Dabas Dievišķo likumu ievērošana Tūves Jānsones grāmatās par trollīti Muminu un viņa ģimeni 04.08.2016

Dievs. Daba. Darbs. Šie vārdi, Annas Brigaderes triloģijas nosaukumā, īsi, precīzi un kodolīgi norāda uz katra cilvēka dzīves pamatprincipiem, kurus ievērojot šīs zemes mūžu būtu iespējams pavadīt līdzsvarotībā. Šos pašus vārdus mazliet pārveidojot sanāk Dabas Dievišķo likumu ievērošana, kas arī ir katra cilvēka uzdevums šajā pasaulē. Šie likumi ir vairāki, kā, piemēram, ticības likums, mācības likums, piedošanas likums, polaritātes likums, došanas-ņemšanas likums, mīlestības likums, brīvības likums, harmonijas likums, piesaistes likums. Viss iepriekš minētais nav nekas cits, kā Bībelē rakstītie baušļi vai tas, ko psihoterapeits iesaka klientam, kurš atnācis uz konsultāciju.

Lielisks veids, kā bērniem iepazīt šos likumus, ir attiecīgā lasāmviela, Te nu klasiskās pasakas bieži vien ir piepildītas ar vardarbību, nogalināšanu u.t.t. Tomēr atklājums bērnu literatūrā ir Somijā dzīvojušās zviedrietes Tūves Jānsones grāmatas par trollīti Muminu un viņa ģimenes piedzīvojumiem.

Viens no Dabas Dievišķajiem likumiem ir Ticības likums – vienkārša izpratne par pasaules saprātīgumu. Šis likums tiek brīnišķīgi atspoguļots Mumina ģimenes ikdienā. Piemēram, kad visas Mumina  ģimene ir izbraukumā uz salas, pēc pārciestas vētras:”..trollīša Mumina māmiņa uz akmeņu pavarda vārīja kafiju un meklēja sviesta kārbu (..) Bet viņa veltīgi meklēja, kārbu bija aiznesusi vētra.

-Ko lai tagad smērēju uz maizes? – māmuļa gaudās.

-Gan redzēsi, ka vētra mums iedos vietā kaut ko citu, -trollīša Mumina tētis sacīja.-Kad būsim padzēruši kafiju, dosimies izpētīt pludmali un paskatīsimies, ko jūra izmetusi krastā!”[230.pp]  Un patiesi viņi tā vietā atrod visneiedomajamākās lietas, pat zeltu. Kaut gan jāpiebilst, ka tas nav pats vērtīgākais ieguvums (pēc trollīšu ģimenes ieskatiem), jo uz jautājumu, ko darīsim ar zeltu, atbilde ir :”..-Saliksim gar malām puķu dobēm, -trollīša Mumina māmiņa ieteicās.-Saprotams, lielos gabalus, jo mazie izskatās pēc lūžņiem.”[237.lpp]

Vai tad kad Muminielejā notiek vulkāna izvirdums un visa apkārtne aplūst ar ūdeni, to skaitā arī dzīvojamā māja. Tā vietā, lai kristu panikā, ģimenes galva Mumina tētis mundri saka: „ ..-Šitādu laiku es neesmu pieredzējis kopš jaunības dienām. Nakts bija nemierpilna, ārpusē brakšķēja un čīkstēja, un pret logu rūtīm sitās smagi viļņi. Trollīša Mumina māmiņa izklaidīgi apsēdās šūpuļkrēslā un sāka šūpoties uz priekšu un atpakaļ.”[289.lpp]

Ja  mēs katrs padomātu par sevi, ko es teiktu, kāda būtu mana reakcija, ko es justu brīdī, kad mana māja ir ūdenī, es sēžu uz jumta un apkārt ir jūra, pat pietiktu ar pusi no ēkas applūšanu. Vai mana ticība Dievam būtu patiesa, īsta? Vai es nesāktu pārmest Dievam par nepelnīto situāciju? Te nu apbrīnojams paraugs ir trollīšu ģimene, no kuras var mācīties, kā glabāt ticību savā sirdī, neraudāt par grūtībām.

Kad trollīšu ģimenē pienāk brokastlaiks, viņi atkal izdomā radošu pieeju tam, lai vispār tiktu pie kafijas, marmelādes  – izzāģējot griestos caurumu, pa kuru ienirt pakaļ šīm lietām. „(..) es bieži esmu domājis, ka reiz vajadzētu aplūkot savas istabas nevis no grīdas, bet no griestiem (..)” [292.lpp] Mums visiem vajadzētu mācīties no šiem stāstu varoņiem, kā jebkurā notikušā nelaimē, negadījumā saskatīt arī pozitīvos pusi. „(..) cik šausmīgi jautri! (..) Cik labi, ka es iznesu atkritumu spaini!(..) Un aizmirsu ienest malku!”  tā runā trollīša Mumina māmiņa, kad ierauga savu applūdušo virtuvi, pie tam nopriecājas, ka iespējams traukus vairs nevajadzēs mazgāt. Lielisks piemērs, kā strādā polaritātes likums – sliktajā ieraudzīt labo, saprast, ka labais nepastāv bez sliktā un otrādi, ka dzīvē viss ir līdzsvarā, kā arī ticības likums – pilnīga paļaušanās uz notiekošo, nevainojot nevienu par notiekošo, bet gan mierīgi pieņemot situāciju, es teiktu, ka pat izbaudot to.

„Trollīša Mumina māmiņa sēdēja uz jumta, ielikusi klēpī rokdarbu kārbiņu, kafijas kannu un ģimenes albumu. Laiku pa laikam viņa pavirzījās nost no  jūras, kuras līmenis cēlās, jo viņai nepatika, ka aste mērcas ūdenī. Jo sevišķi pašlaik, kad viņiem bija ciemiņi.”[298.lpp] Vēl viens skaists citāts, kurā redzams, ka notiekošais neizraisa nekādu neizpratni šajā ģimenē, absolūta ticība notiekošajam”(..) Protams, ka izglābsimies. Es te sēžu un gaidu mūsu jauno māju. Vienīgi blēžiem parasti iziet plāni.” [298.lpp] Tiešām pa lielo ūdeni pie viņiem piepeldēja māja (kura, kā vēlāk izrādījās, bija teātra ēka), un trollīša Mumina ģimenei uzradās jauna dzīvesvieta. Citējot Bībelē rakstīto vēstuli ebrejiem: „Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, un pārliecība par neredzamām lietām.” Acīmredzama paļāvība Dievam ir tas, kas nepieciešams ikkatram no mums.

Vēl viens likums, ko noteikti vēlējos izcelt ir došanas – ņemšanas likums, respektīvi, sniegt otram to, kas viņam nepieciešams, neko negaidot un neprasot pretī. Neko nedarīt aiz aprēķina jeb atvērt sava nama durvis vaļā ceļiniekam. Te nu mēs varam iztēloties katrs savu reakciju, ja redzam, ka divas žurkas ieskrien mūsu mājā – no pirmās domas, kas pārņem līdz pat reālai fiziskai reakcijai uz to, diez vai tas ir kas pozitīvs, bet, kas notiek Muminielejā? „(..) –Ak, tu viens! –trollīša Mumina māmiņa teica un salēcās.-Pagrabā laikam iemuka divas žurkas. Snif, noskrej lejā un aiznes tām drusciņ piena! Te viņa ieraudzīja čemodānu, kas bija palicis pie kāpnēm. – Bagāža arī, – māmuļa prātoja. – Ak, vai, ak vai, tad jau tās te paliks. Un māmuļa aizgāja, lai uzmeklētu trollīša tēti un palūgtu izgatavot vēl divas gultas.” [254.lpp] Pie tam izrādās, ka ienācējas ir ārzemnieces, kas atkal liek trollīša māmiņai uztraukties par to, ka tagad nevarēs saprast, cik spilvenus viņām vajadzēs pagalvī vai kādu desertu pagatavot. Vienkārši un skaisti, kā no Mumina māmiņas plūst mīlestība, viņa ir devēja, ne mirkli pat nepadomā par to, ka dažas situācijas arī viņai var radīt neērtības. Šis došanas – ņemšanas likums ir pamatā beznosacījuma mīlestībai, kuri cilvēki tik ļoti vēlas saņemt, bet sniegt neprot, to ir jāmācās….jāmācās caur lietu būtības izprašanu.

Nobeigumā vēlos teikt, ka esmu apskatījusi tikai dažas vietas grāmatās no ļoti daudzām, kas paver iespēju arī bērniem sadzirdēt un saredzēt dabas dievišķo likumu ievērošanu ikdienā. Jāpiebilst, ka šīs grāmatas arī pieaugušajiem parāda, ka reaģēt uz jebkuru ikdienas neparedzēto un paredzēto kairinājumu(-tāju) var citādi, saglabājot harmoniju, esot līdzsvarā.

Autors: Rita Dīce

Izmantotās literatūras un avotu sarakasts

1. Jānsone „Burvju cepure” Sprīdīša bibliotēka Sprīdītis Rīga  1991
2. Jānsone „Bīstamā vasara” Sprīdīša bibliotēka Sprīdītis Rīga  1991
3. Osho „No seksa līdz augstākajai apziņai” Sia Sētava Rīga 2014
4. Rudzāte „Piedošanas mācība 2.grāmata” Sokrata tautskola Rīga 2009
5. Bībele Latvijsa ev. lut. baznīcas konsistorija, Rīga 1988