Darbs atbilstošs būtībai 14.07.2023
Laimīgi ir tie cilvēki, kas var strādāt darbu, kas viņiem patīk. Tomēr arī darot darbu, kas tev patīk, var piedzīvot neapmierinātību ar darbu. Kādos gadījumos tas notiek? Kad kaut kas neapmierina darba kolektīvā, vadībā, darba apstākļos u.tml., bet pavisam nedaudzi ir aizdomājušies par to, ka neapmierinātības pamatā ir pavisam cits cēlonis – apstāšanās attīstībā.
Apstāšanās attīstībā notiek tad, ja cilvēks nepārvar grūtības, bet darbā, kur cilvēks visu zina un jūtas “kā zivs ūdenī” grūtības var būt daudz mazāk nekā darbā, kur viss ir jāapgūst no jauna.
Darbu dod mums Dievs. Darbu atņem mums Dievs. Darba devējs ir tikai starpnieks starp Dievu un tevi.
Piemēram, es šobrīd strādāju ar bērniem Sirdsapziņas skolā. Daudzus gadus atpakaļ es domāju, ka darbs ar bērniem nav manai būtībai piemērots. Bet tagad saprotu, ka Dievs man deva iespēju strādāt ar bērniem, lai es attīstītu ļoti daudzas cilvēciskās īpašības un prasmi pārvarēt dažādas grūtības. Ja kāds man 20 gadus atpakaļ teiktu, ka es strādāšu ar bērniem un attīstīšu bērniem skolu, es nebūtu tam ticējusi, jo mana būtība nekad nebija parādījusi, ka tāds darbs man varētu interesēt.
Apgūstot Lielo Skolotāju doto mācību es sāku izprast, cik ļoti svarīga ir pareiza izglītības sistēma, cik tā ļoti ietekmē pilnīgi visas nozares un cilvēces nākotni, bet galvenais es sapratu, ka bērni ir mūsu nākotne. Tāpēc pareizi ir ieguldīt bērnos, jo no viņiem būs atkarīgs tas, kas notiks pēc 20 gadiem. Tieši šī apziņa man deva spēkus uzsākt Sirdsapziņas skolas projektu, kurš ir ļoti svarīgs, interesants un tajā pašā laikā arī ļoti grūts. Pavisam īsā laika periodā esmu iedziļinājusies bērnu izglītošanas metodikā, audzināšanā utt. Tās ir pavisam jaunas zināšanas priekš manis. Tajā pašā laikā man ir iespēja izmantot visas zināšanas un pieredzi, kuru esmu ieguvusi, strādājot līdzšinējos darbos un tā man būs nepieciešama, lai attīstītu Sirdsapziņas skolu tādu, ka bērns ne tikai apgūst teoriju, bet prot zināšanas pielietot praksē paralēli mācībām iepazīstot dažādas profesijas un darba pienākumus. Es ticu, ka šī pieeja palīdzēs labāk bērniem atklāt un attīstīt savus talantus, vispusīgi attīstoties, nebaidoties apgūt vairākas profesijas, nepieķeroties tikai vienai profesijai.
Piemēram, COVID-19 laikā ļoti cieta profesionāli mūziķi, jo viņiem nebija iespējas uzstāties koncertos. Kas no tā bija jāmācās mūziķiem? To, ka koncentrēšanās tikai uz muzikālo spēju attīstību, nav bijusi pareiza. Ja viņi paralēli būtu attīstījuši dažādas citas spējas, tad COVID-19 ierobežojumu laikā bez grūtībām spētu sākt strādāt citā un iespējams pat ar mūziku nesaistītā darbā.
Ja mēs atskatāmies vēsturē uz slaveniem zinātniekiem, kas veikuši dižus atklājumus, tad mēs redzam, ka viņi ir bijuši ļoti daudzpusīgi un dzīves gudri. Daudzpusība attīstās tikai tad, ja uzdrošinies pamēģināt ko jaunu. Ikviena cilvēka attīstība notiek tikai tad, ja tu izej ārpus “komforta zonas”. Cilvēki domā, ka darbs atbilstošs būtībai ir tāds, kad viņš atrodas “komforta zonā”. Nē, tāds darbs cilvēka profesionālajai un garīgajai izaugsmei neko nedod, jo cilvēks neattīstās. Tāpēc tik svarīgi pieņemt jaunus izaicinājumus, ja Dievs tos piedāvā.
Ja Dievs nepiedāvā citu darbu jeb nerodas iespējas atrast citu darbu, tas nozīmē, ka esošajā darbā vēl ir iespējas attīstīties.
Ja ir iespēja atrast citu darbu, tad vajag apsvērt un iespējams pat pieņemt jauno izaicinājumu un nebaidīties no tā, ka sākumā nebūsi pietiekami profesionāls, jo visu var iemācīties, ja tikai ir vēlēšanās. Atcerieties, ka ikviena cilvēka būtība profesionāli vēlas attīstīties dažādās jomās. Cilvēka būtību raksturo viņa raksturs, bet arī tas ir jāattīsta, jo cilvēkam ir jākļūst labākam un tāpēc cilvēka attīstībai var būt ļoti svētīgi izvēlēties strādāt darbā, kas šķiet neatbilstošs viņa būtībai.
Cilvēka būtība tiek ignorēta tajā gadījumā, ja cilvēks jūt degsmi darīt kādu darbu, kuru apstākļi viņam liedz. Piemēram, viņš jūt, ka gribētu strādāt ar bērniem, bet to nedara kaut kādu personisku iemeslu dēļ, piemēram, zemā atalgojuma dēļ. Pat, ja cilvēks dara darbu, kas nav atbilstošs viņa būtībai, viņš šajā darbā kaut ko iemācās. Atcerieties, ka attīstība notiek tikai tad, ja tiek pārvarētas grūtības.
Ja cilvēks nevar atrast tādu darbu kādu vēlas, bet darba tirgū ir iespējas strādāt citā darbā, kas cilvēkam šķiet nepievilcīgs, tad cilvēkam ir jāpieņem darba piedāvājums, mainot attieksmi pret darbu. Piemēram, darbā tirgū ļoti trūkst skolotāji. Cilvēks atsakās no skolotāja darba, jo uzskata, ka nespēs strādāt ar bērniem. Tātad cilvēks sevī ir izveidojis pārliecību, ka nespēs strādāt ar bērniem. Lai mainītu attieksmi pret darbu, viņam ir jāizprot, kas traucē viņam strādāt ar prieku ar bērniem? Atbildes uz jautājumiem būs tās īpašības, kuras viņam nepieciešams attīstīt, lai augtu garā.
Ļoti bieži Dievs nedod cilvēkam tādu darbu kā viņš vēlas, bet piedāvā darbu, kas cilvēkam nav tīkams. Dievs tā dara tieši tāpēc, lai cilvēks attīstītos. Kā jau iepriekš minēju, ja cilvēks atrodas “komforta zonā”, tad attīstība nav pietiekama.
Darbs atbilstošs tavai būtībai ir tāds darbs, ko tu spēj izdarīt un tas tev sagādā prieku. Prieks rodas gan darba procesā, gan no sasniegtā rezultāta. Piemēram, ja līdz šim neesi pratis kaut ko izdarīt, bet tagad spēj to izdarīt, tas rada prieku, jo esi pārvarējis grūtības.
Es atceros sevi bērnībā, kad mācījos mūzikas skolā. Man bija bail uzstāties uz skatuves. Uzstāšanās laikā man trīcēja kājas un rokas. Mana skolotāja bija dzīves gudra, un lai es pārvarētu bailes, viņa manas stundas vadīja uz skatuves. Es vairs neatceros cik ilgs laiks pagāja, bet manas bailes uzstāties uz skatuves pazuda, jo es pārstāju domāt, ko citi par mani domā, vērojot no malas manas stundas. Tagad man nesagādā nekādas problēmas runāt auditorijas priekšā un mani maz uztrauc, ko citi par mani domā, jo man svarīgi ir tikai tas, ko Dievs par mani domā. Ja mana skolotāja nebūtu piespiedusi mani pārvarēt bailes, tad droši vien es neizvēlētos profesijas, kur jāuzstājas auditorijas priekšā.
Tāpat es bērnībā biju pārliecināta, ka nekad nebūšu skolotāja, jo man nepatika, ka bērni neklausa. Tikai tagad esmu sapratusi, ka manī bija neapgūta mācība – uzspiest savu gribu citiem. Kopš esmu šo mācību apguvusi, es ļoti cenšos kontrolēt sevi, lai neuzspiestu savu gribu citiem, un man sācis patikt darbs ar bērniem. Tātad, ja esi apguvis mācību, mainās arī tava būtība. Tāpēc tik svarīgi ir attīstīties un pārvarēt grūtības, jo tikai tā notiek cilvēka evolūcija.
Ja cilvēks dara tikai to, ko viņš prot un neko jaunu nemācās, tad viņš neattīstās jeb nenotiek viņa evolūcija. Tas ir visbīstamākais cilvēka garam, tāpēc dvēsele pauž neapmierinātību, ja cilvēks stāv attīstībā uz vietas. Tāpēc cilvēks it kā darbā, kas atbilst viņa būtībai, var justies slikti, ja nenotiek viņa attīstība.
Ikviens darbs var kļūt atbilstošs tavai būtībai, ja tikai esi gatavs attīstīties gan profesionāli, gan garīgi. Viss ir iespējams, ja tikai ir vēlēšanās.
Autore: Elvita Rudzāte