Cerība, sapnis un ilūzija – kam ļauties? 29.08.2023

Cerība, sapnis un ilūzija ietekmē mūsu attieksmi pret rezultātu. Lai rezultāts tevī neradītu vilšanās izjūtu, svarīgi nedzīvot ilūzijā. Cilvēki bieži jauc jēdzienus cerība, sapnis un ilūzija, neizprotot to būtību.

Cerība ir ticība labam rezultātam. Cerība ir apzināšanās, ka pastāv iespēja, bet ne garants. Tā ir paļaušanās uz Dievu un savas problēmas atdošana Viņa rokās, pieņemot jebkādu Dieva lēmumu, bet cerot, ka Viņš būs žēlsirdīgs un dos šo iespējamību. Cerība dod spēku pārvarēt grūtības, jo cilvēks koncentrējas uz labo nevis slikto.

Apskatīsim piemērus, ja cilvēkā ir cerība:

1. Sieviete nav apmierināta ar savu darbu, bet viņa cer, ka kādreiz viņa atradīs tādu darbu, kas viņai patīk. Viņa pieņem esošo situāciju, kaut arī tā viņai nepatīk, jo spēku to pieņemt dod cerība par iespējamību, ka nākotnē kaut kas mainīsies uz labo pusi. Viņai ir cerība, ka nākotnē būs labāk, kas dod spēku pārvarēt grūtības.
2. Vīrietis ir slims ar smagu slimību. Viņš dzīvo cerībā, ka ārstniecības metodes viņam palīdzēs atveseļoties, lai arī apzinās, ka situācija ir ļoti nopietna un neviens mediķis nevar viņam dot nekādas garantijas. Viņa cerība izveseļoties dod viņam spēku pārvarēt esošās grūtības, turpināt cīnīties, nepadoties.

Sapnis ir iztēlots labs rezultāts. Cilvēks iztēlē izbauda labo rezultātu, bet tam nepieķeras, jo apzinās, ka tas var arī nepiepildīties.

Apskatīsim tos pašus piemērus, ja cilvēks sapņo:

1. Sieviete nav apmierināta ar savu darbu, bet viņa sapņo par jaunu darbu. Viņa iztēlojas kāds būs viņas jaunais darbs, iztēlojas kā viņa strādā jaunā darbā, bet tanī pat laikā apzinās, ka sapnis var arī nepiepildīties. Viņa izbauda sapnī iztēlotās labās emocijas, kas palīdz viņai pārvarēt nepatiku pret esošo situāciju, jo viņa koncentrējas uz labo, nevis slikto.
2. Vīrietis ir slims ar smagu slimību. Viņš sapņo par brīdi, kad būs izveseļojies, ko viņš darīs, kad būs vesels. Viņš apzinās, ka tas ir tikai sapnis, kas var arī nepiepildīties, bet viņam patīk izjūtas, ko viņam dod sapnis, kad viņš iztēlojas patīkamus brīžus. Viņš dzīvo šajās pozitīvajās izjūtās, nekoncentrējoties uz slikto, bet apzinoties, ka tas pastāv.

Ilūzija ir neesošā pieņemšana par esošo un tam noticēšana.

Apskatīsim tos pašus piemērus, ja cilvēks dzīvo ilūzijā:

1. Sieviete nav apmierināta ar savu darbu, bet viņa ir pārliecināta, ka kaut kad viņa atradīs labu darbu. Viņa to gaida, nepieļaujot variantu, ka tas varētu arī nepiepildīties. Jo ilgāk viņa gaida, jo lielāka neapmierinātība viņā aug. Viņa nespēj izprast, kāpēc citi atrod sev tīkamu darbu, bet viņai tas neizdodas. Viņa sāk domāt par dzīves netaisnību. Viņa turpina gaidīt, bet situācija pasliktinās, jo katrs nākamais darba piedāvājums ir sliktāks par esošo darbu. Viņa ļoti viļas dzīvē kā tādā līdz šī vilšanās sagrauj viņas veselību un Dievs paņem viņu pie sevis. Sieviete tā arī nesaprata, kāpēc nevajag dzīvot gaidās jeb ilūzijā.
2. Vīrietis ir slims ar smagu slimību.  Viņš ir pārliecināts, ka izveseļosies, kaut arī neviens to nevar garantēt. Viņš nepieļauj nevienu citu variantu, kā tikai to, ka viņš izveseļosies. Viņa veselība pasliktinās. Viņš sāk dusmoties uz ārstiem, tuviniekiem un Dievu, ka viņam nepalīdz. Viņš nesaprot, kāpēc viņam neizdodas izveseļoties, ja citiem tas izdodas? Viņš sāk dzīvi uzskatīt par netaisnīgu. Viņa dusmas pieaug līdz ārsti pasaka, ka vairs neko nevar izdarīt un vīrietim ir jāizdara izvēle kā nomirt – dusmojoties vai pieņemot Dieva gribu.

Tikai negatīvs rezultāts parāda, vai cilvēks ir dzīvojis cerībā, sapnī vai ilūzijā? Ja cilvēks cerēja, bet viņa cerība nepiepildījās, tad viņš pieņem reālo situāciju, apzinoties, ka tikai Dievam ir zināms, kāpēc Viņš nedeva iespējamību uz pozitīvu rezultātu.

Ja cilvēka sapnis nepiepildījās, tad negatīvais rezultāts viņu neskumdina, jo viņš ir pateicīgs par to, ka bija iespēja pasapņot un izbaudīt labas izjūtas.

Ja cilvēks dzīvoja ilūzijā ar pārliecību, ka viņam izdosies, bet tomēr rezultāts ir negatīvs, tad viņš ir ļoti vīlies un neapmierināts ar sevi un citiem. Ilūzijas krišana rada nepatīkamas izjūtas. Savukārt cerības un sapņa nepiepildīšanās nerada vilšanās un neapmierinātības izjūtu.

Tāpēc nedzīvojiet ilūzijā, bet ļaujieties sapņiem un cerībai. Atcerieties teicienu: “Cerība mirst pēdējā” un izdzīvots sapnis piepildīsies ja ne šajā dzīvē, tad kādā no nākamajām dzīvēm.

Autore: Elvita Rudzāte