Cilvēciskās īpašības, kas veicina piedzīvot neveiksmes darbā 04.03.2021

Pastāv Dievišķais Taisnīguma likums – viss, kas ar mums dzīvē notiek, ir absolūti taisnīgi. Cilvēkiem ir grūti pieņemt šo patiesību, jo viņi neredz cēloņu un seku sakarību, kā arī netic, ka ir bijušas iepriekšējās dzīves un būs nākamās dzīves līdz cilvēks izies ārā no reinkarnācijas rata, kad būs sasniedzis Jēzus vai Budas apziņas līmeni.

Cilvēki nodara pāri paši sev, neapzinoties kādu ietekmi uz notikumiem viņu dzīvē atstāj viņu cilvēciskās īpašības. Cilvēciskās īpašības ir gan pozitīvas, gan negatīvas. Pozitīvās cilvēciskās īpašības veido cilvēka labo karmu jeb veiksmes (rada pozitīvu enerģiju cilvēka aurā, piesaistot veiksmes), bet negatīvās cilvēciskās īpašības veido cilvēka slikto karmu jeb neveiksmes (rada negatīvu enerģiju cilvēka aurā, piesaistot neveiksmes).

Apskatīsim daļu no negatīvajām cilvēciskajām īpašībām, kas ietekmē cilvēka darba rezultātus.

Egoisms

Egoists domā tikai par sevi, kā viņam labāk, nerēķinoties ar citiem. Lai sasniegtu labus darba rezultātus ir nepieciešama sadarbība ar citiem un rēķināšanās ar citu vajadzībām. Darba rezultāts nav atkarīgs tikai no tevis, tāpēc tik svarīga ir laba komanda, kas tevi atbalsta.

Dievs egoistam dod iespēju izbaudīt labus darba rezultātus līdz brīdim, kad cilvēks ir izaudzējis egoismu tādā pakāpē, ka neredz vairs tam pāri, domājot, ka viss ir viņa rokās, un tad nāk negaidīts trieciens un cilvēks zaudē visu, kas bijis, paliekot pie “sasistas siles”. Tas ir brīdis, kad egoists var aizdomāties, ko viņš dzīvē ir darījis nepareizi.

Augstprātība un lepnība

Augstprātība ir lepnības augstākā pakāpe. Tam, kam veicas labāk nekā citiem, tas jūtas pārāks par citiem, nezinot Dievišķo likumu, ka neviens uz pasaules nav labāks vai sliktāks par tevi, ka katrs cilvēks ir unikāls ar saviem īpašiem talantiem un tieši tāpēc nevajag nevienu mērīt pēc sevis, jo nav pilnīgi vienādu cilvēku uz pasaules. Augstprātība demonstrē pārākumu pār citiem, bet lepnība tīksminās par saviem panākumiem, salīdzinot tos ar citu panākumiem.

Cilvēks turpina vēlēties lepoties ar saviem sasniegumiem vai materiālajiem labumiem, uzskata sevi par labāku par citiem līdz brīdim, kad Dievs to apstādina caur dzīves pārbaudījumu, kas liek cilvēkam izprast, ka tieši augstprātība un lepnība ir novedusi viņu pie nelaimes vai neveiksmes.

Vēlmes gūt labumus jeb alkatība

Alkatība ir vēlmju pieaugums un sāta izjūtas zudums. Citiem vārdiem sakot, cilvēks nespēj sev pateikt “man pietiek”,  bet vēlas vairāk un vairāk, kaut arī viņam viss ir pietiekoši.

Cilvēks nenovērtē to, kas viņam ir dots līdz brīdim, kad Dievs viņam atņem to, pie kā tik ļoti bija pieķēries jeb ko uzskatīja par savu.

Ja cilvēkā ir vēlme pelnīt naudu, tad viņam tiek dota tāda iespēja līdz brīdim, kad viņam to negaidīti atņem vai cilvēks izjūt tukšuma izjūtu, ka nauda nespēj viņā radīt piepildījuma izjūtu. Vēlme pelnīt naudu noved cilvēku līdz spēku izsīkumam, ko psihologi sauc par izdegšanas sindromu.

Vēlme citiem pierādīt kaut ko, parādīt savu centību, saņemt atzinību arī noved pie spēku izsīkuma jeb izdegšanas sindroma, jo cilvēks dod ar aprēķinu nevis nesavtīgi. Cilvēks, kas dod nesavtīgi, tiek piepildīts ar enerģiju.

Skopums

Materiālas dabas skopums izpaužas kā nevēlēšanās dalīties ar to, kas tev pieder. Piemēram, cilvēks negrib dot naudu saviem ģimenes locekļiem ikdienas vajadzībām, jo uzskata, ka nauda tiek par daudz tērēta nelietderīgi. Skopums rodas no bailēm, ka kaut kas var pietrūkt.

Lai darba rezultāti būtu veiksmīgi, nepieciešama enerģijas apmaiņa. Nauda ir enerģija, kurai ir jākustas. Ja cilvēks ir skops, tad viņš enerģiju nespēj vairot, jo enerģija ir ieslodzīta viņa skopumā. Viņš var sakrāt daudz naudas un mantas, bet līdz brīdim, kad tai vairs nav nozīmes jeb vērtības, radot cilvēkam jautājumu: “Kāpēc es visu mūžu krāju?”

Skaudība

Skaudība rodas no tā, ka cilvēks salīdzina kaut ko savā starpā, piemēram, savus ienākumus ar kolēģa ienākumiem vai savus darba rezultātus ar konkurenta darba rezultātiem.

Ja mēs paskatīsimies uz darbu, tad nepārtraukti mēs dzirdām vārdu “kritēriji”, nepārtraukti kāds ar kādu tiek salīdzināts un tā attīstās cilvēciskā īpašība SKAUDĪBA, kura izstaro no sevis negatīvo enerģiju. Kāpēc? Jo tā grauj dažādību un iespēju kaut kam būt unikālam. Tie, kuri nebaidās būt atšķirīgi no kopējas masas tiek apbrīnoti vai izsmieti. Visur, kur ir sacensība, lēnām sāk augt skaudības tārps, kurš pamazām izaug par odzi.

Svarīgi ir izprast, ka tev nav ne ar vienu jāsacenšas. Ja konkurentiem klājas labi, tas liecina, ka viņi to ir pelnījuši. Laimīgs būsi tad, ja spēsi priecāties par citu panākumiem.

Meli un puspatiesības

Patiesība ir dzīves pamati. Puspatiesība ir vēl briesmīgāka par meliem, jo puspatiesībām vairāk uzticas. Ja cilvēks melo vai saka puspatiesības, tad viņš sagrauj dzīves pamatus un agrāk vai vēlāk piedzīvos ciešanas, jo māja bez pamatiem sabrūk. Ja cilvēks melo, lai vairotu mantu, tad agrāk vai vēlāk viņam to atņems vai tā zaudēs vērtību.

Ja vēlies darbā būt veiksmīgs, tad padomā par savām cilvēciskajām īpašībām kā tās ietekmē tavus darba rezultātus, atbrīvojoties no negatīvajām īpašībām un vairojot pozitīvās īpašības.

Autore: Elvita Rudzāte