Iesākumam jāsaka, jāatgādina, ka es vēl tikai mācos.. tikko sāku mācīties, tāpēc mans stāsts būs par mēģinājumu kaut ko risināt. Psiholoģija vienmēr ir bijusi mana interese, kā arī vēlme caur to kādam palīdzēt, pastāvējusi vienmēr. Tomēr psiholoģija nav garīgās attīstības ceļš..
Man ir ļoti labs draugs divdesmit gadu garumā, kuru nomoka sprandas sāpes. Izteikti tad, kad ārā mainās laika apstākļi. Mūsu pēdējā laika sarunas ir tikai par atšķirīgo mūsu uzskatos, mēģinot analizēt no ķermeņa filozofijas puses, un no viņa-vienīgās pareizās puses. Viņš ir gana iecirtīgs, un uzskata, ka kakls un plecu josla sāp mainoties laika apstākļiem, pirmais, ko var konstatēt, ir, ka viņam ir nelokāmi priekšstati par visu, kurus viņš netaisās mainīt.
Bet tā kā mēs esam draugi, mūsu dialogs parasti turpinās. Jā, viņam ir milzīga atbildība, šķirta laulība, citas, ne īpaši laimīgas attiecības, trīs lieli un divi mazi bērni, atjaunojamas lauku mājas, un nemaz ne tik ienesīgs darbs. Tātad klāt var pieskaitīt arī ekonomiska rakstura problēmas, kuras man, kā draugam, nemaz nav tā īsti redzamas. Domāju, ka viņš varētu būt arī neapmierināts ar izveidojušos attiecību modeli, kā arī vienmēr ir bijis nedaudz augstprātīgs, jo ir izskatīgs, veiksmīgs un gana gudrs. Pēc ķermeņa filozofijas, vēl būtu jābūt prasīgumam. Domāju, ka viņš ir gana prasīgs dzīvei, jo vienmēr darbīgs, vienmēr mērķus kaļošs, vienmēr kustībā.
Tas, kas šeit būtu jāsaskata, ir bailes mani nemīl un dusmas par to, bet es vēl tikai mācos, un to, zinot personīgi šo cilvēku, nespēju saskatīt, varbūt tikai, ka netiek atbilstoši novērtēts un atbalstīts, taču tas, ko es šeit saskatu, ir ekonomiska rakstura problēmas, kuras būtu jāatbrīvo, varbūt jādala ar ģimeni, tad jālūdz piedošana savam ķermenim, ka ar stresu tiek regulāri nodarīts pāri, iespējams, jāpiedod sev nepareizā domāšana (taču viņš nedomā, ka domā nepareizi!), jālūdz palīdzība Dievam.
Bet, vai vajag gribēt palīdzēt cilvēkam, kurš tā īsti neredz jēgu manis teiktajam, arī, ka tā ir redzesloka paplašināšana, nosakot vien, ka tā jau visus notikumus var “pievilkt” slimībām un otrādāk? Un tomēr, paldies viņam, ka viņš ir, un tas nekas, ka mēs runājam dažādās valodās, es mācos, viņš, iespējams, ieklausās..
sending...
