi.’’ Nu mani šie argumenti pārliecina ar. It sevišķi uzreiz pēc ķīmijas, jo tiešām kustības ir ierobežotas un 48 minūtēs varu noiet tik 2,5 km. Vai arī ‘’ nu ko staipīsies ar to jogu pa grīdu cietu, tik mugurai kaitēsi, labāk gultā pavārties un atpūties, tev tak ir šķidrums vēl ap sirdi uzkrājies, netraumē sevi, ļauj organismam atpūsties’’. Reizēm nākas piekrist, jo strādāju un sagurstu pa dienu, tā ka reizēm, dīvāns un slinkums man kļūst par labu kompanjonu. Bet, neskatoties uz mana ‘’ jaukā ‘’ biedra ieteikumiem, tomēr pamanos ievērot kaut daļēji šos norādījumus un rezultāti jau ir sasniegti. Man tika atklāta pozitīva dinamika slimības apkarošanā.
Tātad mērķis nosprausts tik uz priekšu stingri turēties pie plāna.
Bet galvenais, ka nu jau droši un pārliecināti varu atbildēt ar jā uz Jēzus Kristus uzdotajiem jautājumiem:
Vai tu gribi izveseļoties un galvenais vai tu tici, ka izveseļosies?
Autore: Iluta Lielāmure
Izmantotā literatūra:
Elvita Rudzāte ‘’Piedošanas mācība’’ 199 lpp
Deivids Servens-Šreibers ‘’Anticancer Pret vēža dzīvessveids’’ 333 lpp plus pielikumi 16 lpp