Cilvēka unikalitāte 27.02.2020

Cilvēks ir unikāla būtne starp visām citām dzīvajām būtnēm uz Zemes ar to, ka viņam Dievs ir piešķīris saprātu un brīvo gribu. Atgriežoties ļoti senā cilvēka attīstības vēsturē par ko vēsta Lielo Skolotāju dotās Mācības, ir zināms, ka pateicoties cilvēka prāta spējām un brīvajai gribai, cilvēks sāka eksperimentēt, izdarot ļoti dažādas izvēles. Nepareizas izvēles cilvēka enerģijas transformēja arvien blīvākās enerģijās līdz cilvēks attīstīja fizisko ķermeni. Tā cilvēks no ēteriskas būtnes pakāpeniski pārvērtās par blīvu būtni un sāka no dzīves uz dzīvi attīstīt sevi kā indivīdu.

Katra iemiesojuma (dzīves) beigās cilvēks atstāj savu fizisko ķermeni, bet cilvēka Gars kopā ar Dvēseli dodas uz Smalko pasauli. Nomirstot cilvēks aizmirst daudzas iemaņas, kuras apguvis dzīves laikā, piemēram, aizmirst svešvalodas, kuras ir zinājis, matemātiku, ķīmiju, fiziku, šūšanas prasmes, ēst gatavošanas prasmes utt. Tomēr viņš nezaudē ielikto iemaņu pamatus un neaizmirst daudzo dzīvju laikā gūto gudrību, kas uzkrājas cilvēka garā un veido viņa raksturu. Ar kādu dzīves gudrību un raksturu cilvēks atstāj iemiesojumu jeb nomirst, ar tādu dzīves gudrību un raksturu viņš piedzimst nākamajā dzīvē. Un tā no dzīves uz dzīvi cilvēks attīsta vai degradē savu raksturu, kļūstot dzīves gudrāks vai degradējas.

Tas arī ir izskaidrojums, kāpēc vieniem un tiem pašiem vecākiem piedzimst tik dažādu raksturu bērni, jo katrs bērns daudzo dzīvju laikā ir attīstījies kā indivīds ar savu raksturu un bijis ļoti dažādās lomās, lai cilvēks attīstītos daudzpusīgi. Cilvēks no dzīves uz dzīvi ir mainījis dzimumus, lai vienlīdzīgi attīstītu gan sievišķo, gan vīrišķo enerģiju. Tie, kuri šo uzdevumu neveic pietiekami labi, var vairākas dzīves pēc kārtas nemainīt dzimumu, lai beidzot izprastu dzimuma nozīmīgumu. Piemēram, sabiedrībā ir vērojami gan sievišķīgi vīrieši, gan vīrišķīgas sievietes. Pareizi būtu, ja abas enerģijas būtu līdzsvarā. Piemēram, ļoti mīloša sieviete ar stipru raksturu, kas arī ir fiziski spēcīga vai ļoti mīlošs vīrietis ar stipru gribu, raksturu un fizisko spēku. Ja enerģijas nav līdzsvarā, tad tas nozīmē, ka cilvēkam šīs enerģijas būs jānolīdzsvaro, piedzīvojot dažādas dzīves grūtības. Piemēram, sievišķīgs vīrietis izvēlēsies sev par sievu vīrišķīgu sievieti, lai no viņas apgūtu trūkstošo vīrišķīguma daļu.

Kad cilvēks ir sasniedzis augstu attīstības līmeni, tad saskaņā ar Augstāko Spēku dotajiem uzdevumiem, cilvēks pārstāj mainīt dzimumus un iemiesojumos nāk kā viena dzimuma pārstāvis. Taču lai tādu līmeni sasniegtu, cilvēkam katrā dzīvē ir jāattīsta dažādi talanti.

Ja viņš vairākas dzīves pēc kārtas ir koncentrējies tikai uz viena talanta attīstību, tad kādā no dzīvēm šis talants būs attīstīts tuvu maksimumam un viņu laicīgā dzīvē sauks par ģēniju, bet tā kā viņš daudzās dzīves bija koncentrējies tikai uz viena talanta attīstību, tad citās dzīves jomās viņš būs ļoti neprasmīgs. Tāpēc pareizi ir attīstīt dažādus talantus, apgūt dažādas prasmes, jo visatbildīgākos uzdevumus Dievs uztic tikai daudzpusīgi attīstītiem cilvēkiem.

Ņemot vērā, ka katrs cilvēks attīstās atbilstoši savai brīvajai gribai, tad pasaulē nevar atrast divus pilnīgi vienādus cilvēkus. Var cilvēkus pēc līdzības pazīmēm iedalīt grupās, bet katrs cilvēks šajā grupā būs absolūti unikāls.

Ja mēs vērojam dabiski izveidojušos pļavu, tad mēs redzam, ka pat vienāda nosaukuma augi pēc izskata atšķiras. Jūs neatradīsiet divas pilnīgi vienādas pienenes vai margrietiņas, kas pļavā aug vairumā. Tāpat arī cilvēki nevar būt vienādi un tas patiesībā ir labi, ka cilvēki nav vienādi, jo cilvēki savstarpējā saskarsmē attīstās. Ja cilvēki būtu vienādi, tad cilvēce nevarētu attīstīties. Tikai pateicoties lielajai dažādībai, cilvēce attīstās.

Mūsdienās vairāk kā jebkad agrāk cilvēcei ir jāmācās pieņemt dažādo. Nav pasaulē labāku vai sliktāku cilvēku, jo visi ir tikai cilvēki ar savu raksturu un neapgūtām mācībām, kuras nepieciešams šīs dzīves laikā apgūt. Piemēram, ja cilvēks iepriekšējā dzīvē ir bijis bagāts cilvēks, tad šajā dzīvē viņš var būt nabadzīgs, lai attīstītu sevī prasmes dzīvot taupīgi, neizšķērdētu naudu un citus resursus.

Katram cilvēkam ir jāapgūst savas mācības un tā laika grupas mācības. Piemēram, mūsdienās visiem cilvēkiem ir jāapgūst Materiālisma mācība – tev nekas nepieder, viss pieder Dievam. Tāpēc mūsdienās visus cilvēkus skar materiālas problēmas – bagātie var zaudēt lielas bagātības vai trīcēt par to nosargāšanu, bet nabagie var pēkšņi kļūt bagāti un citas iespējamības. Lai kā būtu, mūsdienās maz ir cilvēku, kurus vispār nesatrauc materiāla rakstura jautājumi, jo visai cilvēcei pašlaik ir jāapgūst Materiālisma mācība.

Katrs cilvēks mācās savā tempā. Tāpēc ielikt cilvēkus kaut kādos rāmjos, cik ātri viņam būtu jāapgūst kāda no mācībām, nav pareizi. Tas attiecas arī uz laicīgām prasmēm. Katrs bērns skolā mācību vielu apgūst savā tempā, tāpēc vienā grupā var mācīties tikai bērni, kas attīstījuši vienā līmenī noteiktās kompetences un tam nav nekāda sakara ar vecumu.

Ja bērnu spiež apgūt to, kam viņš vēl nav gatavs, tad bērnā attīstās kompleksi, ka viņš netiek pārējiem bērniem līdzi. Tāpēc pareizi nākotnē būtu atteikties no iedalījuma klasēs, jo viens bērns var būt ļoti talantīgs matemātikā, bet ne tik talantīgs valodu zināšanās un otrādi. Pareizi bērnu būtu likt grupās pēc kompetences attīstības līmeņa, kas nozīmētu, ka katrs bērns katru kompetenci attīstītu citā grupā. Tas savukārt attīstītu bērnos spēju pieņemt dažādību un izbeigtos neveselīgā konkurence, kas bojā bērnu garīgo veselību, attīstot bērnos kaunu, mazvērtības izjūtu, netaktiskumu, neiecietību, lepnību un augstprātību.

Tiklīdz cilvēce sapratīs, ka tas ir tik brīnišķīgi, ka esam tik dažādi, tā cilvēki sāks viens otru laipni pieņemt tādus kādi tie ir, pazemīgi un augstsirdīgi izturēsies pret citādi domājošiem cilvēkiem, cēlsirdīgi pieņemot sev adresēto kritiku, draudzīgi un taktiski risinās problēmas, atsakoties no nolieguma, jutīs līdzi tiem, kuriem klāsies grūti.

Padomā, vai tu pieņem katru cilvēku kā unikālu būtni?

Autore: Elvita Rudzāte