Nav iespējams piedzīvot Dievišķo bez cilvēcisko vērtību izkopšanas.
Cilvēciskās vērtības attiecas uz Dievišķumu, nevis laicīgumu.
Zinātne un tehnika var veidot ērtu un komfortablu dzīvi, bet tās neuzdāvinās jums Mieru un Dievišķumu.
Cilvēciskās vērtības piedzimst kopā ar cilvēku, ne pirms, ne pēc viņa.
Cilvēciskās vērtības ir klātesošas katrā ķermeņa šūnā – citādi jūs nevarētu būt cilvēks.
Vērtības nevar iemācīt, tās var parādīt.
Ar nesavtīgu kalpošanu vien var sasniegt visas cilvēces vienotību.
Kad šķīstība izpaužas no iekšienes, cilvēks piedzīvo tās atspulgu, reakciju un atskaņas apkārtējā pasaulē.
Pateicība ir vislielākais cilvēka tikums.
Tikumība ir vissvarīgākais izglītības aspekts.
Cilvēce var progresēt tikai tad, ja sabiedrība ir tikumīga.
Sabiedrības tikumība vedīs pie Dieva mīlestības, kas savukārt vedīs pie bailēm no grēka.
Lai arī cik stipri mēs būtu, ja mums nepiemīt tikumības spēks, tad viss ir veltīgi. Kur ir tikumība, tur ir Dievs, bet, kur ir Dievs, tur ir uzvara. Bez Dieva labvēlības nav iespējams gūt panākumus.
Taisnīgums ved pie patiesības, un tā, savukārt, ved pie Dieva.
Iekāre, dusmas un naids nav cilvēka īpašības, tās ir dzīvnieciskas tieksmes.
Šajā pasaulē vienīgi patiesība un labestība paliks kopā ar mums mūžīgi.
Ja tu aizstāvi un īsteno patiesību un taisnīgumu, tas aizstāvēs šo zemi.
Tev ir jāīsteno taisnīgi darbi, lai nopelnītu Dievišķo žēlsirdību.
Ja tev piemītošais patiesums un taisnīgums tiek sargāts, tad šīs īpašības aizsargās arī tavu zemi.
Tev ir dots ķermenis, lai tu lietderīgi varētu izmantot savu intelektu un spēju atšķirt un parādīt savas iedzimtās cilvēciskās vērtības.
Mēs varam iegūt mieru un laimi tikai tad, kad palīdzam nabadzīgajiem un trūcīgajiem.
Katram ir jārod miers sevī, jo cilvēks pēc savas dabas iemieso mieru.
Garīgo mieru var iegūt tikai konstantās pārdomās par Dievu.
Cilvēks zaudē mieru savu pieķeršanos dēļ.
Cilvēks piedzimst, lai iegūtu mieru, nevis ieņemtu autoritatīvu stāvokli.
Cilvēkam ir jāiesaistās labdarībā, lai piedzīvotu mieru.
Ja jūsu ticība ir nepastāvīga, ar kāpumiem un kritumiem, jūs būsiet apjukuši un neradīsiet mieru.
Ja vēlaties būt mierīgi, jums jāuzņem sevī klusuma un nosvērtības īpašības.
Kur ir miers, tur jūs atradīsiet Dievišķo spēku, grāciju un cildenumu.
Tikai praktizējot cilvēciskās vērtības, jūsu dzīve kļūs pestīta.
Nav svarīgi, ko saka citi, svarīgi, lai jūsu Sirdsapziņa būtu mierīga.
Pārdomas par Dievu ir pareizais un vieglākais ceļš, kas novērsīs visas raizes.
Patiesībā jums jāattīsta sava būtība tā, lai jūsos neienāktu ne mazākā dusmu izjūta.
Cilvēks, kas ir mierā ar sevi, mieru saskatīs visur ap sevi.
Domās noliec galvu Tā Kunga priekšā un atdod Viņam visu to, kas ir tīrs un apdvests ar tikumības un nevainības smaržu un nomazgāts nožēlas asarās.
Runāt patiesību, rīkoties tikumīgi – tas jāpieņem par savu devīzi, ja mēs cilvēcei vēlam labklājību un uzplaukumu.
Fragments no Elvita Rudzātes grāmatu sērijas “Piedošanas mācība” 3.grāmatas “Dievišķās pasaules izzināšana sirdsmieram. Šri Satja Sai Babas Dievišķo gudrību atspulgs.”