Darbs un priekšnieks 26.09.2012

Ivita jautā: Strādāju uzņēmumā nedaudz vairāk kā gadu. Sākumā viss bija ļoti labi – man patika darbs, kolēģi, priekšnieks, respektīvi biju ļoti apmierināta…..līdz brīdim.  Man palūdza, vai es negribētu veikt arī dekrētā aizgājušās sekretāres pienākumus, kā arī daļēji turpināt darīt savu esošo darbu ( mans darbs ir tirdzniecība) . Pārāk ilgi nedomāju, līdz piekritu.  Pēc neilga laika sapratu, ka mani līdzšinējie pienākumi ir absolūti atstāti novārtā, jo sekretāres darbs nebūt nav pusslodzes darbs.  Man sāka rasties liela nepatika pret darba pienākumiem, jo īpaši pret priekšnieku, pret kuru jutos dusmīga, jo manuprāt man bija pārāk lielas zināšanas sekretāres pienākumu izpildīšanai, kā arī man ļoti nepatika amata nosaukums kā tāds. Tā nu mani šī nepatika burtiski „grauza” . Par laimi man bija divu nedēļu atvaļinājums, kā laikā es atpūtināju galvu no darba. Pēc atvaļinājuma, atgriežoties darbā, es pēc pirmās darba dienas mājās burtiski ieslīgu tādā kā letarģijā, un pateicoties Elvitas grāmatām sapratu, ka problēma nopietna un tā jārisina.  Tā es arī izdarīju – nākamajā dienā atnākot uz darbu pateicu priekšniekam , ka man tomēr nepatīk darba pienākumi un viņš man atļāva turpināt darboties, kā arī meklēt jaunu darbinieku.  Jauns darbinieks tika atrasts, apmācīts, es atgriezos pie saviem iepriekšējiem darba pienākumiem, BET….Bet  bija labi uz īsu brīdi.  Man sāka nepatikt kolēģi, sāka tracināt darba pienākumi – respektīvi es jutos tā, it kā priekšnieks mani pazemotu, visu laiku kritizētu, vārdu sakot viss negatīvais it kā tika vērsts pret mani. Es sāku „rakties” Elvitas grāmatās  – lai saprastu kas ir par problēmu un kā to risināt.  Kas ir tā mācību stunda, kas man jāapgūst?  Jāpiebilst, ka tas nav pirmo reizi manā dzīvē, kad es sevi uzskatu par iepsējams, daudz gudrāku, kāda esmu, ka es bieži vien uz citu nepilnībām vēlos izcelties – un jāpiebilst, ka man tas ļoti nepatīk. Man nepatīk mana uzvedība.  Un vēl – man liekas, ka manā priekšniekā ir viss, kas man sevī nepatīk.  Ko man darīt? Ar ko man sākt? Sarakstīt visas negatīvās īpašības, kas man priekšniekā tracina un meklēt tās sevī? Es zinu, ka tās man ir….tikai nezinu kā ar to cīnīties, pareizāk sakot kā apgūt mācību stundu, un kāda tieši mācību stunda man ir jāapgūst…

Elvita Rudzāte atbild: Ivitas aprakstītajā situācijā atklājas vairākas mācību stundas un negatīvās īpašības ar kurām Ivitai būtu nepieciešams strādāt:

1) Pazemojuma sajūta un kritika no priekšnieka puses norāda, ka Ivita nav apguvusi pazemojuma un kritikas mācību stundas. Grūti ir noteikt vai priekšnieks patiešām pazemoja un kritizēja Ivitu, bet fakts ir tāds, ka Ivita tā jutās. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Ivitā ir liels stress “bailes mani nemīl”, kas savukārt ir radies agrāk, iespējams jau bērnībā. Ja Ivitu ir pazemojuši un kritizējuši vecāki vai bērni skolā, tad visas šīs situācijas ir jāpiedod. Mācību stunda ir tā, ka nedrīkst nevienu pazemot un kritizēt un te Ivitai ir jāpaskatās no malas uz sevi, vai viņa kādu nepazemo un nekritizē? Ja viņa tā dara, tad mācību stundas nav apgūtas. Kamēr viņa turpinās to darīt, arī turpmāk viņa sastapsies ar pazemojumiem un kritiku. Tātad, lai pārtrauktu šo apburto loku, Ivitai nepieciešams piedot visiem tiem, kas viņu ir pazemojuši un kritizējuši un lūgt piedošanu visiem tiem, kurus viņa ir pazemojusi un kritizējusi (piedošanu var veikt domās, tas nav obligāti jādara klātienē). Galvenais tagadnē neatkārtot pagātnē pieļautās kļūdas.

2) Ivita sevi uzskata par daudz gudrāku, nekā… Tas nozīmē, ka Ivita nezina vai neizprot Dievišķo likumu, ka neviens nav labāks vai sliktāks par kādu citu. Katrs cilvēks ir unikāla būtne ar savām labajām un sliktajām īpašībām – tieši tāpēc nedrīkst cilvēkus savstarpēji salīdzināt. Tātad šajā gadījumā Ivitas neapgūtā mācību stunda ir vēlme sevi salīdzināt ar citiem vai citus salīdzināt savā starpā, nosakot, kurš ir labāks. Ja Ivita pārtrauks sevi salīdzināt ar citiem, tad viņā mazināsies stress “bailes mani nemīl”.

3) Darba situācijas Ivitā ir aktivizējušas negatīvās īpašības: kauns, lepnība un vēlme izpatikt, kuru cēlonis ir stress “bailes mani nemīl”. Ivitai nepieciešams atbrīvot stresu “bailes mani nemīl”, kā arī kaunu, lepnību un vēlmi izpatikt. Kā to izdarīt var izlasīt sērijas “Piedošanas mācība” pirmajās divās grāmatās.

4) Ivita apzinās savas negatīvās īpašības un nezina kā no tām atbrīvoties. Visas negatīvās īpašības var un ir nepieciešams transformēt pozitīvajās īpašībās. Metodes var būt dažādas, bet es iesaku sākumā atbrīvot tikai vienu negatīvo īpašību, pieķerot sevi brīdī, kad negatīvā īpašība Tevī ir aktivizējusies. Tad palūgt piedošanu negatīvajai īpašībai, ka atkal esi viņu sevī aktivizējusi un nelaid no sevis vaļā. Pēc tam domās iztēlojies, ka negatīvā īpašība aizlido Kosmosā. Nobeigumā palūdz piedošanu savam ķermenim, ka ar savu negatīvo īpašību esi tam nodarījusi pāri un piedod pati sev savu kļūdu. Otra metode ir katru dienu lūgt Dievam palīdzību, lai atbrīvo Tevi no negatīvās īpašības (šo darbību atkārto ik dienas līdz negatīvā īpašība ir pazudusi; šis darbs var ilgt vairākus mēnešus). Kad esi atbrīvojusi savu negatīvo īpašību, tad ķeries pie nākamās negatīvās īpašības atbrīvošanas utt.